Saņemot pieprasījumu par policijas preses sekretāres izglītību, Ķuzis izdod pavēli, ka šī informācija ir slepena
PIETIEK23.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īpaši novatorisku pieeju Informācijas atklātības likuma normu izpildīšanai ir demonstrējis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis: saņēmis pieprasījumu par Valsts policijas preses sekretāres izglītību, viņš pēc pāris nedēļu pārdomām uz to ir reaģējis, parakstot pavēli, ar kuru šī tiek atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju.
Jautājums par „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” Simonas Grāvītes iegūto izglītību un kompetenci aktualizējās jūlija vidū, pēc Jutas Strīķes un Jura Juraša iepriekšējās „tautas sapulces” pie Rīgas pils, kur policija aizturēja cilvēku, kas uz pasākumu bija ieradies ar abiem tās organizētājiem nepatīkamu plakātu.
Visu nākamo dienu pēc „tautas sapulces” Ķuža vadītā Valsts policija nespēja vai nevēlējās paskaidrot pat to, kāds tieši ir bijis aizturēšanas pamats. Turklāt dienas gaitā radās iespaids ne tikai par to, ka Ķuzis no šāda skaidrojuma mēģina izvairīties, bet arī par to, ka Valsts policijas vadība pati īsti nesaprot aizturēšanas iemeslus un nu mēģina tos „sacerēt” pati vai ar neprasmīgas preses sekretāres starpniecību.
„Policija šajā gadījumā rīkojās saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas nosaka šāda veida pasākumu kārtību,” – tas sākotnēji bija viss, ko uz Pietiek jautājumu, par ko tieši plakāta turētājs tika aizturēts un vai tiešām cilvēks kādā publiskā pasākumā, it īpaši jau „tautas sapulcē”, nevar piedalīties ar savu plakātu, ja tas nekādus likumus nepārkāpj, bet vienkārši neatbilst pasākuma rīkotāju vēlmēm, Ķuža vārdā atbildēja „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste”.
Savukārt pēc tam no Grāvītes sniegtās informācijas izrietēja, ka vai nu viņai cai arī Valsts policijas vadībai nav skaidrs, kas tieši ir ticis pārkāpts un saskaņā ar kādiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikusi aizturēšana. „Šobrīd tas tiek izvērtēts uzsāktas administratīvās lietvedības ietvaros,” – tas bija viss, ko spēja paskaidrot policijas preses pārstāve.
Pēc šādu atbilžu saņemšanas Ķuzim tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, kurā cita starpā tika lūgts sniegt arī šādu informāciju:
- kāda ir minētās S. Grāvītes iegūtā izglītība, kas ļauj viņai ieņemt „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
- vai minētā S. Grāvīte ir izturējusi konkursu uz „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
- kādas Valsts policijas amatpersonas un kādā tieši veidā ir pārbaudījušas minētās S. Grāvītes atbilstību „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatam un minētās S. Grāvītes spējas sniegt viedokli un informāciju Valsts policijas vārdā?
Vispirms, divas nedēļas pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts policija oficiāli paziņoja, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu tai atbildes sagatavošanai uz iesniegumu esot nepieciešama papildus informācijas apstrāde.
Kā izriet no pēc šīs apstrādes sniegtās informācijas, Valsts policijas priekšnieks Ķuzis šo apstrādes laiku ir izmantojis, lai 10. augustā, dažas dienas pirms tam, kad beidzās likumā noteiktais informācijas sniegšanas termiņš, sagatavotu un parakstītu pavēli, ar kuru informācija par Valsts policijas preses sekretāres izglītības līmeni... tiek noslepenota.
Saskaņā ar Ķuža oficiālo skaidrojumu līdz ar Valsts policijas 2017.gada 10.augusta pavēli Nr. 3584 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” 1.pielikuma 1.9.punktu visas Valsts policijas darbinieku personas lietas un to saturošā informācija ir aizsargājama un ierobežotas pieejamības. Nav saskatāms pamats šīs informācijas izsniegšanai”.
Tiesa, šis informācijas sniegšanas atteikums jau ir pārsūdzēts iekšlietu ministram, lai pēc tam vērstos administratīvajā tiesā, savukārt Ķuzim tagad jādomā, kā atbildēt uz jaunu informācijas pieprasījumu saistībā ar 10. augusta pavēli un pirms tam veikto „informācijas apstrādi”:
1) kāda tieši papildu apstrāde bija nepieciešama, lai sagatavotu un sniegtu 2017. gada 15. jūlija informācijas pieprasījumā pieprasīto informāciju? Par katru informācijas pieprasījuma punktu, lūdzu, miniet konkrētās papildu apstrādes būtību, darbības, kas tika veiktas tās ietvaros, un amatpersonas, kas veica šīs darbības.
2) kā tika sagatavota Valsts policijas 2017.gada 10.augusta pavēle Nr. 3584 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu”: kas tieši un kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu deva uzdevumu sagatavot šādas pavēles projektu (pievienojiet atbilstošo lietvedības dokumentu kopijas, kas apstiprinātu sniegtās informācijas patiesīgumu), kas un kad šīs pavēles projektu ir izstrādājis, kas un kad šīs pavēles projektu ir izskatījis un vizējis. Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī minētās pavēles kopiju.
3) kāds dokuments līdz minētajai pavēlei noteica Valsts policijas ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu? Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī minētā dokumenta kopiju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
