Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Saskaņas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča deklarācijā redzamie divi nekustamie īpašumi Rīgā nav viss: vēl viņam ir privātā ārpilsētas rezidence uz Taudejāņu pusi un esot arī vēl viens dzīvoklis Rēzeknes pilsētā, kas oficiāli acīmredzot reģistrēti uz citām personām, - tas diezgan nejauši atklājies, pateicoties „saskaņiešu” reakcijai uz Pietiek publikāciju par tā saukto Rēzeknes „Urbanoviča gatvi”.

Pēc tam, kad Pietiek pirms nedēļas aprakstīja svaiga asfalta izbūvi no Rēzeknes pilsētas uz J. Urbanoviča ārpilsētas “rančo” pusi, kas rēzekniešu vidū jau ieguvis nosaukumu “Urbanoviča gatve”, Saskaņas frakcijas konsultante Katrīna Iļjinska uz to reaģēja ar šādu vēstījumu: “Nevar pamatoti secināt, ka minētais ceļš ir tieši domāts J. Urbanoviča privātām interesēm. Visam aprakstītam nav nekāda sakara ar J.Urbanoviča īpašuma patieso atrašanās vietu. Viņa īpašums atrodas pavisam citā pilsētas malā.”

Kad K. Iļjinskai tika nosūtīts precizējošs jautājums, norādot, ka vispār jau runa ir nevis par J. Urbanoviča iespējamiem dzīvokļiem Rēzeknes pilsētā, bet gan ārpilsētas rezidenci, K. Iļjinska atzina: jā, tik tiešām, J. Urbanovičam ir arī šāda adrese. Taču vienlaikus K. Iļjinska tagad jau rakstiski apgalvoja, ka J. Urbanovičs nemaz nebraucot iekšā Rēzeknes pilsētā - tajā pašā, kurā viņam (ja ticēt K. Iļjinskas iepriekšējam e-pastam) esot dzīvoklis “pavisam citā pilsētas malā”.

“Runājot par adresēm, no Urbanoviča skaidrojuma: Urbanoviča kunga adrese ir "Medņi", ciems "Gajova", Vērēmu pag. [Rēzeknes novadā]. Savukārt [...] Urbanoviča kungam nav nekādas nepieciešamības braukt uz rūpniecisko teritoriju un to [jaunbūvējamo] ceļu lietot, viņš izbrauc no mājām un pa šoseju brauc uz Rīgu,” raksta K. Iļjinska.

Tikmēr vietējie iedzīvotāji zina teikt, ka privāti iežogotā iespaidīgā rezidence ar dīķiem un mežu, iespējams, esot reģistrēta uz J. Urbanoviča māsas vārda, tāpēc neparādoties viņa ienākumu deklarācijā (kas pats par sevi nav nekāds pārkāpums un legāli). Turpretī, uz kāda vārda reģistrēts K. Iļjinskas minētais J. Urbanoviča dzīvoklis “pilsētas otrā malā”, gan pagaidām nav zināms.

Paskatoties kartē, var redzēt: pašlaik pārbūvējamie ceļi veido jaunu taisnāko līniju no J. Urbanoviča privātās ārpilsētas rezidences uz Rēzeknes centru - ja ņemam jebkuru punktu Rēzeknes centrā, jaunais asfalts veidos taisnāko maršrutu no Taudejāņu puses uz Rēzeknes centru. Piemēram: ja mērām attālumu starp J. Urbanoviča ekskluzīvo lauku īpašumu un Latgales Māras pieminekli, tad ceļš gar Jupatovku un Vipingu veidos 9,6 km; iebraucot pilsētā no ziemeļiem (Adamovas puses), sanāks mērot 8,7 kilometrus, bet ar līkumu caur Greivuļiem, kur patlaban ir vislabākais asfalts, - pat 12,6 km. Savukārt pēc visu patlaban uzsākto asfaltēšanas darbu pabeigšanas izveidosies pilnīgi jauns, izcili izbūvēts maršruts, kas J. Urbanovičam prasīs nobraukt tikai 5 vai 6 kilometrus.

