Sankcijām pakļauto Baltkrievijas sāli tūkstošiem tonnu apmērā klusībā ieved Gulbenē
N. Andersons04.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmierā nofotografētais Baltkrievijas vagons, kas Latvijā atrodas, pārkāpjot sankcijas Baltkrievijai, un no kura Latvijas Dzelzceļš “atkrustījās”, patiesībā ir tikai viens no neskaitāmi daudziem tādiem — tie slepeni tiek piegādāti uz nomaļu sliežu atzaru Gulbenē.
"Twitter" lietotājs Andris Pauls-Pāvuls 11. decembrī sociālajā tīklā ievietoja todien uzņemtu fotogrāfiju, kurā uz dzelzceļa atzara Valmierā bija redzams vagons ar uzrakstu "Belaruskalij". Pret šo Baltkrievijas režīma kontrolē esošo valsts uzņēmumu sankcijas ieviesusi gan Eiropas Savienība, gan ASV un Apvienotā Karaliste, tālab neviens “Belaruskalij” piederošs vagons nedrīkst ieripot Eiropas Savienībā, jo īpaši, vedot kravu no sankcijām pakļautajiem Baltkrievijas uzņēmumiem.
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) atzina — kravas tiešām vedis meitasuzņēmums "LDz Cargo", taču krava Latvijā esot ienākusi 6. decembrī. “Pasūtītājam SIA "LatSalt Trade" vesta ceļu kaisāmā sāls, […] tobrīd sankcijas pret "Belaruskalij" vēl nebija stājušās spēkā,” todien ziņoja LTV. "Šobrīd, pēc 8. decembra, protams, nekādas šī uzņēmuma kravas "LDz Cargo" nepārvadā," LTV ēterā todien teica LDz pārstāve Agnese Līcīte.
Taču garāmbraucēju nofotografētie fakti apliecina, ka tās ir pilnīgas muļķības — visu decembri “Belaruskālijam” piederoši vagoni turpinājuši ienākt Latvijā caur Indras staciju, kur tie tālāk caur Daugavpili un Pļaviņām nosūtīti uz Gulbeni. Katru dienu Gulbenē ienākuši jauni un jauni vagoni, parāda fotoattēli, kurus aculiecinieki ar visiem datumiem pārsūtījuši žurnālistiem. Piemēram, 15. decembrī uz attiecīgā Gulbenes atzara bijuši astoņi vagoni, visi piederoši “Belaruskālijam”.
8. decembris tika pieminēts tāpēc, ka ASV sankcijām bija noteikts konkrēts datums: tās tika uzliktas 8. augustā, bet galīgie norēķini ar “Belaruskalij” bija jāveic līdz 8. decembrim. Šobrīd sankcijas uzliktas arī saistītajam uzņēmumam BKK — tā ir tirdzniecības aģentūra, kas pārdod “Belaruskalij” iegūtos minerālus. Sankcijas vienlīdz attiecas kā uz kāliju saturošiem produktiem, tā uz ceļu kaisāmo sāli, ko Baltkrievijā iegūst tas pats “Belaruskalij” kā blakusproduktu no kālija ieguves tehnoloģiskā procesa. Cits akmenssāls (halīta) ieguvējs Baltkrievijā nemaz nav atrodams.
LDz šo problēmu apzinās, jo LDz klientu palīdzības dienests nosūtījis saviem partneriem šādu informāciju: “No 15.12.2021. pārvadātājam LDZ CARGO ir aizliegts pieņemt no Baltkrievijas kravu, no kravas nosūtītājiem: «Belarusian Oil Trade House», «Белнефтехим», ОАО «Белшина», ОАО «Гродно Азот», ОАО «Гродно Химволокно», ОАО «Лакокраска», ОАО «Нафтан», ОАО «Полоцк Стекловолокно», ОАО «Беларуськалий» […].”
Kā minēja LTV, tad sāls kravu faktiskais īpašnieks, kura interesēs “Belaruskalij” ieved Latvijā savu produkciju, ir SIA “Lat Salt Trade”, kas pieder līdzīgai firmai “Lit Salt Trade” UAB, bet abām ir viens labuma guvējs — Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko.
Jau iepriekš rakstīts, ka Petrs Kravčenko vecākais ir bijušais Baltkrievijas ārlietu ministrs un vēstnieks Japānā, kurš pēdējos gadus bijis priekšsēdētāja vietnieks Maskavā bāzētajā komitejā “Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts izveidei” — tātad vienlīdz pietuvināta persona kā Aleksandram Lukašenko, tā Vladimiram Putinam.
Savukārt par viņa dēla P. Kravčenko juniora shēmām ar sāls piegādēm, izmantojot minētās firmas, regulāri ziņo ne tikai Pietiek.com, bet arī TV3, Delfi un daudzi citi mediji:
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
