Agnese Logina 17. jūnijā negaidīti paziņoja par atkāpšanos no kultūras ministres amata. Turklāt ļoti savādi, jo pieņemt lēmumu motivēja “personiski iemesli”. Divtik aizdomīgi, ka līdz ar lēmumu demisionēt uzreiz tika atrasta jauna TV kastei paredzēta runājoša galva – Agnese Lāce. Kā izrādās, pamatoti, jo meliem īsas kājas un atklājās, ka Logina amatu pametusi pēc “Progresīvo” valdes uzstādījuma.
Manuprāt, “personiskie iemesli” nebija Loginas profesionalitātes apšaubīšana. Ja tā būtu, kā sakratītas šampānieša pudeles korķis viņa izlidotu no ministres krēsla jau otrajā ministrēšanas dienā, bet muļķības runāja taču gadu! Jādomā, iemesls bijis cits. Kultūras uzturēšana/attīstība un “Progresīvie” ir nesavienojami jēdzieni, tamdēļ vienīgais “racionālais” iemesls viņas demisijai – nespēja īstenot progresīvās anti-vērtības.
Logina varbūt bija sarkana, tomēr viņai pietrūka tā plintnieces rakstura, kas, šaubu nav, ir Lācei. Brīnos, ka teju neviens nav apskatījis Lāces portfolio (atvainojos, ja esmu palaidis garām), tāpēc apņēmos veikt šo pilsoņa pienākumu – jautāt, ar ko, kā, kāpēc viņa būs labāka ministre. Ja kāds šo tomēr izdarījis pirms manis, varat tālāk nelasīt. Un tomēr – turpinu!
Pirmkārt, mani pārsteidz elementāra detaļa – Lāce savā deputāta kandidāta anketā nav norādījusi savu tautību (patiesības labad – neviens progresīvais nav). Bet kamdēļ? Nezina? Nevar būt, jo pasē taču rakstīts. Tad varbūt kaunas? Diez vai, jo progresīvie nešķiro pēc tautībām. Visticamāk neuztver tautību par nozīmīgu identitātes daļu, kas diktē lielu cilvēka izdarīto darbību loku un izvēles.
Progresīvo programma paģēr, ka visi cilvēki ir t.s. “pasaules pilsoņi”. Un nacionālismam tur nav vietas, jo nacionālisms – tās ir mājas, bet mājas ir robežas un likumi, tradīcijas un vērtības – visi iespējamie šķēršļi atvērtības, dažādības un iekļaušanas veicināšanai.
Ja Lāce nespēj publiski atzīt sevi par latvieti, kā varu būt drošs, ka viņa aizstāvēs latviešu kultūru? Nevaru. Un mani nemaz nemāc ilūzijas, ka tāds būtu viņas mērķis. Tātad, lai arī sēž ministres krēslā, viņa nav kultūras ministre, bet kā cita instruments.
Otrkārt, mani vairs neizbrīna inteliģentu, kulturālu un izglītotu cilvēku deficīts politikā, tāpēc ir absolūti “normāli”, ka izglītības nozari vada bijusī slimnīcas vadītāja, satiksmes ministrs “izmeklē” pats savus noziegumus etc., bet jaunās kultūras ministres izglītība un darba pieredze saistīta ar kultūras nozari ļoti, ļoti nosacīti. Atļaušos apgalvot, ka Lāce pat nav izglītota, tikai indoktrinēta. Proti, “partijas līnijas” atkārtotāja, skaņu plate.
Viņas interese jau kopš studiju laikiem ir migrācijas un integrācijas procesi. To apliecina arī bakalaura un maģistra darba temati, attiecīgi “Eiropas Savienības Kopējās imigrācijas politikas attīstība un izaicinājumi” un “Imigrācijas radītie draudi drošībai: gadījumu analīze caur integrācijas prizmu”.
Bakalaura darba anotācijā rakstīts, ka Lāce “izsaka ieteikumus tam, kas būtu jāietver rīcības plānā Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta ieviešanai dzīvē.” Turklāt Lācei ir divi maģistra grādi. Viens LU, otrs Amsterdamas, Deusto un Osnabrikas Universitātes kopīgais grāds migrācijas studijās. Savukārt Turcijas Koča Universitātē, kurā Lāce apgūst doktorantūras programmu, viņa strādā Migrācijas pētniecības centrā.
Visa Lāces pieredze ir saistīta tikai ar migrācijas un integrācijas jautājumu pētīšanu, risināšanu etc. Nav jēgas to visu uzskaitīt. Ja nu tikai faktu, ka Lāce bija noziedzīgas organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle laikā, kad šī biedrība nelegāli palīdzēja pieciem sīriešu nelegāļiem pārkāpt Latvijas-Baltkrievijas robežu. Par to Valsts robežsardze ierosināja krimināllietu. Vai kādam vēl pastāv ilūzijas par Lāces mērķiem?
Treškārt, nozīmīga Lāces biogrāfijas daļa ietver septiņus gadus ilgu darbu domnīcā “Providus”, kurā bija vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā. Tas ir Sorosa Fonda dibināts kantoris, kas veic “neatkarīgus” pētījumus “labāko ekspertu” vadībā. Šādi kantori uztur pie dzīvības kreisos aktīvistus, kuri saņem pārdesmit tūkstošus eiro valsts finansējuma, lai tos konvertētu iekļaujošās, atvērtās un dažādību veicinošās frāzēs.
„Providus” mājaslapā atrodams, ka Lāce vadījusi piecus projektus, apgūstot aptuveni 310 tūkstošus eiro. Skanīgākais projekta nosaukums - “Rasisma un ksenofobijas novēršana un apkarošana, attīstot citu valstu pilsoņu sociālās prasmes”. Savukārt, apkopojot Lāces publikācijās ietvertos secinājumus, par nopietnām problēmām viņa uzskata latviešu un krievu nošķīrumu un nemitīgo latviešu vēlmi stiprināt valsts valodu. Lāce piedāvā aizmirst deportācijas, reformēt latvietību un veidot jaunu nāciju (varbūt tāpēc viņa neatklāj savu tautību, nosaukumu nav izdomājusi?).
Tāpat Lāce kritizē sabiedrības zemo atvērtību atšķirīgajam. Kā risinājumu viņa piedāvā saziņu vairākās valodās ar dažādām sabiedrības daļām (kas zina, ja ar mani uzstājīgāk runās krieviski, es pēkšņi aizmirsīšu čekistu nogalinātos radiniekus?). Un, protams, Lāce skandina, ka imigranti no trešajām valstīm atrisinās demogrāfisko lejupslīdi un veicinās ekonomiku ar divkāršu vai trīskāršu jaudu! Šie ir tikai pieturpunkti, taču viss Lāces rakstītais, domātais un paustais veikts šādā garā.
Noslēgumā jāvaicā, vai viņa piemērota kultministres (kāda freidiska pārteikšanās!) amatam? Manuprāt, nē. Vai viņa būs labāka plintniece par Loginu – noteikti. Vai Lāce aizstāvēs latvisko kultūru, identitāti un dzīvesziņu? Protams, nē. Uzskatu, viņas ministrēšanas laikā kultūras nozare tikai degradēsies, to pavadot arvien pamanāmākai ideoloģizācijai un noārdīšanai.
P.S. Zīmīgi, ka Logina atkāpās 17. jūnijā – dienā, kad 1940.g. Latviju okupēja PSRS. Un jau tās pašas dienas vakarā Lāce tika nosaukta kā potenciālā mantiniece. Nejaušība vai ļauns joks?