Savus papildinājumus un ziņas Pietiek ir piesūtījusi arī Rēzeknes pašvaldība: tā uzsvēra, ka patlaban jau noasfaltētais ceļa gabals atrodoties nevis Rēzeknes pilsētas, bet gan Rēzeknes novada teritorijā. Tāpat skaisti noasfaltētā Noliktavu iela, kas patlaban izbeidzas pļavā, neaizsniedzoties līdz Rēzeknes apvedceļam Ludzas virzienā, esot novada pārziņā - tātad par šīs trases pabeigšanu nākotnē domāt vajadzēšot novada pašvaldībai.

Pretēji Rēzeknes domes apgalvojumiem, ka šiem remontdarbiem ārpus pilsētas “neesot nekāda sakara ar pilsētas domi”, tomēr izrādās, ka sakars ir vistiešākais. Kā liecina būvtāfele vietā, kur agrāk bija iela, bet tagad ir postaža ar noplēstu asfaltu un pusmetru dziļām bedrēm, darbi (tajā skaitā “Urbanoviča gatves” asfaltēšana) uzsākti triju pašvaldību kopējā projektā par Eiropas naudu: Rēzeknes pilsētas, Viļānu un Rēzeknes novada domes sametušās kopā, lai piesaistītu Eiropas naudu, taču visās trijās pašvaldībās naudas saņemšanu, iepirkumus, uzraudzību un maksājumus ceļu būvniekiem administrē tieši Rēzeknes pilsētas dome, kam piešķirta vadošā loma administratīvajā ziņā.

Iznākumā tiek rakta un gatavota asfaltēšanai arī tā Meļņovas ceļa daļa (posms), kas atrodas Rēzeknes pilsētas teritorijā un novada pusē jau lepojas ar jauno asfaltu. Vienlaikus dome sniedza neprecīzu informāciju, rakstot, ka tiekot veikti “Maskavas ielas remontdarbi” Rēzeknē. Vēl pirmdien tie netika veikti, tāpat kā nav tikuši veikti kopš Jāņiem - cik izdarīja pirms Jāņiem, tik arī ir. “Kaut kas it kā tiek remontēts, bet ne šeit uz Maskavas ielas. Tās bedres te stāv kopš jūnija, kad nopostīja asfaltu un izgrāba seguma pamatu, taču jaunu vietā neliek un neliek,” stāsta Maskavas ielas iedzīvotāji.

Tāpat, aplūkojot Rēzekni pirmdien, izrādījās - neatbilst patiesībai Rēzeknes domes izteikums, ka “Varoņu iela tiek rekonstruēta posmā no Noliktavu ielas līdz Blaumaņa ielai”. Tāpat kā Maskavas ielas gadījumā, rekonstrukcija ir gan iesākta, bet veikta netiek, - iela ir sapostīta no Blaumaņa ielas krustojuma līdz apmēram pusceļam līdz Noliktavu ielai. Tur nav notikusi rekonstrukcija, bet gan bedru izrakšana uz ielas, asfalta noplēšana un seguma sabojāšana. Rekonstrukcija tā būtu, ja tā tiktu pabeigta, nevis ja iela būtu izpostīta un pamesta.

Turpretī patiesībai atbilst Rēzeknes domes lepošanās, ka izdevies pabeigt Latgales ielas rekonstrukciju, kura ir atklāta satiksmei un kurā jau notikuši Miķeļdienas svētki ar tirdziņu - šajā nedēļā vairākas remontnieku brigādes vēl steidza pabeigt ietvju ierīkošanu, bet asfalts jau bija braucams. Aptaujātie rēzeknieši atzīmēja, ka Latgales ielas gadījumā tiešām bijuši objektīvi apstākļi, kas kavējuši darbu pabeigšanu: tā kā Latgales iela ir senākā Rēzeknē, tur esot notikusi arī arheoloģiskā izpēte, jo remonta gaitā atrasts kaut kas vēsturniekiem interesants. Tā kā mūsdienās Latgales iela ir svarīga iepirkšanās un tūrisma iela, kas ved gar katedrāli, tad remonta laikā darbu bija pārtraukusi apmēram puse no tiem mazajiem uzņēmumiem, kas atradās Latgales ielas abās pusēs - redzēsim, cik no tiem tagad atsāks darbu.

Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijai pašlaik nosūtīti jautājumi par to, cik tad un kādi nekustamie īpašumi J. Urbanovičam vai viņa radiem īsti pieder un kurās vietās tie atrodas. Ja atbildes atklās ko jaunu un sabiedrībai nezināmu, tad tās pēc saņemšanas publicēsim.

Novērtē šo rakstu:

83
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...