Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nieka pāris mēnešiem ( 3.maijā) Latvijas medijos sevi pieteica jauns festivāls “Šalc”, klausītājiem piedāvājot augstvērtīgu, ar pasaules mēroga zvaigznēm piepildītu programmu. Preses konferencē festivāla rīkotāji vēstīja, ka festivāla īpašā “odziņa “ ir simfoniskās mūzikas koncerts "Salut d'Amour" ar Marikas Rebekas piedalīšanos un Latvijas festivāla orķestri Karela Marka Šišona vadībā. Tas norisināsies Ventspilī, Liepājā un 22.jūlijā Cēsu Pils parka estrādē.

Par to visu var izlasīt portālā Delfi: http://www.delfi.lv/kultura/news/music/saksies-klasiskas-muzikas-festivals-salc.d?id=49992401

Uz koncertiem Liepājā un Ventspilī pēc šī paziņojuma jau varēja iegādāties koncertu biļetes, kuras laipni piedāvāja organizators SIA “ Laba Mūzika”. Vien Cēsīs vēl nē. Vien “Cēsu Mākslas festivāls 2018” vēl klusēja.

Gribēdama nopirkt savlaicīgi biļetes uz Pils parka koncertu, regulāri pārbaudīju “Biļešu Paradīzes” jaunumus, lai nenokavētu šo notikumu! Beidzot arī man uzsmaida prieks! Ir! Varēšu baudīt Marinu Rebeku, lielisku mūziku Cēsu pilsdrupu pakājē!

Kā jau latvietim pieņemts - vajag taču sīkāk papētīt.

Hmm... Cēsīs koncertu piedāvā ne vairs “Laba Mūzika”, bet “Vidzemes koncertzāle”. Nu labi! Koncertzāle nopirka gatavu programmu, labi visiem! Bet kāpēc nekur nav atsauces uz festivālu “Šalc”? Laikam piemirsās.

Cēsu Mākslas festivāls ilgi vairs neklusē, un 23.maijā tajā pat Delfi Kultūras sadaļā http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izzino-si-gada-cesu-makslas-festivala-galvenos-notikumus.d?id=50057197 lasu, ka festivāls piedāvās arī “klasiskas vērtības – Cēsu Pils parka estrādes lielkoncertu ar šobrīd pasaulē atzīto latviešu operas dīvu Marinu Rebeku un diriģentu Karelu Marku Šišonu.”

Sakritība? Patiesība? Pārpratums? Nevar būt! Mākslinieki ieradušies Latvijā, lai piedalītos festivālā “Šalc”, un piedāvās kādu citu, īpaši Cēsu Festivālam gatavotu programmu! Tas būtu saprātīgi un pieklājīgi, tā nodomāju.

Un tad… 11.jūlijā ar mediju klātbūtni, ierastu pompozitāti, organizatoru, finansētāju, vietējās varas pārstāvju un Latvijas Republikas kultūras ministres smaidiem tiek izziņota “Cēsu Mākslas festivāla 2018” programma! Protams, protams, kā viens no izciliem notikumiem, pēc festivāla direktora vārdiem: „Atkāpjoties no tradicionālās festivāla dinamikas, šovasar tas tiks iesākts ar Lielkoncertu – "Salut d'amour ", kas izskanēs Cēsu pils parka estrādē 22. jūlijā.”

Tiesa gan, raksta noslēgumā citēts: “Koncerts "Salut d'amour" notiek sadarbībā ar koncertzāli "Cēsis", festivālu "ŠALC", biedrību "Laba mūzika" un ir iekļauts Latvijas simtgades kultūras programmas koncertciklā "Dzimuši Latvijā". http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/drosmigi-eksperimenti-un-izcilibas-izzino-cesu-makslas-festivala-programmu.d?id=50205377

Ierunājās atkal urķīgā latvieša daba. Palūkosim Cēsu Mākslas festivāla oficiālo mājas lapu! Festivāla organizatoru vārdi un uzvārdi, daži atbalstītāji uzskaitīti, bet neizdodas atrast pieminētu nedz festivālu “Šalc”, nedz SIA “Laba Mūzika”.

