Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir beigušās vasaras brīvdienas, darbu ir atsākusi Saeima, un valdība ir sagatavojusi budžeta projektu, kas tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā. Aktīvas ir kļuvušas partijas, piemēram, regulāri dzirdami dažādi paziņojumi no Jaunās konservatīvās partijas, daudz neatpaliek arī citas partijas, tajā skaitā Kaimiņa partija un “Attīstībai/Par”.

Uz šī skaļā un dažkārt nervozā fona nav redzama partija “Saskaņa”. Sen nav dzirdētas “Saskaņas” smagsvara Jāņa Urbanoviča pamācības, kā pareizi dzīvot, sociālajos tīklos gandrīz nav lasāmas jaunās partijas zvaigznes Vjačeslava Dombrovska kritiskās piezīmes par valdības darbu, pat Ivars Zariņš ir dzirdams retāk, nekā pierasts. Ir pazudušas daudzās “Saskaņas” reklāmas Twitter un Facebook, kas agrāk bija redzamas visur un tika plaši izplatītas. Nav dzirdami nekādi paziņojumi no tādiem “Saskaņas” senbiedriem kā Sergejs Dolgopolovs un Andrejs Klementjevs, Regīna Ločmele-Luņova un Valerijs Agešins.

Acīmredzot šāda situācija ir skaidrojama ar daudzajām apsūdzībām par saistību ar korupciju Rīgas domē. Nav skaidrs, kāpēc Saeimā esošie “Saskaņas” deputāti turpina izturēties tā, it kā viņiem nebūtu nekādas saistības ar skandāliem Rīgas domē, kuros iesaistīti daudzi partijas biedri un arī līdzšinējais “Saskaņas” simbols – bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Liekas, ka Saeimā ievēlētie “Saskaņas” deputāti cenšas radīt iespaidu, ka viņi ir atsevišķa republika jeb tā sauktā partijas elite un tāpēc nav salīdzināmi ar plebejiem - Rīgas domes deputātiem. Tā teikt, Saeimas deputāti ir cita republika, kas dzīvo savu atsevišķu dzīvi un rūpējas par grūtdieņiem valstī.

Ir saprotama “Saskaņas” pārstāvju vēlēšanās tēlot zemūdeni, kas dziļi ienirst dažādu vētru un kataklizmu laikā un iznirst jaukā un saulainā laikā, kad var baudīt dzīves jaukumus. Tomēr šoreiz šāda taktika nespēs pasargāt “Saskaņu” no nepatīkamas skaidrošanās un nepieciešamības mainīt savas aktivitātes. Kaut arī daudzi “Saskaņas” atbalstītāji un vēlētāji joprojām ir uzticīgi partijai un tās līderiem, par ko liecina arī veiktās socioloģiskās aptaujas un salīdzinoši augstie partijas reitingi, šī situācija nebūs mūžīga. Krievvalodīgo vēlētāju uzticība partijai drīzāk ir skaidrojama ar alternatīvu piedāvājumu trūkumu. Daudziem nav pieņemama Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība, kurā ir pulcējušies daudzi Vladimira Putina fani un Krievijas interešu izplatītāji Latvijā.

Par nodomu veidot jaunu biedrību un partiju ir paziņojusi Rīgas domē izveidotā Neatkarīgo deputātu frakcija. To veido no “Saskaņas” izslēgtie deputāti Vadims Baraņņiks, Valerijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs, kuri nepildīja Ušakova prasības un tika sodīti, izslēdzot ne tikai no “Saskaņas” frakcijas, bet arī no partijas. Tas bija pārsteigums daudziem, jo šie partijas biedri tika uzskatīti par tuvākajiem Ušakova atbalstītājiem un uzticīgiem faniem.

Šobrīd ir grūti prognozēt, kas varētu veidot tā sauktā četrinieka partiju un ar cik plašu vēlētāju atbalstu tā varētu rēķināties. Tomēr nevar noliegt, ka šāda jaunveidota partija varētu veidot vērā ņemamu konkurenci “Saskaņai”, tā mazinot tās iespējas saglabāt monopolu uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm.

