Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad vilks ir kļuvis par Gada dzīvnieku, dabiski rodas jautājums – kāda tad īsti ir attieksme pret šo Eiropā aizsargājamo sugu tiem, kuri viņus šauj?

Padomju tradīciju kopēji, kuru prātos un sirdīs joprojām turpinās Lielais Tēvijas karš pret vilkiem, arī šajā medību sezonā nelika vilties. Vēl pat nebija sākusies gandrīz deviņus mēnešus ilgā vilku medību sezona, kad iespējamais lāču malumednieks Alberts Draviņš jau paspēja atstrādāt ikgadējo rituālu un paraudāt par mežonīgajiem vilkiem Viļakas pusē, kuri tik ļoti jau esot savairojušies, ka tupot jau zem katras eglītes un apdraudot cilvēkus, īpaši sievietes un mazus bērnus.

Šī ikgadējā atrakcija balamutes Draviņa izpildījumā lieliski papildina kopējo resno un slinko šāvējonkuļu kareivīgo noskaņojumu, kuri jau tiktāl ir uzvilkušies, ka paši tic savām pasaciņām par 2000 vilkiem un 3000 lūšiem Latvijā, kam nekā cita nav ko darīt kā uzglūnēt cilvēkiem un tos izsekot. Šo kolektīvo prāta aptumsumu un apokaliptisko noskaņojumu raksturo vairākas lietas.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka vismaz pēdējos divus gadus publiskajā telpā pilnīgi atklāti tika izteikti draudi bijušajam VMD Medību daļas vadītājam un vilku un lūšu monitoringa vadītājam Jānim Ozoliņam par it kā pārmērīgi saudzīgo attieksmi pret lielajiem plēsējiem un aicinājumi "ņemt lietas savās rokās" jeb piekopt malumedniecību un šaut vilkus un lūšus visu cauru gadu. Interesanti, ka neviena no žurnālistēm neuzskatīja to par pietiekami dīvainu izpausmi, lai tai veltītu kaut vienu rakstu.

Otrkārt, padomju mednieka raksturīga iezīme ir zooloģisks naids pret vilku kā kaitēkli, kas visuzkrītošāk izpaužas vilku mazuļu slaktēšanā. Līdz 2013.gada oktobrim no 113 nomedītajiem vilkiem 74 bija vilcēni; tātad nošauti tika divarpus līdz piecus mēnešus veci vilku mazuļi. Mednieki to panāca ar piegaudošanu, uz kuru atsaucās nepieredzējušie vilcēni, kas ļāva noteikt viņu atrašanās vietu, lai vēlāk 100 mednieki varētu ielenkt vilku ģimeni un visus apšaut. Tāpat neaprakstāms prieks pārņem, kad martā izdodas nošaut vilku mammu ar vēl nedzimušiem mazuļiem vēderā - par šādu varoņdarbu var pat saņemt uzslavu no ērgļu pētnieka Uģa Bergmaņa.

Treškārt, par Latvijas padomju mednieku iecietības amplitūdu pret Eiropā aizsargājamu sugu var spriest pēc Zvārdes manevriem un biologa Uģa Bergmaņa refleksiem.

2013.gada janvārī uz vilku medībām Zvārdē ieradās vairāk nekā 400 mednieku no visas Latvijas, lai šautu vienu vilku ģimeni. Tā būtu jāuztver kā kolektīva masu psihoze, jo padomju mednieki vienkārši nevar izturēt, ka pēc medību sezonas paliek 200-300 vilku, kurus viņi uzskata par "kaitēkļiem" - tāpēc visiem patiesi ticīgajiem kā krusta karā jādodas uz fronti Zvārdē. Vairumam mednieku vilki un lūši Latvijas mežos rada līdzīgu afekta stāvokli kā reliģiskajiem sektantiem ažiotāža ap pasaules galu - tāpēc vilku un lūšu esamība viņos izraisa apokalipses sajūtu, ko pavada smieklīgi apgalvojumi, ka Latvijā esot vismaz 5 000 vilku un lūšu, lai gan Jānis Ozoliņš, kurš ir vadošais Latvijas vilku un lūšu pētnieks, apgalvo, ka pēc medību sezonas esot ap 200-300 vilku un 400 lūšu.

