Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Saskaņas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča deklarācijā redzamie divi nekustamie īpašumi Rīgā nav viss: vēl viņam ir privātā ārpilsētas rezidence uz Taudejāņu pusi un esot arī vēl viens dzīvoklis Rēzeknes pilsētā, kas oficiāli acīmredzot reģistrēti uz citām personām, - tas diezgan nejauši atklājies, pateicoties „saskaņiešu” reakcijai uz Pietiek publikāciju par tā saukto Rēzeknes „Urbanoviča gatvi”.

Pēc tam, kad Pietiek pirms nedēļas aprakstīja svaiga asfalta izbūvi no Rēzeknes pilsētas uz J. Urbanoviča ārpilsētas “rančo” pusi, kas rēzekniešu vidū jau ieguvis nosaukumu “Urbanoviča gatve”, Saskaņas frakcijas konsultante Katrīna Iļjinska uz to reaģēja ar šādu vēstījumu: “Nevar pamatoti secināt, ka minētais ceļš ir tieši domāts J. Urbanoviča privātām interesēm. Visam aprakstītam nav nekāda sakara ar J.Urbanoviča īpašuma patieso atrašanās vietu. Viņa īpašums atrodas pavisam citā pilsētas malā.”

Kad K. Iļjinskai tika nosūtīts precizējošs jautājums, norādot, ka vispār jau runa ir nevis par J. Urbanoviča iespējamiem dzīvokļiem Rēzeknes pilsētā, bet gan ārpilsētas rezidenci, K. Iļjinska atzina: jā, tik tiešām, J. Urbanovičam ir arī šāda adrese. Taču vienlaikus K. Iļjinska tagad jau rakstiski apgalvoja, ka J. Urbanovičs nemaz nebraucot iekšā Rēzeknes pilsētā - tajā pašā, kurā viņam (ja ticēt K. Iļjinskas iepriekšējam e-pastam) esot dzīvoklis “pavisam citā pilsētas malā”.

“Runājot par adresēm, no Urbanoviča skaidrojuma: Urbanoviča kunga adrese ir "Medņi", ciems "Gajova", Vērēmu pag. [Rēzeknes novadā]. Savukārt [...] Urbanoviča kungam nav nekādas nepieciešamības braukt uz rūpniecisko teritoriju un to [jaunbūvējamo] ceļu lietot, viņš izbrauc no mājām un pa šoseju brauc uz Rīgu,” raksta K. Iļjinska.

Tikmēr vietējie iedzīvotāji zina teikt, ka privāti iežogotā iespaidīgā rezidence ar dīķiem un mežu, iespējams, esot reģistrēta uz J. Urbanoviča māsas vārda, tāpēc neparādoties viņa ienākumu deklarācijā (kas pats par sevi nav nekāds pārkāpums un legāli). Turpretī, uz kāda vārda reģistrēts K. Iļjinskas minētais J. Urbanoviča dzīvoklis “pilsētas otrā malā”, gan pagaidām nav zināms.

Paskatoties kartē, var redzēt: pašlaik pārbūvējamie ceļi veido jaunu taisnāko līniju no J. Urbanoviča privātās ārpilsētas rezidences uz Rēzeknes centru - ja ņemam jebkuru punktu Rēzeknes centrā, jaunais asfalts veidos taisnāko maršrutu no Taudejāņu puses uz Rēzeknes centru. Piemēram: ja mērām attālumu starp J. Urbanoviča ekskluzīvo lauku īpašumu un Latgales Māras pieminekli, tad ceļš gar Jupatovku un Vipingu veidos 9,6 km; iebraucot pilsētā no ziemeļiem (Adamovas puses), sanāks mērot 8,7 kilometrus, bet ar līkumu caur Greivuļiem, kur patlaban ir vislabākais asfalts, - pat 12,6 km. Savukārt pēc visu patlaban uzsākto asfaltēšanas darbu pabeigšanas izveidosies pilnīgi jauns, izcili izbūvēts maršruts, kas J. Urbanovičam prasīs nobraukt tikai 5 vai 6 kilometrus.

