Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir beigušās vasaras brīvdienas, darbu ir atsākusi Saeima, un valdība ir sagatavojusi budžeta projektu, kas tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā. Aktīvas ir kļuvušas partijas, piemēram, regulāri dzirdami dažādi paziņojumi no Jaunās konservatīvās partijas, daudz neatpaliek arī citas partijas, tajā skaitā Kaimiņa partija un “Attīstībai/Par”.

Uz šī skaļā un dažkārt nervozā fona nav redzama partija “Saskaņa”. Sen nav dzirdētas “Saskaņas” smagsvara Jāņa Urbanoviča pamācības, kā pareizi dzīvot, sociālajos tīklos gandrīz nav lasāmas jaunās partijas zvaigznes Vjačeslava Dombrovska kritiskās piezīmes par valdības darbu, pat Ivars Zariņš ir dzirdams retāk, nekā pierasts. Ir pazudušas daudzās “Saskaņas” reklāmas Twitter un Facebook, kas agrāk bija redzamas visur un tika plaši izplatītas. Nav dzirdami nekādi paziņojumi no tādiem “Saskaņas” senbiedriem kā Sergejs Dolgopolovs un Andrejs Klementjevs, Regīna Ločmele-Luņova un Valerijs Agešins.

Acīmredzot šāda situācija ir skaidrojama ar daudzajām apsūdzībām par saistību ar korupciju Rīgas domē. Nav skaidrs, kāpēc Saeimā esošie “Saskaņas” deputāti turpina izturēties tā, it kā viņiem nebūtu nekādas saistības ar skandāliem Rīgas domē, kuros iesaistīti daudzi partijas biedri un arī līdzšinējais “Saskaņas” simbols – bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Liekas, ka Saeimā ievēlētie “Saskaņas” deputāti cenšas radīt iespaidu, ka viņi ir atsevišķa republika jeb tā sauktā partijas elite un tāpēc nav salīdzināmi ar plebejiem - Rīgas domes deputātiem. Tā teikt, Saeimas deputāti ir cita republika, kas dzīvo savu atsevišķu dzīvi un rūpējas par grūtdieņiem valstī.

Ir saprotama “Saskaņas” pārstāvju vēlēšanās tēlot zemūdeni, kas dziļi ienirst dažādu vētru un kataklizmu laikā un iznirst jaukā un saulainā laikā, kad var baudīt dzīves jaukumus. Tomēr šoreiz šāda taktika nespēs pasargāt “Saskaņu” no nepatīkamas skaidrošanās un nepieciešamības mainīt savas aktivitātes. Kaut arī daudzi “Saskaņas” atbalstītāji un vēlētāji joprojām ir uzticīgi partijai un tās līderiem, par ko liecina arī veiktās socioloģiskās aptaujas un salīdzinoši augstie partijas reitingi, šī situācija nebūs mūžīga. Krievvalodīgo vēlētāju uzticība partijai drīzāk ir skaidrojama ar alternatīvu piedāvājumu trūkumu. Daudziem nav pieņemama Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība, kurā ir pulcējušies daudzi Vladimira Putina fani un Krievijas interešu izplatītāji Latvijā.

Par nodomu veidot jaunu biedrību un partiju ir paziņojusi Rīgas domē izveidotā Neatkarīgo deputātu frakcija. To veido no “Saskaņas” izslēgtie deputāti Vadims Baraņņiks, Valerijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs, kuri nepildīja Ušakova prasības un tika sodīti, izslēdzot ne tikai no “Saskaņas” frakcijas, bet arī no partijas. Tas bija pārsteigums daudziem, jo šie partijas biedri tika uzskatīti par tuvākajiem Ušakova atbalstītājiem un uzticīgiem faniem.

Šobrīd ir grūti prognozēt, kas varētu veidot tā sauktā četrinieka partiju un ar cik plašu vēlētāju atbalstu tā varētu rēķināties. Tomēr nevar noliegt, ka šāda jaunveidota partija varētu veidot vērā ņemamu konkurenci “Saskaņai”, tā mazinot tās iespējas saglabāt monopolu uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm.

