Sankcijām pakļauto Baltkrievijas sāli tūkstošiem tonnu apmērā klusībā ieved Gulbenē
N. Andersons04.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmierā nofotografētais Baltkrievijas vagons, kas Latvijā atrodas, pārkāpjot sankcijas Baltkrievijai, un no kura Latvijas Dzelzceļš “atkrustījās”, patiesībā ir tikai viens no neskaitāmi daudziem tādiem — tie slepeni tiek piegādāti uz nomaļu sliežu atzaru Gulbenē.
"Twitter" lietotājs Andris Pauls-Pāvuls 11. decembrī sociālajā tīklā ievietoja todien uzņemtu fotogrāfiju, kurā uz dzelzceļa atzara Valmierā bija redzams vagons ar uzrakstu "Belaruskalij". Pret šo Baltkrievijas režīma kontrolē esošo valsts uzņēmumu sankcijas ieviesusi gan Eiropas Savienība, gan ASV un Apvienotā Karaliste, tālab neviens “Belaruskalij” piederošs vagons nedrīkst ieripot Eiropas Savienībā, jo īpaši, vedot kravu no sankcijām pakļautajiem Baltkrievijas uzņēmumiem.
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) atzina — kravas tiešām vedis meitasuzņēmums "LDz Cargo", taču krava Latvijā esot ienākusi 6. decembrī. “Pasūtītājam SIA "LatSalt Trade" vesta ceļu kaisāmā sāls, […] tobrīd sankcijas pret "Belaruskalij" vēl nebija stājušās spēkā,” todien ziņoja LTV. "Šobrīd, pēc 8. decembra, protams, nekādas šī uzņēmuma kravas "LDz Cargo" nepārvadā," LTV ēterā todien teica LDz pārstāve Agnese Līcīte.
Taču garāmbraucēju nofotografētie fakti apliecina, ka tās ir pilnīgas muļķības — visu decembri “Belaruskālijam” piederoši vagoni turpinājuši ienākt Latvijā caur Indras staciju, kur tie tālāk caur Daugavpili un Pļaviņām nosūtīti uz Gulbeni. Katru dienu Gulbenē ienākuši jauni un jauni vagoni, parāda fotoattēli, kurus aculiecinieki ar visiem datumiem pārsūtījuši žurnālistiem. Piemēram, 15. decembrī uz attiecīgā Gulbenes atzara bijuši astoņi vagoni, visi piederoši “Belaruskālijam”.
8. decembris tika pieminēts tāpēc, ka ASV sankcijām bija noteikts konkrēts datums: tās tika uzliktas 8. augustā, bet galīgie norēķini ar “Belaruskalij” bija jāveic līdz 8. decembrim. Šobrīd sankcijas uzliktas arī saistītajam uzņēmumam BKK — tā ir tirdzniecības aģentūra, kas pārdod “Belaruskalij” iegūtos minerālus. Sankcijas vienlīdz attiecas kā uz kāliju saturošiem produktiem, tā uz ceļu kaisāmo sāli, ko Baltkrievijā iegūst tas pats “Belaruskalij” kā blakusproduktu no kālija ieguves tehnoloģiskā procesa. Cits akmenssāls (halīta) ieguvējs Baltkrievijā nemaz nav atrodams.
LDz šo problēmu apzinās, jo LDz klientu palīdzības dienests nosūtījis saviem partneriem šādu informāciju: “No 15.12.2021. pārvadātājam LDZ CARGO ir aizliegts pieņemt no Baltkrievijas kravu, no kravas nosūtītājiem: «Belarusian Oil Trade House», «Белнефтехим», ОАО «Белшина», ОАО «Гродно Азот», ОАО «Гродно Химволокно», ОАО «Лакокраска», ОАО «Нафтан», ОАО «Полоцк Стекловолокно», ОАО «Беларуськалий» […].”
Kā minēja LTV, tad sāls kravu faktiskais īpašnieks, kura interesēs “Belaruskalij” ieved Latvijā savu produkciju, ir SIA “Lat Salt Trade”, kas pieder līdzīgai firmai “Lit Salt Trade” UAB, bet abām ir viens labuma guvējs — Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko.
Jau iepriekš rakstīts, ka Petrs Kravčenko vecākais ir bijušais Baltkrievijas ārlietu ministrs un vēstnieks Japānā, kurš pēdējos gadus bijis priekšsēdētāja vietnieks Maskavā bāzētajā komitejā “Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts izveidei” — tātad vienlīdz pietuvināta persona kā Aleksandram Lukašenko, tā Vladimiram Putinam.
Savukārt par viņa dēla P. Kravčenko juniora shēmām ar sāls piegādēm, izmantojot minētās firmas, regulāri ziņo ne tikai Pietiek.com, bet arī TV3, Delfi un daudzi citi mediji:
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
