Sarunāts konkurss prokuratūrā – uzvar Stukāna kompanjons Ostapko un šļušku meklētājs – plaģiators Cinkmanis
Pietiek lasītājs09.10.2025.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Prokuratūrā pavisam nesen notika konkurss uz divām Eiropas deleģētā prokurora vietām. Algas tur lielākas nekā pārējiem prokuroriem, tāpēc interese bija liela. Konkursa rezultāti diezgan droši parāda, ka tas ir bijis iepriekš sarunāts. Un ikviens konkursa komisijas loceklis ir pakļāvies kāda cita ietekmei, kuram bija vara jau iepriekš noteikt uzvarētājus. Kā izskatās, visticamākais kandidāts uz pelēkā kardināla lomu ir Gatis Doniks.
Vistraģiskākais visā šajā konkursā ir tas, ka tas ir noticis prokuratūrā – iestādē, kurai būtu jābūt tiesiskuma un taisnīguma paraugam. Kā redzams, prokuratūras rīkotajos konkursos tādas nav.
Tā kā deleģētie prokurori nodarbojas ar Eiropas fondu krāpšanas lietām, viena no prasībām pretendentiem bija iepriekšēja pieredze ekonomisko un finanšu lietu izmeklēšanā.
Lai gan konkursā pieteikušies pieredzējuši prokurori, kas ilgus gadus ir strādājuši ar šāda veida sarežģītām lietām, konkursā uzvarēja ģenerālprokurora vietnieks Aivars Ostapko, kura ikdienas darbs jau daudzus, daudzus gadus nekādā veidā nav saistīts ar prokurora pienākumu pildīšanu kriminālprocesos.
Turklāt, ja paskatītos viņa profesionālajā biogrāfijā, tad tur varētu atrast kādus 2-3 rajona prokuratūrā ar krimināllietām nostrādātus gadus. Visu pārējo laiku viņa funkcijās bija jebkas cits, tikai ne kriminālizmeklēšana.
Pilnīgi droši varētu teikt, ka šobrīd viņam nav nekādu prasmju un nepieciešamās pieredzes deleģētā prokurora pienākumu veikšanai. Tādēļ pilnīgi nav saprotams, kā konkursa komisija varēja viņu izraudzīties kā labāko pretendentu.
Runā, ka tas esot tālejošs plāns, un viņš nemaz negrasās veikt reālu deleģētā prokurora darbu, jo gatavojas ieņemt Eiropas prokurora amatu pašreizējā Latvijas eiropas prokurora Donika vietā. Noteikti var teikt, ka bez Donika atbalsta vai pat ierosinājuma Aivars Ostapko nekad un nekādā veidā nevarētu vinnēt deleģēto prokuroru konkursā.
Otrais veiksmīgais pretendents bija Uldis Cinkmanis. Lai arī kādas būtu viņa profesionālās prasmes un iemaņas, starp konkursa prasībām pretendentiem bija arī tāda kategorija kā "nevainojama reputācija". Vai tāds būtu Cinkmanis, kurš bēdīgi atpazīstams ar puspliko ālēšanos Rēzeknes koncertzālē un aicinājumu draugiem pasūtīt "šļuškas" cilvēku pilnā vestibilā? Vai varbūt reputāciju uzlabo skandāls ar viņa iespējamo plaģiātu bakalaura un maģistra darbu rakstīšanā?
Kā prokuratūrā notiek amata konkursi, ja starp vairākiem patiešām pieredzējušiem prokuroriem ar nevainojamu reputāciju par labākiem atzīst personu bez jebkādām amatam nepieciešamajām profesionālajām prasmēm un pieredzes un otru personu ar pamatoti nopelnītu bēdīgi slavenu reputāciju?
Vai tiešām, lai augtu profesionālā ziņā, kāptu pa karjeras kāpnēm, nav nekādas nepieciešamības sūri un grūti strādāt, uzņemties apjomīgas un sarežģītas krimināllietas, bet pietiek būt draugos ar pareizajiem cilvēkiem un prast sarunāt lietas?
Vai tiešām nav vērts ievērot prokurora ētikas noteikumus, sekot sabiedrībā vispārpieņemtām uzvedības normām, kas saistošas, protams, arī prokuroriem, bet var droši melot, uzdodot citu cilvēku intelektuālā darba augļus par savu veikumu, kā arī kulturālos sabiedriskos pasākumos var piedzerties un noģērbies līdz jostasvietai skaļi bļaustīties? Par "šļuškām" nemaz nerunāsim.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
