Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ticamāk liekas, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā nenotiks tuvāko mēnešu laikā. To nosaka gan spēkā esošie likumi, kas paredz, ka jaunas vēlēšanas ir izsludināmas gadījumā, ja vairākkārt neizdodas ievēlēt jaunu Rīgas mēru, gan arī tas, ka šobrīd neviens īpaši neilgojas uzņemties atbildību par situācijas sakārtošanu Rīgā.

Valdošā pozīcija Rīgas domē nav stabila. Pēc “Saskaņas” simbola Nila Ušakova un “Gods kalpot Rīgai” līdera Andra Amerika ievēlēšanas Eiropas Parlamentā no abu partiju koalīcijas ir atšķēlušies četri deputāti, tajā skaitā vicemērs Vadims Baraņņiks un Attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs.

Tas nozīmē, ka jaunievēlētais Rīgas mērs Dainis Turlais nevar rēķināties ar drošu vairākumu un sekmīgi darbināt tā saukto “balsošanas mašīnu”, pie kā bija pierasts līdz šim un ko sekmīgi lietoja Ušakovs. Tā ir pilnīgi jauna situācija Rīgas domē, kas nebija piedzīvota vismaz desmit gadus, kamēr Rīgas mērs bija Ušakovs.

No otras puses, arī opozīcijas partijām nav vajadzīgā balsu skaita, lai pārņemtu varu pašvaldībā. Jāņem arī vērā, ka partijas “Latvijas attīstībai” frakcija sava vadītāja Viestura Zepa vadībā īsteno atšķirīgu politiku no, piemēram, Nacionālās apvienības frakcijas un partijas “Jaunā Vienotība” frakcijas. Pēc līderu ievēlēšanas Saeimā Rīgas domē pavisam nepamanāma ir kļuvusi Jaunās konservatīvās partijas frakcija.

Ir skaidrs, ka opozīcija nav vienota kopīgas politikas īstenošanā Rīgas domē, tā ir vāja un diezgan sašķelta. Lai panāktu varas maiņu, opozīcijas frakcijām būtu jāvienojas ar tā saukto Baraņņika un Rosļikova četrinieku. Vienošanās ar šo no “Saskaņas” izlēgto četrinieku varētu dot kādu labumu tikai īstermiņā, bet vēlāk tā kļūtu par nopietnu problēmu tagadējām opozīcijas partijām, jo faktiski saglabātu zināmu “Saskaņas” ietekmi arī vēlāk un ļautu bremzēt daudziem nepatīkamu lēmumu pieņemšanu. Tādā gadījumā četrinieks kļūtu par “Saskaņas” interešu lobētāju.

Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, bet izšķiršanos par labu ārkārtas vēlēšanām traucē arī vasara ar ilgstošo atvaļinājumu sezonu un Jāņu svinēšanu. Šajā laikā nevienam nav vēlēšanās ķēpāties ar tik nepateicīgo vairākuma veidošanu Rīgas domē, kas ļautu pārņemt varu.

Izskatās, ka vairums opozīcijas politiķu jau ir izlēmuši, ka ir jāgaida ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, lai sāktu visu no tā sauktās “baltās lapas”. Šis sauklis dzirdams uzkrītoši bieži ne tikai no Viļņa Ķirša, kurš pārstāv “Jauno Vienotību”, bet arī no līdzšinējiem Rīgas domes vadītājiem – Ušakova un Amerika.

Acīmredzot “Saskaņā” un “Gods kalpot Rīgai” jau ir pieņemts lēmums, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā jārīko iespējami ātrāk. Domājams, abu partiju līderi uzskata, ka pēc labajiem vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās tikpat sekmīgi būs arī vēlēšanu rezultāti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Zinot, ka “Saskaņas” reitingu ir maz ietekmējuši korupcijas skandāli Rīgas pašvaldības uzņēmumos, piemēram, “Rīgas satiksmē” un Rīgas Tūrisma attīstības birojā, ir pamats uzskatīt, ka arī šoreiz abu partiju kopīgajam sarakstam izdotos iegūt nepieciešamo vairākumu Rīgas domē.

Tas būtu sava veida attīrīšanās rituāls, kas ļautu šīm partijām turpināt netraucēti darboties arī tālāk, atsaucoties uz rīdzinieku lēmumu. Tad varēs teikt, ka visi korupcijas skandāli ir palikuši pagātnē un tagad “Saskaņa” sāks darbu no slavenās “baltās lapas”.

Šādā gadījumā vienīgā “Saskaņas” problēma būtu atrast saviem vēlētājiem pievilcīgu saraksta līderi, kurš spētu aizstāt Ušakovu. Jocīgā kārtā to apstiprina arī “Saskaņas” smagsvars Jānis Urbanovičs, kurs nesen izteicās, ka nākamajā Rīgas domes vēlēšanu kandidātu sarakstā nedrīkst piedalīties neviens no tagadējiem domniekiem, jo viņi nespēj uzturēt vajadzīgo disciplīnu frakcijā. Tādējādi Urbanovičs skaidri paziņoja, ka ir vienalga, kuri cilvēki pilda “balsošanas mašīnas” funkcijas, svarīgi ir tikai tas, kurš ir saraksta līderis un potenciālais Ušakova mantinieks Rīgas domē.

Ja tiešām ir notikusi izšķiršanās par labu ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē, tad “Saskaņai” ir maz laika piemeklēt nākamo partijas simbolu. Kaut arī “Saskaņai” ir iestrādes vairākos televīzijas kanālos un medijos, kas propagandē partijas darbību, tomēr jauna simbola sagatavošana prasa zināmu laiku – vēlētājiem jābūt gataviem to uzklausīt un ticēt tā teiktajiem saukļiem un solījumiem. Būs interesanti vērot, kurš būs nākamais Rīgas vēlēšanu saraksta līderis.

Šobrīd ir labi redzams, ka “Saskaņai” ir problēmas ar jauna līdera un partijas simbola meklējumiem. Daudzkārt šai lomai pieteiktais Vjačeslavs Dombrovskis diez vai ir piemērots šāda uzdevuma veikšanai savu personīgo īpašību un līdzšinējās karjeras dēļ, turklāt jāatzīst, ka partijas simbolam nepieciešama arī zināma harizma un māka sarunāties ar cilvēkiem, kas snobiskajam Dombrovskim varētu būt nepateicīgs uzdevums.

Gatavošanās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām prasa arī pietiekami lielus finanšu resursus, iespējas reklamēties dažādos medijos un rīkot pasākumus. Lielākas problēmas šajā ziņā varētu būt latviskajām partijām, kuras jau ir iztērējušas ievērojamus resursus Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Priekšrocības šajā ziņā ir “Saskaņai”, kas var rēķināties ar Krievijas atbalstu, kā arī ar dažādu aizkulišu spēlētāju atbalstu, kas ir ieinteresēti saglabāt “Saskaņas” ietekmi Rīgas domē līdzšinējās kārtības uzturēšanai. Arī tas jāņem vērā, cerot uz iespējami ātrām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē.

Viss liecina, ka līdz rudenim cilvēki var droši atpūsties un izmantot savus atvaļinājumus, lai atgrieztos pie politikas vēlāk. Rudenī būs skaidrāk redzams, vai ir pamats rīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē un vai tās spēs izmainīt spēku samēru par labu tagadējām opozīcijas partijām, mainot gadiem ierasto kārtību pašvaldībā un tai pakļautajos uzņēmumos.

Novērtē šo rakstu:

15
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...