Latvietis turpina darboties. Kas tad ir šī SIA “LABA MŪZIKA” vadonis? Nav ilgi jāmeklē – 12.Saeimas deputāts Ints Dālderis! Saprotams, kāpēc pret Cēsīm īpaši siltas jūtas – mazu mirklīti pabijis Cēsu Koncertzāles valdes locekļa godā! Paldies “mammai Googlei”!

Vēl urda nemiers. “Dzimuši Latvijā”. Tik daudz un dažādos locījumos aprunāts, Dzintaru koncertzālē arī bija lielisks koncerts ar šādu vēstījumu. Jautāju atkal Googlītei.

Pārsteigums ir patiesi lielisks, ka šādu augstas raudzes koncertu ieplānojusi, tā sagatavošanai valsts budžeta līdzekļus ar LV 100 saukli priekšgalā plānojusi un ieguldījusi valsts SIA “Latvijas Koncerti”!

Zinātkārajam latvietim gribētos uzzināt:

Kāpēc valsts SIA “Latvijas Koncerti” izveidotu un sagatavotu programmu nopērk un tālāk ar savu uzcenojumu “pārdod” privāta SIA “Laba Mūzika”?

Kāpēc pašvaldības SIA “Cēsu Koncertzāle” nevar šo programmu iepirkt pa tiešo no “Latvijas Koncertiem”, kā tas ir ar citām programmām, bet pērk no vidutāja - privātpersonas?

Ja SIA “Cēsu Koncertzāle” ir šī koncerta organizētājs, tad kāpēc tas tiek iekļauts privātpersonas organizētā festivālā “Cēsu Mākslas festivāls”? Vai tāpēc, lai Pils parka izmaksas būtu mazākas nekā pašvaldības SIA? Vai tāpēc, ja nu nesanāk “ieņemt kasi” festivālam (lasi - festivāla īpašniekam “Cēsu Pils ģilde”), tad “ielidot mīnusos” var pašvaldības SIA? Kāpēc koncertu nepiedāvā Cēsu Koncertzāle, kā to dara citos koncertos?

Kāpēc Cēsu koncertam ir visdārgākās ieejas biļetes 15 – 50 eiro, turpretī Liepājā 10-40 un Ventspilī 10-12 eiro? Vai šis koncerts, par valsts līdzekļiem līdzfinansēts, nav visiem Latvijas cilvēkiem, cēsniekiem domāts, vai tikai īpašajām VIP personām, Cēsu Mākslas festivāla atbalstītājiem? (Pēdējās 4 rindas par 15 eiro! It kā jau piedāvāts.)

Kā tas nākas, ka ar valsts piešķirto finansējumu privātpersonas, kas nepārstāv valsti, bet pašas sevi, pārdod valsts ražotu produktu par savu cenu?

Raibu raibie cimdu raksti, šķiet, sanāk. Austs un vērpts. Zem krāšņā raksta var sildīties un dzīvoties.

Nobeigumā, kā jau latvietim, gribētos ko citēt. Pie augstām lietām - Bībeles – neķeršos, vien atļaušos latviešu teātra ikonu “Skroderdienas Silmačos” piesaukt gan. Tajā ir maza mizanscēna - pēc neatļautās viesošanās pie kamiņmājas bišu stropiem Dūdars pie sevis pieaicina Rūdi, paņem aiz auss un atgādina mūžīgo garīgo vērtību “Tev nebūs zagt”...

Tev nebūs zagt… Ideju. Domu. Lietu. Dvēseli.

Bet pāri visam - Salut d'amour! Sveika, mīlestība! Ko, neskatoties ne uz ko, baudīšu Pils parkā par pusdienu maizei atlicinātiem 25 eiro!

Novērtē šo rakstu:

118
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...