Sankcijām pakļauto Baltkrievijas sāli tūkstošiem tonnu apmērā klusībā ieved Gulbenē
N. Andersons04.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmierā nofotografētais Baltkrievijas vagons, kas Latvijā atrodas, pārkāpjot sankcijas Baltkrievijai, un no kura Latvijas Dzelzceļš “atkrustījās”, patiesībā ir tikai viens no neskaitāmi daudziem tādiem — tie slepeni tiek piegādāti uz nomaļu sliežu atzaru Gulbenē.
"Twitter" lietotājs Andris Pauls-Pāvuls 11. decembrī sociālajā tīklā ievietoja todien uzņemtu fotogrāfiju, kurā uz dzelzceļa atzara Valmierā bija redzams vagons ar uzrakstu "Belaruskalij". Pret šo Baltkrievijas režīma kontrolē esošo valsts uzņēmumu sankcijas ieviesusi gan Eiropas Savienība, gan ASV un Apvienotā Karaliste, tālab neviens “Belaruskalij” piederošs vagons nedrīkst ieripot Eiropas Savienībā, jo īpaši, vedot kravu no sankcijām pakļautajiem Baltkrievijas uzņēmumiem.
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) atzina — kravas tiešām vedis meitasuzņēmums "LDz Cargo", taču krava Latvijā esot ienākusi 6. decembrī. “Pasūtītājam SIA "LatSalt Trade" vesta ceļu kaisāmā sāls, […] tobrīd sankcijas pret "Belaruskalij" vēl nebija stājušās spēkā,” todien ziņoja LTV. "Šobrīd, pēc 8. decembra, protams, nekādas šī uzņēmuma kravas "LDz Cargo" nepārvadā," LTV ēterā todien teica LDz pārstāve Agnese Līcīte.
Taču garāmbraucēju nofotografētie fakti apliecina, ka tās ir pilnīgas muļķības — visu decembri “Belaruskālijam” piederoši vagoni turpinājuši ienākt Latvijā caur Indras staciju, kur tie tālāk caur Daugavpili un Pļaviņām nosūtīti uz Gulbeni. Katru dienu Gulbenē ienākuši jauni un jauni vagoni, parāda fotoattēli, kurus aculiecinieki ar visiem datumiem pārsūtījuši žurnālistiem. Piemēram, 15. decembrī uz attiecīgā Gulbenes atzara bijuši astoņi vagoni, visi piederoši “Belaruskālijam”.
8. decembris tika pieminēts tāpēc, ka ASV sankcijām bija noteikts konkrēts datums: tās tika uzliktas 8. augustā, bet galīgie norēķini ar “Belaruskalij” bija jāveic līdz 8. decembrim. Šobrīd sankcijas uzliktas arī saistītajam uzņēmumam BKK — tā ir tirdzniecības aģentūra, kas pārdod “Belaruskalij” iegūtos minerālus. Sankcijas vienlīdz attiecas kā uz kāliju saturošiem produktiem, tā uz ceļu kaisāmo sāli, ko Baltkrievijā iegūst tas pats “Belaruskalij” kā blakusproduktu no kālija ieguves tehnoloģiskā procesa. Cits akmenssāls (halīta) ieguvējs Baltkrievijā nemaz nav atrodams.
LDz šo problēmu apzinās, jo LDz klientu palīdzības dienests nosūtījis saviem partneriem šādu informāciju: “No 15.12.2021. pārvadātājam LDZ CARGO ir aizliegts pieņemt no Baltkrievijas kravu, no kravas nosūtītājiem: «Belarusian Oil Trade House», «Белнефтехим», ОАО «Белшина», ОАО «Гродно Азот», ОАО «Гродно Химволокно», ОАО «Лакокраска», ОАО «Нафтан», ОАО «Полоцк Стекловолокно», ОАО «Беларуськалий» […].”
Kā minēja LTV, tad sāls kravu faktiskais īpašnieks, kura interesēs “Belaruskalij” ieved Latvijā savu produkciju, ir SIA “Lat Salt Trade”, kas pieder līdzīgai firmai “Lit Salt Trade” UAB, bet abām ir viens labuma guvējs — Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko.
Jau iepriekš rakstīts, ka Petrs Kravčenko vecākais ir bijušais Baltkrievijas ārlietu ministrs un vēstnieks Japānā, kurš pēdējos gadus bijis priekšsēdētāja vietnieks Maskavā bāzētajā komitejā “Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts izveidei” — tātad vienlīdz pietuvināta persona kā Aleksandram Lukašenko, tā Vladimiram Putinam.
Savukārt par viņa dēla P. Kravčenko juniora shēmām ar sāls piegādēm, izmantojot minētās firmas, regulāri ziņo ne tikai Pietiek.com, bet arī TV3, Delfi un daudzi citi mediji:
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
