Sarkanie karogi, kuru dēļ vēlēšanās svītrošu „Progresīvo” ministru prezidenta kandidātu Kasparu Briškenu
Pietiek lasītājs01.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. Briškena valdes locekļa amats Kustībā Par! 08.2017 - 07.2019 un biedra statuss līdz pat 2021. gadam ieskaitot. Briškenam acīmredzot bija pilnīgi pieņemama Par! saplūšana ar Latvijas attīstībai (LA) un Izaugsmi, kā arī viņš izvēlējās ignorēt ik pa laikam uzpeldošos skandālus saistībā ar LA sponsoriem. Vienā apvienībā ar Kasieri? Nē, tā nebija Briškena sarkanā līnija, lai pamestu Par!.
2. Ar Air Baltic Corporation saistītie skandāli laikā, kad Briškens bija iecelts par padomes locekli, kuram jāuzrauga valde:
- Neētiska rīcība kā minimums, lai neteiktu, ka interešu konflikts: brauciens uz Tatriem 2015. gada augustā kopā ar pārstāvjiem no Air Baltic Corporation valdes, kura viņam ir jāuzrauga. Līdzi bija arī viņa sieva. Izvairījās atbildēt žurnālistiem, kas par šo braucienu maksājis. Nezinu, vai ir paskaidrojis.
- Air Baltic reklāma, kurā minēts, ka 23. februārī visā Austrumeiropā svin Vīriešu dienu. Briškens atgaiņājās, ka tā ir valdes atbildība (kura viņam jāuzrauga).
- Viens no galvenajiem Briškena uzdevumiem kā Air Baltic padomes loceklim - meklēt stratēģiskos investorus. Rezultāts - potenciālais investors izrādījās bijušais Vācijas specdienestu darbinieks, kurš ilglaicīgi darbojies arī Krievijā (valsts un privātajā sektorā).
- Skandāls par pārmaksu 20-30% apmērā par Bombardier Q400 lidmašīnām
3. Augstie amati Air Baltic Corporation, Pasažieru vilcienā un RB Rail drīzāk uzskatāmi par mīnusu, zinot, cik tie ir politizēti un ka tādos amatos visbiežāk mēdz bāzt savējos vai noderīgus idiotus.
4. Pēkšņā parādīšanās Progresīvo rindās, turklāt - uzreiz kā ministru prezidenta kandidātam.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