No Vilka aizsardzības plāna var uzzināt, ka 1999.-2007.g. vidēji tika nomedīti 43% no vilku populācijas un ka vilku skaits sāk samazināties, ja nomedīšanas apjoms pārsniedz 30-40%.

Tomēr pēc 2007.gada vilku kvota nevis samazinājās, bet gan palielinājās no 130 līdz vidēji 180 vilkiem. Līdz ar to var pieņemt, ka daļu no populācijas skaita veido Latvijā ieceļojošie vilki no kaimiņos esošajām valstīm, kurās vilkus medī mazāk intensīvi – Igaunijas, Krievijas un Lietuvas. To arī apstiprina nošauto vilku skaits pierobežas rajonos – 2011./2012. medību sezonā to bija vismaz 70 no 201.

Salīdzinājumam - Polijā jau kopš 1998.gada pastāv vilku medību liegums un 2009. gada uzskaite uzrādīja 543 - 687 vilkus, kuri dzīvoja 117 - 129 ģimenēs. ASV Jeloustonas nacionālajā parkā, kas pēc platības ir Kurzemes lielumā un kur arī nenotiek vilku medības 2008.gadā dzīvoja 124 vilki, no kuriem vairojās tikai 6 pāri. Bet Latvijā, kur pastāv maksimāla medību slodze, mazuļi dzimst 70% pieaugušo vilceņu.

No tā visa var secināt, ka Latvijā vilki tiek pakļauti pārmērīgi lielai un absurdai medību slodzei, kas noved pie tā, ka vietējie vilki tiek padarīti par vairošanās mašīnām, lai pēc tam, kad viņi ir izšauti, vēl varētu pašaudīt arī ieceļojošos Igaunijas, Krievijas un Lietuvas vilkus. Tā kā kopējais robežas garums ar šīm kaimiņzemēm ir 1200 km un zinot, ka vidējais vilka veiktais attālums pēc atdalīšanās no sākotnējās ģimenes (līdz atrod brīvu teritoriju un partneri) ir 100 km, tad sanāk, ka kopējā platība no kurienes Latvijā regulāri var ienākt vilki ir 120 000 km2. Tā ir 3 reizes lielāka teritorija nekā viss Latvijas vilku areāls kopā ņemot. Un no šīs teritorijas Latvijā nevarētu ienākt, teiksim, 20 pāri vilku, kuriem piedzimtu 120 vilcēnu un, kuri kompensētu iztrūkumu, ko rada pārmērīgi lielā vilku izšaušana? Tiešām? Nemūžam?

Vēl interesantāks salīdzinājums rodas ar Rumāniju, kur vietējie aitkopji spēj sadzīvot ar vairāk kā 6000 lāčiem, 2500 vilkiem un 1500 lūšiem. Medību kvotas 2005/2006 medību sezonā bija sekojošas: 250 lāči, 400 vilki, 150 lūši, 500 meža kaķi.

Zvārdes histēriju lieliski papildina biologa Uģa Bergmaņa niķis Teiču dabas rezervāta pierobežā ierīkot ērgļu barotavu, pie kuras kopš 1994.gada viņš regulāri šauj vilkus. Bergmanis ir tādas pasugas biologs, kurš pažēlos peli un pasūrosies, ka kaut kur Sīrijā vai Āfrikā vietējie mednieki noklapēs kādu no Latvijas mazā ērgļa 3500 pāriem, kamēr pats, ne aci nepamirkšķinot, Teičos pie barotavas šaus aizsargājamas sugas pārstāvjus, kas nav mērāmi tūkstošos.

Tagad mēs nedaudz varētu pakavēties pie mednieku darbības ekonomiskajām sekām jeb zaudējumiem, kurus rada vēlme palielināt pārnadžu skaitu un līdz minimumam samazināt vilku un lūšu skaitu.