Diezgan likumsakarīgas ir izskanējušās runas par turpmākām nesaskaņām Rīgas domes “Saskaņas” frakcijā – tiek runāts, ka no tās varētu aiziet vēl vairāki deputāti, kurus neapmierina tas, ka frakcijas darbu joprojām uzrauga Ušakovs un liek viņiem pildīt balsošanas mašīnas funkcijas. Ir skaidrs, ka ir mazinājušās arī “Saskaņas” biedru iespējas darboties par konsultantiem dažādos pašvaldības uzņēmumos, nodrošinot agrāk ierastos ienākumus ne tikai sev, bet arī partijai. Būs interesanti vērot, vai Ušakovam izdosies uzturēt disciplīnu frakcijā un nepieļaut tās tālāku sadalīšanos.

Daudzi gaida oktobrī solīto “Saskaņas” kongresu. Tiek gaidīts, ka tajā tiks ievēlēts jauns partijas līderis, kuram būs jākļūst arī par partijas simbolu uz Briseli aizbēgušā Ušakova vietā. Joprojām kā iespējamais viņa pēctecis tiek minēts Vjačeslavs Dombrovskis. Ir skaidrs, ka sava rakstura un snobiskā dzīvesveida dēļ viņš nespēs pildīt šo lomu, tādējādi apliecinot, ka “Saskaņa” ir pārvērtusies par novecojušu partiju, kurai nav jaunu un perspektīvu biedru, kas varētu panākt tās atdzimšanu un noteikt izmaiņas partijas darbībā.

Interesanti, ka nesen kļuva zināms, ka izdevumam “Dienas Bizness” draud vairāk nekā 100 000 eiro liels naudas sods par slēptu politisko reklāmu pirms pagājušajā gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām. Pirms vēlēšanām “Dienas Bizness” divos speciālizlaidumos intervēja “Saskaņas” un Kaimiņa partijas politiķus. Abu speciālizlaidumu tirāža bija 1,6 miljoni eksemplāru. Laikraksta vadība skaidro, ka tā bijusi abonēšanas kampaņa.

Šāds apgalvojums skan vismaz smieklīgi, un gribas jautāt, vai tiešām šī laikraksta darbinieki uzskata lasītājus par pilnīgiem muļķiem. Daudzi vēl atceras, cik aktīvi vasarā tika publicēti dažādi ievadraksti, kuros tika slavināti “Saskaņas” un Kaimiņa partijas politiķi, kā arī stāstīts, ka valstī viss ir slikti un tikai šo partiju veidota valdība var izglābt Latviju un uzlabot tās attiecības ar Krieviju. “Dienas Bizness” centās visiem iestāstīt, ka par premjerministru jāliek Vjačeslavu Dombrovski, kurš spēšot aizsargāt Latvijas intereses, vai Aldi Gobzemu, kurš tika dēvēts par “līderi un harizmātu”.

Visas pārējās partijas “Dienas Biznesā” tika smagi kritizētas un nopeltas, pārmetot tām visas iespējamās pasaules nelaimes un nespēju uzlabot attiecības ar Krieviju.

“Dienas Bizness” noliedz, ka būtu veicis politisko aģitāciju. Ir zināms, ka “Dienas Bizness” jau kādu laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem, piemēram, 2018.gadā tam bija 270 000 eiro lieli zaudējumi. Tautā runā, ka patiesie izdevuma īpašnieki (piemēram, bieži piesauktais Ainārs Šlesers) jau tāpat nolēmuši slēgt šo laikrakstu, tāpēc arī jauna soda uzlikšana tam neradīs būtiskas problēmas.

Varam tikai iedomāties, kas Latviju sagaidītu šogad, ja būtu piepildījies scenārijs par “Saskaņas” un Kaimiņa partijas valdības izveidošanu gadījumā, ja abām partijām būtu izdevies kopā iegūt vairāk nekā 51% balsu vēlēšanās. Daudziem sāktos interesanti laiki, un tiktu piedzīvoti dažādi pārsteigumi. Šobrīd var teikt, ka vismaz pagaidām šis scenārijs Latvijai ir gājis garām.

Būs interesanti vērot, kā “Saskaņa” tiks galā ar tiem izaicinājumiem, ko rada jauna partijas līdera atrašana un simbola maiņa. Parasti šie procesi ir sāpīgi daudzām partijām, un izskatās, ka arī “Saskaņa” nebūs izņēmums.

Novērtē šo rakstu:

28
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...