Iesaki rakstu: 
Pašlaik tiek lemts par jaunām starptautiskām sankcijām pret Putina Krieviju. Šoreiz saistībā ar Navaļnija lietu. Ja tā paņem, attiecībā pret Putina Krieviju ir piemērotas daudzas un plašas sankcijas.
Jau 2017.gadā Putins paziņoja: mēs šīs sankcijas izmantosim, lai veiktu atbildes triecienu, turklāt tā, lai tas mums neradītu kaitējumu, bet tieši pretēji – palīdzētu mums. Arī nākotnē mēs vadīsimies no šāda principa – darīsim visu, kas nāk mums par labu, un centīsimies nedarīt neko tādu, kas kavēs mūsu attīstību.1
Tā arī pašlaik, Kremļa runas vīrs Peskovs piedāvājis valstīm, kuras piemēro sankcijas, aizdomāties uz šādas politikas rezultativitāti. Pēc viņa domām tā ir neefektīva un tikai pasliktinās savstarpējās attiecības.2
Protams, ja mēs runājam par ekonomiskām sankcijām, tad to ieviešanas sekas savā ziņā izjūt kā tā valsts vai valstis, kas ievieš, tā arī tā valsts, pret kuru ievieš. Sankcijas ir abpusēji griezīgs zobens. Tomēr sankcijas ir vienas no nevardarbīgo instrumentu klāsta, kas ļauj starptautiskai sabiedrībai vai konkrētai valstij paust savu attieksmi pret citas valsts rīcību.
Bez šaubām, ka tā valsts, attiecībā pret kuru tiek ieviestas sankcijas, centīsies bravurīgi publiski paust, ka sankcijas nekādas sekas nerada un, ja pat rada, tad nevis tai, bet tiem, kuri šīs sankcijas ieviesuši.
Līdz ar to Putina Krievijas retorika tā arī tiek veidota – smalkjūtīgi paklusē par savām grūtībām un problemātiku, toties ļoti aktīvi cenšas parādīt, kādas sekas ir sankciju ieviesējiem.
Ņemot vērā situāciju ar plašsaziņas līdzekļiem Krievijā, tiem tas pārāk grūti nav, jo vara kontrolē visu. Tādējādi būtu visnotaļ muļķīgi gaidīt, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļos tieši izskanēs informācija par problēmām, kuras rodas sankciju rezultātā.
Savukārt pēc netiešām indikācijām var redzēt patiesāku ainu.
Putins ir aicinājis nepieļaut situāciju, kāda bija Padomju Savienībā, kad iedzīvotāji nevarēja iegādāties produktus. Viņš paziņoja, ka tad bija deficīts, savukārt pašlaik iedzīvotājiem naudas nepietiek produktu cenu dēļ, kuras diktē tirgus.3
Šajā ziņā iekodētas divas ziņas. Pirmā, kaut arī Putins skaļi izsakās par Padomju Savienības sabrukšanu, izskatās, ka viņš nav pārāk labā sajūsmā par to, kā bija toreiz. Interesanta Putina pieeja: pauž sajūsmu par valsti (visiem jau zināmas Putina nostalģiski siltās jūtas pret PSRS), kuras situācija (iekšējā dzīve) neapmierina? Te jau izklausās pēc diagnozes.
Otrkārt, ar to tiek pateikts, ka attiecīgās preču grupas augsto cenu dēļ iedzīvotāji nespēj tās iegādāties. Viens no cenu paaugstināšanās iemesliem – pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Savukārt piedāvājums ir mazāks tamdēļ, ka ir ieviestas sankcijas. Līdz ar to Putins pats pasaka, ka sankciju ieviešanas rezultātā piedāvājuma spektrs nespēj nosegt pieprasījumu.
Labi, paejam nedaudz pie skaitļiem.
2019.gadā Putins, atbildot uz jautājumiem par sankciju ietekmi, paziņoja, ka no 2014.gada līdz 2019.gadam Krievijas zaudējumi ir aptuveni 50 miljardi USD. Savukārt Krievijas izaugsme 2018.gadā Krievija bija atgriezusies 2008.gada līmenī.4
Tomēr iepriekš minētie zaudējumi nav īsti korekti. Proti, minēti tiešie zaudējumi, bet nav pieminēts par tiem zaudējumiem, kuri veidojas pakārtoti. Piemēram, Krievijas aviatori lika lielas cerības uz pašu izstrādāto lidmašīnu Sukhoi SuperJet 100. Jau 2019.gadā tika atzīts, ka Krievija nespēs realizēt noslēgto līgumu ar Irānu, jo sankciju rezultātā nav iespējams kvalitatīvi nokomplektēt lidmašīnu, kurā liela daļa ir tieši ASV ražotas iekārtas. Runa bija par 40 lidmašīnām, kuras vajadzēja piegādāt Irānai jau 2020.gadā. Tādējādi tikai sakarā ar šīm lidmašīnām Krievija zaudējusi vairāk nekā divus miljardus USD.5
Ja paskatāmies detalizētāk tieši šīs lidmašīnas piegādes, tad līdz 2020.gadam vajadzēja piegādāt 58 lidmašīnas, bet līdz 2026.gadam nepieciešams piegādāt 302 lidaparātus. Līdz 2020.gadam reāli piegādātas 25 lidmašīnas, no kurām astoņu lidmašīnu piegādes termiņi ir līgumiem, kuros piegādes termiņi ir pēc 2020.gada.6
Uzņemto saistību neiespējamība sakarā ar sankcijām un līdz ar to negūtie ienākumi ir arī daudzās citās jomās, par kurām Putins smalkjūtīgi paklusē.