Pārāk lielās stirnu, staltbriežu u.c. populācijas izraisa autoavāriju pieaugumu uz ceļiem, kas noved arī pie cilvēku nāves, savainojumiem un bojātām mašīnām - un tas bija zināms jau iepriekš, ka līdz ar šādu medību politiku pieaugs stirnu, staltbriežu, mežacūku u.c. skaits un ka tas neizbēgami novedīs pie autoavāriju pieauguma.

2009.gadā Ceļu policijā reģistrētie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem uzrādīja, ka pavisam notikuši 473 negadījumi un 18 gadījumi ar cietušajiem, kā rezultātā 2 cilvēki gājuši bojā un 23 ievainoti.

2013. gadā apdrošināšanas kompānijā BALTA tika reģistrēti 660 gadījumi, kad pieprasīta KASKO kompensācija par auto bojājumiem, kas nodarīti sadursmē ar meža zvēru. Pēc Valsts policijas datiem 2013. gadā šādos negadījumos bojā gājuši 2, bet cietuši 40 cilvēki.

1948.gadā mednieki Latvijas mežos palaida 35 jenotsuņus, kuru kažokos atradās arī ērces, kas bija inficētas ar encefalītu un Laima slimību. 2013.gadā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 365 cilvēki, bet ar Laima slimību - 454 cilvēki.

Pēc Latvijas valsts mežu atskaitēm redzams, ka pārnadžu izraisīto jaunaudžu bojājumu apjoms 2013.gadā ir sasniedzis 4762 hektārus, bet, lai mazinātu bojājumu apjomu, tiek veikta jaunaudžu apstrāde ar repelentiem, kas 2013. gadā izmaksāja 272 tūkstošus latu. Kopumā pēdējos trijos gados LVM repelentiem ir iztērējuši 700 tūkstošus latus.

Viena hektāra nopostītas jaunaudzes atjaunošanas izmaksas ir 700-800 lati, līdz ar to 4762 hektāru atjaunošana izmaksā 3.3-3.8 miljonus latus (4.6-5.3 miljoni eiro).

Nemaz nevajag atgādināt par mežacūku, stirnu un briežu nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem, no kuriem viņiem jau nelabi metas. Piemēram, Laurim Saliņam no Vietalvas Pļaviņu pusē mežcūkas vienā pašā sezonā radīja 300 tūkstošu latus lielus zaudējumus. Mednieku kolektīvos nostāja šajā jautājumā ir nelokāma kā miets – zemnieki paši vainīgi, ka nemāk sarunāties ar mednieku klubiem.

Bet tas viss ir sīkums. Galvenais, par ko masu medijiem vajag runāt, ir vilku noplēstās aitas, kas piemeklē dažus saimniekus, kuriem ir niķis atstāt aitas caurām diennaktīm ganīties mežmalā. Piemēram, 2000.gadā nokoda 18, 2005.gadā – 9, 2010.gadā – 70, 2012.gadā – 163 aitas. Vienas elites šķirnes aitas cena ir ap 140 eiro. Bet tas ir pietiekams pamats, lai medību žurnāliste I.Pētersone skrietu puslatvijai apkārt un nofotografētu dažas aitas 50 dažādos rakursos. Bet velti cerēt, ka viņa skrēja uz Ķemeru nacionālo parku, lai nofotografētu mednieku izveidoto pielūžņojumu, ko sauc par medību torņiem un barotavām. Tāpat velti cerēt, ka šāvējonkulis varētu saprast, ka Eiropā aita nav aizsargājama suga un 100 aitas nav nacionāla līmeņa jautājums.

Aizraujoši ir klausīties mednieku organizāciju pārmetumos, ka "neviens ar viņiem negrib sarunāties" pēc tam, kad tieši viņi ir tie, kuri ilgstoši ignorē pārējās sabiedrības intereses. Medību popularizētājs Jānis Kļaviņš pat aizrunājās tik tālu, ka „vieglāk ir atzīt, ka esi gejs (nekā mednieks), jo tas ir moderni un populāri”.

