Sarkanā sērga pārņēmusi Valsts kultūrkapitāla fondu: "nepareizu" domu paudējiem nauda nav paredzēta!
Telos redakcija19.03.2025.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
2025. gada 1. martā aizsākās konservatīvās domas portāla Telos piektais darbības gads. Telos, kas pa šiem gadiem laidis klajā jau gandrīz 600 publikācijas, mūsuprāt, sevi ir apliecinājis vismaz tik daudz, ka nav viendienītes projekts. Taču šis gads sākas ar atziņu, ka Telos ir pilnībā izstumts no Latvijas Kultūras Ministrijas pārvaldītajām institūcijām, kurās konkursa kārtībā ir iespējams iegūt finansiālu atbalstu.
2023. gadā Telos projekts tika noraidīts Sabiedrības Integrācijas Fonda rīkotajā konkursā “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” ar argumentu, ka portāls nepārstāv “viedokļu daudzveidību”. Telos iesūdzēja SIF administratīvajā tiesā, taču zaudēja, jo tiesas ieskatā ir akadēmisks periodisks izdevums, nevis medijs.[1]
2024. gadā Telos piedalījās Valsts Kultūrkapitāla Fonda mērķprogrammas “Kultūras nozares dokumentēšana 2025–2027” konkursā, kas paredzēts periodiskajiem kultūras izdevumiem, un saņēma noraidījumu ar argumentu “projekta saturs kvalitatīvi neatbilst specializēta kultūras nozari dokumentējoša mēdija (sic) formātam”.
2025. gadā Telos piedalījās gada pirmajā Valsts Kultūrkapitāla Fonda regulāro projektu konkursā. Starpdisciplinārās nozares žūrija jebkādu finansiālu atbalstu atteica ar pamatojumu: “ekspertu komisija (..) atzina, ka portālā publicēto analītisko materiālu par aktuālajiem procesiem mākslā, kultūrā un sabiedrībā kvalitāte ir nepārliecinoša un ideoloģiski tendencioza”.
Telos ir nevis “ideoloģiski tendenciozs”, bet, tieši pretēji, darbojas atbilstoši savām konceptuālajām Vadlīnijām, kuras definētas pirmajā dienā un nav mainītas: https://telos.lv/vadlinijas.
Telos ir nacionāli, sociāli un kristīgi konservatīvs polemiski izglītojošs kultūras portāls. Telos strādā atbilstoši – un pat ar īpašu uzsvaru – Latvijas Satversmes Preambulā oficiāli formulētajām un spēkā esošajām atziņām, kas definē Latviju kā nacionālu valsti, cita starpā uzsverot latviešu dzīvesziņu, latviešu tradīcijas un kristīgās vērtības. Tās pēc definīcijas ir konservatīvas vērtības.
Mūsu mērķis, kā pirmajā dienā, tā arī šodien, ir sistemātiski un mērķtiecīgi aizstāvēt klasiskā reālisma tradīciju filozofijā, kristietības intelektuālo mantojumu, Rietumu kultūrtelpu un Latvijas vietu tajā, kā arī aktualizēt gadsimtos pārbaudītu filozofijas un daiļliteratūras kanonu. Pagājšgad, tas ir, ceturtajā savas pastāvēšanas gadā, mēs rakstījām un runājām par Viljamu Šekspīru, baltu cilšu izcelšanos, Latvijas dzimstības krīzi, Gētes “Faustu”, brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikiem”, etnonacionālisma vēsturi, Herdera institūtu Rīgā, Ernsta Glika Bībeles tulkojumu, Imanuela Kanta ētiku, islāmu, liberālismu kā filozofisku sistēmu, “Mobiju Diku”, ASV vēlēšanām un virkni citu tēmu.
Telos nevis apdraud “viedokļu daudzveidību”, bet tieši pretēji – Latvijas kultūras mediju telpā ar tās izteikti kreiso ievirzi mēs šo daudzveidību veicinām. Mēs nevis ierobežojam domas un pārliecības brīvību, bet to aizstāvam un sargājam.
Lai turpinātu pastāvēt un īstenotu 2025. gada projektus, Telos šobrīd nav citas iespējas, kā kļūt par pūļfinansētu, tas ir, tautas finansētu mediju.
Tāpēc ļoti lūdzam mūs finansiāli atbalstīt! https://telos.lv/ziedot/
Attēlā – Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
