Iesaki rakstu: 
Vērtējot politiķus, žurnālistus, viedokļu līderus un jebkuru sarunbiedru, man ir tikai divi kritēriji: atklāta, nelokāma nostāja, pirmkārt, pret obligāto potēšanu un, otrkārt, kas izriet no iepriekšējā, – pret diskrimināciju pēc vakcinācijas pazīmes.
Par deģenerātiem valdošo partiju beņķos un šo bļodlaižām, kas nepotētos uzskata par “zemcilvēkiem”, morāliem kropļiem un s…iem, viss ir skaidrs. Šie civilizācijas atiestatītāju dienderi savtīgu interešu vai psihisko noviržu vadīti, paši ar vienu kāju esot Dievzemītes mēslojums, centīgi bendē tautu. Vienīgais, ko viņiem vēlu, ir “Nirnbergas prievīte”. Manuprāt, arī potētajiem būtu jātuvina atmaksas stunda par sev nodarīto.
Taču ir pret valdošo kliķi negatīvi noskaņotas personas, kas deklarē, ka spaidu potēšanas, diskriminācijas un segregācijas jautājumi ir otršķirīgi. Pārsvarā šie cilvēki ir saņēmuši “glābējpoti” no kroņa vīrusa un, izdzīvojot pēc tās, reizēm īstermiņā tiekot cauri ar minimālām blaknēm, uzskata, ka viņiem šis etaps ir garām.
Pieļauju, ka atsevišķiem jaunizceptajiem “patriciešiem” ir pat cemme uz līdzcilvēkiem, kas izsprukuši sveikā un turpina spirināties pretim. Tāpēc sabiedrības šķirošana virknei potēto klusībā ir iepriecinoša. Te viņu nostāja īpaši neatšķiras no huntas. Tālab parādās vergadvēseļu iniciatīvas nevis atcelt segregācijas sertifikātus, bet paplašināt priviliģēto loku.
Injicētie, protams, nav veikuši D-dimēra testus, un viņiem nav ne jausmas par trombu nodarītajiem bojājumiem iekšējiem orgāniem, par specifiskākām blaknēm nemaz nerunājot. Kognitīvo procesu traucējumus visbiežāk parasti ievēro vienīgi apkārtējie, kamēr pašiem saspricētajiem šķiet, ka viss ir kārtībā.
Vairums sadurto saprot, ka lojalitātes potēm nav nekā kopēja ar medicīnu. Tomēr, suģestējot sevi, ka farmaceitiskie karteļi neies slaktēt savus klientus, reiz injekciju pieņēmušie psiholoģiski ir gatavi arī stutes potēm. Tiesa, valstī “par derīgiem atzītie” apelē par iespējami retāku “baterijas uzlādi”, instinktīvi nojaušot, ka ik sertifikāta pagarināšana ir “krievu rulete” organismam. Par tādām matērijām, ka regulāra potēšanās grauj organisma aizsargsistēmu un padara potētos nevarīgus pret prastākajām kaitēm, domāts netiek.
Daudzus “modificētos” nesatrauc arī eventuālā neauglība un dzimtas iznīkšana. Prettautiskās varas kultivētā ačgārno vērtību sistēma neveicina latviešu alkas vairoties. Puišus mazliet sarūgtina vien iespējamā “pipara” sarukšana pēc potes, taču attālinātām attiecībām tas netraucē. Tādēļ tuvākajā nākotnē latvjus, ja izdzīvosim kā nācija, gaida ilgtermiņa demogrāfiskais bezdibenis.
Es saprotu, ka cilvēkus satrauc eksistenciālas problēmas – ēdiens, miteklis utml. Taču, jaunās kārtības adeptiem uzvarot, atlikušos ļautiņus sadzīs aplokos ar nojumi virs galvas un atvēlētu pārtikas normu. Materiālo vajadzību jautājumu risināšanu nevar ietekmēt, ja atņemtas tiesības lemt par savu ķermeni.
Vairākas šā laika prioritātes nereti ir aizkulišu pavēlnieku inspirētas, lai ļaužu ganāmpulks būtu disciplinēts un videi draudzīgs. Par patriotismu un nacionālismu vispār smieklīgi spriedelēt, perspektīvā redzot izmirušu un pamatiedzīvotāju pamestu teritoriju, kur vienīgie latviešu valodas nesēji varbūt būs pulciņš no potes izsprukušo.
Ja gribam izdzīvot paši un saglabāt tautu ir jāatgūst cilvēces izdeldētāju kalpībā esošo varnešu uzurpētās tiesības uz mūsu veselību un dzīvību, turpmāk nepieļaujot diskrimināciju pēc medicīniskām pazīmēm. Bez šīs uzvaras nākotnes nebūs nevienam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
