Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
22.08.2019.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…

Nākamās vietvaru vēlēšanas, kas tiks rīkotas 2021.gada 5.jūnijā, notiks tajos 35 vai 36 (vai arī vairāk/mazāk) veidojumos, ko radīs šīs koalīcijas iecerētā un ministra Jura Pūces dzelžaini virzītā administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Vai arī kāda tās variācija, panākta municipālpolitiķu, Saeimas opozīcijas un to uzjundīto iedzīvotāju izmisīgas pretestības rezultātā. Skaidrs, ka tad viss apjomīgais darbs un līdzekļi, kas jau būtu ieguldīti šo dokumentu izstrādē, pārvēršas makulatūrā.

Pret VARAM ieceri skaļi uzstājas Latvijas Pašvaldību savienība – tā esot valsts iejaukšanās vietvaru autonomajā funkcijā. Acīmredzami ir kādi nopietni apsvērumi, kas liek tagadējām domēm klaji cīnīties par "svētajām" tiesībām mētāties ar naudu – izstrādāt attīstības plānus drīzumā vairs neeksistējošiem novadiem. Visticamāk tie ir saistīti eirofondu apguvi – "jāpagūst pakampt to, ko vēl var".

LPS izliekas piemirstam, ka nekāds pārrāvums attīstības stratēģijā neradīsies – ikvienai pašvaldībai ir likumīgas tiesības pagarināt sava spēkā esošā teritorijas plānojuma termiņu. (Piemēram, Alūksne to dara jau kopš 2014. gada.)

Patlaban tiek paredzētas tikai piecas pašvaldības, kuru teritorijas plānotā ATR nemainītu: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu novadi, Rīga un Jūrmala. It kā tām varētu piešķirt izņēmuma tiesības jau tagad veidot jaunus plānošanas dokumentus.

Taču diez vai pat Pērkontēvs un mīļā Māra zina, ar kādu pašvaldību daudzumu beigsies ATR apspriešana valdībā un Saeimā. (Negribas piesaukt nelaimi, taču Rīgas rātē kāds ik pa brīdim skaļi pasapņo par Jūrmalas aneksiju…)

Turklāt arvien uzstājīgāka kļūst atziņa, ka daudzviet pilsētām un novadiem ir vajadzīga kopīga pārteritoriālas pārvaldības struktūra, kas lemtu par vairāku pašvaldību sadarbību – vai to nesadarbības problēmām – satiksmē, komunālajā saimniecībā, izglītības jautājumos.

Tas novērstu acīmredzamas nejēdzības – piemēram, uz Valmieras robežas, kur vienā ielas pusē Burtnieku novads plāno privāto apbūvi un bērnudārzu, bet otrā pusē pilsēta ir iecerējusi rūpniecisko zonu, un novads nekādi to nevar ietekmēt.

Ja autobuss brauc no Rīgas cauri Babītei uz Mārupi, tad pat tā sabrauktam ezim ir skaidrs: šīm trim un vēl citām pašvaldībām ir nepieciešama kopīga struktūra, lai plānotu transporta maršrutus un notekūdeņu infrastruktūru Rīgas un Pierīgas saskarsmes vietās.

Daudzi vecāki no Mārupes ved bērnus uz Rīgas "centra" skolām, bet Rīgas vecāki nereti savējos – uz Mārupi (novads intensīvi, nežēlojot nodokļu naudu, pārpērkot labus Rīgas skolotājus). Bez kopējas lēmumu pieņemšanas institūcijas šādi absurdi tikai pieņemsies spēkā.

Man nav nekādu ilūziju par ATR – tas ir prasts risinājums, kā valdībai lētāk apsaimniekot "pārējo Latviju". To, kas atrodas ārpus pasažieru elektrovilcienu galapunktu (+ Sigulda/Cēsis) veidotā loka. Taču diemžēl "smart shrinking" stratēģijai netrūkst neapstrīdamu argumentu, un pārāk daudz resursu jau tika veltīgi izniekots, it kā pūloties noturēt cilvēkus novados.

Ir pat dīvaini, ka VARAM nākas ar varu atturēt pašvaldības no to resursu šķērdēšanas. Valsts kontrolei, to redzot, derētu ņemt rokā lupu un izpētīt, kuras pašvaldības šobrīd izmisīgi mēģina iztērēt savu naudu makulatūras ražošanai.

VARAM saceltajā jezgā ir vēl viena pikanta detaļa. Ministrijas vadība ar šo priekšlikumu ir pamatīgi sāpinājusi dažu tās darbinieku. Telpiskās plānošanas departamenta speciālisti, kā ziņo ļaunas un skaudīgas mēles, prata piepelnīties, diskrēti palīdzot dāsnākām pašvaldībām šādu visai komplicētu dokumentu izstrādē.

Priekšniecības lēmums – nenovīdīgajiem svešas naudas skaitītājiem par ļaunu prieku – esot radījis tur vienu otru ļoti skābu seju. Šī sāpe, atšķirībā no municipālpolitiķu dusmām, ir jāizcieš klusu. Atsaucoties uz nodeldēto parunu, VARAM labā roka, neredzot un pat nezinot kreisās rokas (ne)darbus, tajā sāpīgi ieknieba. Un diez vai pati to pamanīja.

Efektīvākai savu pakalpojumu piedāvāšanai un sniegšanai, kā man tika stāstīts, šie cilvēki pulcējas zem NVO "Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija" (LTpA) karoga – vienkopus ar tiem nozares speciālistiem, kuriem nākas iztikt bez "piešprices" valsts maksātas algas un, pieļauju, arī valsts resursu pieejamības veidā. (Patiesībā to var vērtēt kā negodīgu konkurenci, bet gan jau ir savi iemesli, kādēļ organizācija dzīvo tik latviskā saticībā.) Tā īsti pamanāma gan ir vienīgi VARAM TPD sistēmanalītiķe Ilze Circene, jo viņa ir asociācijas valdes locekle. LTpA biedru saraksts, dažiem par prieku un atvieglojumu, tās mājas lapā vairs nav publiski pieejams – protams, atsaucoties uz Vispārējās datu aizsardzības regulu.

Šādi pakalpojumi, ja valdība atbalstīs VARAM, nu kādu laiku vairs nebūs pieprasīti. Varbūt pat kādu jau saņemtu avansu, kas zina, nāksies atmaksāt. Speciālistiem, protams, daudz labāk patiktos, ja uzvarētu LPS prasība ļaut plānus turpināt izstrādāt. Tas solītu dienišķai maizei haltūrdesas ripiņas gan šodien, gan tuvākā nākotnē. Taču ministrs Pūce nav pārāk tendēts uz nesavtīgu cilvēkmīlestību…

Tāds, lūk, šoreiz man pastāsts. Ja gribat, ticiet, ja ne – ierakstiet kādu treknu rupjību atsauksmēs.

Novērtē šo rakstu:

67
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...