Diezgan likumsakarīgas ir izskanējušās runas par turpmākām nesaskaņām Rīgas domes “Saskaņas” frakcijā – tiek runāts, ka no tās varētu aiziet vēl vairāki deputāti, kurus neapmierina tas, ka frakcijas darbu joprojām uzrauga Ušakovs un liek viņiem pildīt balsošanas mašīnas funkcijas. Ir skaidrs, ka ir mazinājušās arī “Saskaņas” biedru iespējas darboties par konsultantiem dažādos pašvaldības uzņēmumos, nodrošinot agrāk ierastos ienākumus ne tikai sev, bet arī partijai. Būs interesanti vērot, vai Ušakovam izdosies uzturēt disciplīnu frakcijā un nepieļaut tās tālāku sadalīšanos.

Daudzi gaida oktobrī solīto “Saskaņas” kongresu. Tiek gaidīts, ka tajā tiks ievēlēts jauns partijas līderis, kuram būs jākļūst arī par partijas simbolu uz Briseli aizbēgušā Ušakova vietā. Joprojām kā iespējamais viņa pēctecis tiek minēts Vjačeslavs Dombrovskis. Ir skaidrs, ka sava rakstura un snobiskā dzīvesveida dēļ viņš nespēs pildīt šo lomu, tādējādi apliecinot, ka “Saskaņa” ir pārvērtusies par novecojušu partiju, kurai nav jaunu un perspektīvu biedru, kas varētu panākt tās atdzimšanu un noteikt izmaiņas partijas darbībā.

Interesanti, ka nesen kļuva zināms, ka izdevumam “Dienas Bizness” draud vairāk nekā 100 000 eiro liels naudas sods par slēptu politisko reklāmu pirms pagājušajā gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām. Pirms vēlēšanām “Dienas Bizness” divos speciālizlaidumos intervēja “Saskaņas” un Kaimiņa partijas politiķus. Abu speciālizlaidumu tirāža bija 1,6 miljoni eksemplāru. Laikraksta vadība skaidro, ka tā bijusi abonēšanas kampaņa.

Šāds apgalvojums skan vismaz smieklīgi, un gribas jautāt, vai tiešām šī laikraksta darbinieki uzskata lasītājus par pilnīgiem muļķiem. Daudzi vēl atceras, cik aktīvi vasarā tika publicēti dažādi ievadraksti, kuros tika slavināti “Saskaņas” un Kaimiņa partijas politiķi, kā arī stāstīts, ka valstī viss ir slikti un tikai šo partiju veidota valdība var izglābt Latviju un uzlabot tās attiecības ar Krieviju. “Dienas Bizness” centās visiem iestāstīt, ka par premjerministru jāliek Vjačeslavu Dombrovski, kurš spēšot aizsargāt Latvijas intereses, vai Aldi Gobzemu, kurš tika dēvēts par “līderi un harizmātu”.

Visas pārējās partijas “Dienas Biznesā” tika smagi kritizētas un nopeltas, pārmetot tām visas iespējamās pasaules nelaimes un nespēju uzlabot attiecības ar Krieviju.

“Dienas Bizness” noliedz, ka būtu veicis politisko aģitāciju. Ir zināms, ka “Dienas Bizness” jau kādu laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem, piemēram, 2018.gadā tam bija 270 000 eiro lieli zaudējumi. Tautā runā, ka patiesie izdevuma īpašnieki (piemēram, bieži piesauktais Ainārs Šlesers) jau tāpat nolēmuši slēgt šo laikrakstu, tāpēc arī jauna soda uzlikšana tam neradīs būtiskas problēmas.

Varam tikai iedomāties, kas Latviju sagaidītu šogad, ja būtu piepildījies scenārijs par “Saskaņas” un Kaimiņa partijas valdības izveidošanu gadījumā, ja abām partijām būtu izdevies kopā iegūt vairāk nekā 51% balsu vēlēšanās. Daudziem sāktos interesanti laiki, un tiktu piedzīvoti dažādi pārsteigumi. Šobrīd var teikt, ka vismaz pagaidām šis scenārijs Latvijai ir gājis garām.

Būs interesanti vērot, kā “Saskaņa” tiks galā ar tiem izaicinājumiem, ko rada jauna partijas līdera atrašana un simbola maiņa. Parasti šie procesi ir sāpīgi daudzām partijām, un izskatās, ka arī “Saskaņa” nebūs izņēmums.

Novērtē šo rakstu:

28
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...