Kā netiešais pierādījums jāmin arī tas, ka Krievija sakarā ar iekārtu neesamību nespēj pietiekamā apjomā izgatavot pat pašas izstrādāto vakcīnu pret Covid-19.
Līdz ar to nav šaubu, ka jau esošās sankcijas liek Putina Krievijai koriģēt savus procesus. Diemžēl tās pagaidām vēl neliek mainīt viņu uzvedību. Līdz ar to – jautājums par sankciju piemērošanu Krievijai vēl ilgi būs dienas kārtībā, jo tās tieši saistītas ar Putina nosprausto kursu.
Tādējādi var secināt, ka diemžēl, kamēr Krievijā pie varas būs Putins, Krievijas iedzīvotājiem nāksies pieciest sekas, kuras rodas sankciju rezultātā.
Līdz šim tiek piemērotas tādas ekonomiskās sankcijas, ar kurām vēršas pret darījumiem konkrētās nozarēs. Tās konkrētām Krievijas bankām un uzņēmumiem ierobežo piekļuvi ES primārajiem un sekundārajiem kapitāla tirgiem. Tās nosaka eksporta un importa aizliegumus, ieroču tirdzniecības embargo un divējāda lietojuma preču eksporta aizliegumu militāram lietojumam. Tās arī ierobežo Krievijas piekļuvi atsevišķām sensitīvām tehnoloģijām, ko var izmantot naftas ieguvei un izpētes darbiem. Pastāv īpaši ierobežojumi ekonomiskajām attiecībām ar Krimu un Sevastopoli, ieskaitot importa aizliegumu precēm no šīs pussalas, aizliegumu eksportēt konkrētas preces un tehnoloģijas, investīciju ierobežojumus un aizliegumu nodrošināt tūrisma pakalpojumus. Pasākumi attiecībā uz ekonomisko sadarbību aptur jebkādas jaunas finansēšanas operācijas Krievijā no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas puses.
2020. gada decembrī ES individuālie ierobežojošie pasākumi attiecas uz 177 personām un 48 vienībām, kuras skar līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums, jo to darbības grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. 2020. gada oktobrī sarakstam tika pievienotas divas personas un četras vienības, kas iesaistītas Kerčas tilta būvniecībā, kurš savieno Krimu ar Krieviju.7
Bez šaubām, ka nepieciešams piemērot sankcijas pret konkrētām personām, bet efektīvāk tomēr būtu paplašināt sankciju loku pret darījumiem konkrētās nozarēs.
Tikai ar šādu pieeju var censties reāli panākt, ka Putina Krievija pārskata savu līdzšinējo “huligānisko” pieeju.
Vēl viens indikators, kas parāda, ka sankciju jautājums pretēji paustajam ļoti satrauc Kremli. Tas būtu – viņu paziņojumi šajos jautājumos. Piekritīsiet, ja Kremli kaut kas nesatrauc, tas par to vispār nerunās. Turklāt nedrīkstam aizmirst, ka Putina Krievijai ir dziļi pie kājas, ko par to domā citi. Līdz ar to – runu aktualizēšana par sankciju atcelšanas, apelējot pie dažādākiem apstākļiem, vairāk liecina par dziļu izmisumu un vēlmi šo situāciju mainīt.
Nav šaubu, ka jebkuras sankcijas ietekmē arī “parastos” iedzīvotājus, bet diemžēl nav citu iespēju, kā tikai pastiprināt sankcijas, cerot, ka tās novedīs pie galvenā – proti, Putina režīms tiktu nomainīts.
1 https://russretail.ru/mnenia/15839-putin-rossiya-sohranit-zapret-na-ryad-zarubezhnyh-tovarov-poka-sankcii-zapada-budut-v-sile.html
2 https://www.rbc.ru/rbcfreenews/603e0acd9a794740531e5c92
3 https://www.kommersant.ru/doc/4605277
4 https://www.bbc.com/russian/news-48723572
5 https://www.golosameriki.com/a/vv-russia-sanctions-impact/4794933.html
6 https://ru.wikipedia.org/wiki/Sukhoi_Superjet_100#%D0%97%D0%B0%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D1%8B_%D0%B8_%D0%BF%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B8
7 https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/177/russia
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