Kā uzlabot mednieka tēlu sabiedrības acīs? Ideju un variantu netrūkst – piemēram, pārtraukt šaut vilkus un lūšus, un kā simbolisku zīmi pāriešanai jaunā kvalitātē Barviks, Caune, Galkina, Gaross, Pētersone, Sisenis un Zakovics triko kostīmiņos varētu sarīkot priekšnesumu „Gulbju ezers” kādā no televīzijas šoviem.

Vilki un lūši vienmēr ir bijuši Latvijas mežu ekosistēmas neatņemami un neaizvietojami dalībnieki, ko nevarētu teikt par tā saucamo "medību tradīciju", jo medību tiesības Latvijā vēsturiski ir bijušas svešzemju kungiem (vācieši, zviedri, krievi), bet latvieši varēja piekopt vien malumedības. Pa īstam legalizēties un izvērsties latviešu malumednieki varēja pavisam nesenā pagātnē – Padomju Savienībā. Tie viņiem bija zelta laiki, kas ļāva attīstīties visatļautības sajūtai un negausībai, kuras izpausmes pašreiz var novērot ekstrēmi sadrumstalotajā medību "saimniecībā", kas no 950 medību klubiem 2000.gadā sašķēlās līdz 1440 klubiem 2010.gadā ar vidējo platības lielumu 27 km2 (~5x5 km) un 15 medniekiem klubā.

Pietiek tikai parādīties vilku pārim, lai uzreiz atskanētu gaudu dziesma, ka vilki "iztīra" vairākus ekstrēmi sīkos medību iecirkņus, kuros resnie un slinkie šāvējonkuļi grib ierīkot briežu un mežacūku fermu, lai mednieks-kolhoznieks katru reizi, kad ieiet mežā, varētu ko nošaut pie barotavas. Bet kāds tam visam ir sakars ar ekoloģiju? Vai negausība un slinkums ir pietiekams pamats, lai vilkiem un lūšiem atņemtu dzīvību?

Ilggadējais specvienības komandieris Jānis Kušķis pēc tam, kad kādu laiku bija pavadījis mednieku asociācijā, savā spriedumā bija lakonisks: „To kompāniju vada kaut kāds muļķīgs azarts nogalināt." Un nevar nepiekrist, jo ētisks mednieks necenstos dabu pārveidot kolhozā un neapšautu vilkus un lūšus, bet gan kā pašsaprotamu lietu pieņemtu, ka medības nebūs sekmīgas katru reizi, kad viņš ieies mežā. Ja kāds grib 100% garantiju, tad lai iet pēc gaļas uz lielveikalu.

Atšķirībā no vilkiem, kuri savā teritorijā uztur veselīgas pārnadžu populācijas, mednieki-kolhoznieki savā negausībā ir panākuši vien to, ka Gunārs Skriba mūža nogalē spiests atzīt, ka staltbriežu populācija ir tik ļoti deģenerējusies, ka atsevišķos medību iecirkņos pat pēc 10 gadus ilgām selektīvām medībām nav saskatāmi būtiski situācijas uzlabojumi.

Sabiedrība var nosaukt vilku par Gada dzīvnieku, bet, ja mednieki-kolhoznieki apšauj ne tikai Latvijas, bet arī ienākošos vilkus no Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas, tad vilku aizsardzības ziņā mēs joprojām esam Padomju Savienībā jeb nav nozīmes tam, ko vēlas sabiedrības vairākums – visu nosaka šāvējonkuļi, kurus interesē tikai tas, lai mežā būtu briežu un mežacūku ferma, kas nodrošinātu izklaidi 1% iedzīvotāju.

Ņemot vērā to, ka vidējais padomju mednieka vecums ir ap 60 gadiem un ka vairums no viņiem ir ar 40 gadu medību pieredzi, kuru laikā viņi nav apguvuši nepieciešamās prasmes un psiholoģisko noturību, lai apsaimniekotu pārnadžu populācijas, un joprojām nespēj pieņemt vilkus un lūšus kā neatņemamus un neaizvietojamus Latvijas mežu ekosistēmas dalībniekus, ir iespējams tikai viens secinājums - laiks atbrīvot Latvijas mežus no šīs padomju plastmasas.

Novērtē šo rakstu:

9
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...