Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Sarkanās līnijas

Viedais Manels
02.02.2022.
Komentāri (70)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērtējot politiķus, žurnālistus, viedokļu līderus un jebkuru sarunbiedru, man ir tikai divi kritēriji: atklāta, nelokāma nostāja, pirmkārt, pret obligāto potēšanu un, otrkārt, kas izriet no iepriekšējā, – pret diskrimināciju pēc vakcinācijas pazīmes.

Par deģenerātiem valdošo partiju beņķos un šo bļodlaižām, kas nepotētos uzskata par “zemcilvēkiem”, morāliem kropļiem un s…iem, viss ir skaidrs. Šie civilizācijas atiestatītāju dienderi savtīgu interešu vai psihisko noviržu vadīti, paši ar vienu kāju esot Dievzemītes mēslojums, centīgi bendē tautu. Vienīgais, ko viņiem vēlu, ir “Nirnbergas prievīte”. Manuprāt, arī potētajiem būtu jātuvina atmaksas stunda par sev nodarīto.

Taču ir pret valdošo kliķi negatīvi noskaņotas personas, kas deklarē, ka spaidu potēšanas, diskriminācijas un segregācijas jautājumi ir otršķirīgi. Pārsvarā šie cilvēki ir saņēmuši “glābējpoti” no kroņa vīrusa un, izdzīvojot pēc tās, reizēm īstermiņā tiekot cauri ar minimālām blaknēm, uzskata, ka viņiem šis etaps ir garām.

Pieļauju, ka atsevišķiem jaunizceptajiem “patriciešiem” ir pat cemme uz līdzcilvēkiem, kas izsprukuši sveikā un turpina spirināties pretim. Tāpēc sabiedrības šķirošana virknei potēto klusībā ir iepriecinoša. Te viņu nostāja īpaši neatšķiras no huntas. Tālab parādās vergadvēseļu iniciatīvas nevis atcelt segregācijas sertifikātus, bet paplašināt priviliģēto loku.

Injicētie, protams, nav veikuši D-dimēra testus, un viņiem nav ne jausmas par trombu nodarītajiem bojājumiem iekšējiem orgāniem, par specifiskākām blaknēm nemaz nerunājot. Kognitīvo procesu traucējumus visbiežāk parasti ievēro vienīgi apkārtējie, kamēr pašiem saspricētajiem šķiet, ka viss ir kārtībā.

Vairums sadurto saprot, ka lojalitātes potēm nav nekā kopēja ar medicīnu. Tomēr, suģestējot sevi, ka farmaceitiskie karteļi neies slaktēt savus klientus, reiz injekciju pieņēmušie psiholoģiski ir gatavi arī stutes potēm. Tiesa, valstī “par derīgiem atzītie” apelē par iespējami retāku “baterijas uzlādi”, instinktīvi nojaušot, ka ik sertifikāta pagarināšana ir “krievu rulete” organismam. Par tādām matērijām, ka regulāra potēšanās grauj organisma aizsargsistēmu un padara potētos nevarīgus pret prastākajām kaitēm, domāts netiek.

Daudzus “modificētos” nesatrauc arī eventuālā neauglība un dzimtas iznīkšana. Prettautiskās varas kultivētā ačgārno vērtību sistēma neveicina latviešu alkas vairoties. Puišus mazliet sarūgtina vien iespējamā “pipara” sarukšana pēc potes, taču attālinātām attiecībām tas netraucē. Tādēļ tuvākajā nākotnē latvjus, ja izdzīvosim kā nācija, gaida ilgtermiņa demogrāfiskais bezdibenis.

Es saprotu, ka cilvēkus satrauc eksistenciālas problēmas – ēdiens, miteklis utml. Taču, jaunās kārtības adeptiem uzvarot, atlikušos ļautiņus sadzīs aplokos ar nojumi virs galvas un atvēlētu pārtikas normu. Materiālo vajadzību jautājumu risināšanu nevar ietekmēt, ja atņemtas tiesības lemt par savu ķermeni.

Vairākas šā laika prioritātes nereti ir aizkulišu pavēlnieku inspirētas, lai ļaužu ganāmpulks būtu disciplinēts un videi draudzīgs. Par patriotismu un nacionālismu vispār smieklīgi spriedelēt, perspektīvā redzot izmirušu un pamatiedzīvotāju pamestu teritoriju, kur vienīgie latviešu valodas nesēji varbūt būs pulciņš no potes izsprukušo.

Ja gribam izdzīvot paši un saglabāt tautu ir jāatgūst cilvēces izdeldētāju kalpībā esošo varnešu uzurpētās tiesības uz mūsu veselību un dzīvību, turpmāk nepieļaujot diskrimināciju pēc medicīniskām pazīmēm. Bez šīs uzvaras nākotnes nebūs nevienam.

Novērtē šo rakstu:

185
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...