Savus papildinājumus un ziņas Pietiek ir piesūtījusi arī Rēzeknes pašvaldība: tā uzsvēra, ka patlaban jau noasfaltētais ceļa gabals atrodoties nevis Rēzeknes pilsētas, bet gan Rēzeknes novada teritorijā. Tāpat skaisti noasfaltētā Noliktavu iela, kas patlaban izbeidzas pļavā, neaizsniedzoties līdz Rēzeknes apvedceļam Ludzas virzienā, esot novada pārziņā - tātad par šīs trases pabeigšanu nākotnē domāt vajadzēšot novada pašvaldībai.

Pretēji Rēzeknes domes apgalvojumiem, ka šiem remontdarbiem ārpus pilsētas “neesot nekāda sakara ar pilsētas domi”, tomēr izrādās, ka sakars ir vistiešākais. Kā liecina būvtāfele vietā, kur agrāk bija iela, bet tagad ir postaža ar noplēstu asfaltu un pusmetru dziļām bedrēm, darbi (tajā skaitā “Urbanoviča gatves” asfaltēšana) uzsākti triju pašvaldību kopējā projektā par Eiropas naudu: Rēzeknes pilsētas, Viļānu un Rēzeknes novada domes sametušās kopā, lai piesaistītu Eiropas naudu, taču visās trijās pašvaldībās naudas saņemšanu, iepirkumus, uzraudzību un maksājumus ceļu būvniekiem administrē tieši Rēzeknes pilsētas dome, kam piešķirta vadošā loma administratīvajā ziņā.

Iznākumā tiek rakta un gatavota asfaltēšanai arī tā Meļņovas ceļa daļa (posms), kas atrodas Rēzeknes pilsētas teritorijā un novada pusē jau lepojas ar jauno asfaltu. Vienlaikus dome sniedza neprecīzu informāciju, rakstot, ka tiekot veikti “Maskavas ielas remontdarbi” Rēzeknē. Vēl pirmdien tie netika veikti, tāpat kā nav tikuši veikti kopš Jāņiem - cik izdarīja pirms Jāņiem, tik arī ir. “Kaut kas it kā tiek remontēts, bet ne šeit uz Maskavas ielas. Tās bedres te stāv kopš jūnija, kad nopostīja asfaltu un izgrāba seguma pamatu, taču jaunu vietā neliek un neliek,” stāsta Maskavas ielas iedzīvotāji.

Tāpat, aplūkojot Rēzekni pirmdien, izrādījās - neatbilst patiesībai Rēzeknes domes izteikums, ka “Varoņu iela tiek rekonstruēta posmā no Noliktavu ielas līdz Blaumaņa ielai”. Tāpat kā Maskavas ielas gadījumā, rekonstrukcija ir gan iesākta, bet veikta netiek, - iela ir sapostīta no Blaumaņa ielas krustojuma līdz apmēram pusceļam līdz Noliktavu ielai. Tur nav notikusi rekonstrukcija, bet gan bedru izrakšana uz ielas, asfalta noplēšana un seguma sabojāšana. Rekonstrukcija tā būtu, ja tā tiktu pabeigta, nevis ja iela būtu izpostīta un pamesta.

Turpretī patiesībai atbilst Rēzeknes domes lepošanās, ka izdevies pabeigt Latgales ielas rekonstrukciju, kura ir atklāta satiksmei un kurā jau notikuši Miķeļdienas svētki ar tirdziņu - šajā nedēļā vairākas remontnieku brigādes vēl steidza pabeigt ietvju ierīkošanu, bet asfalts jau bija braucams. Aptaujātie rēzeknieši atzīmēja, ka Latgales ielas gadījumā tiešām bijuši objektīvi apstākļi, kas kavējuši darbu pabeigšanu: tā kā Latgales iela ir senākā Rēzeknē, tur esot notikusi arī arheoloģiskā izpēte, jo remonta gaitā atrasts kaut kas vēsturniekiem interesants. Tā kā mūsdienās Latgales iela ir svarīga iepirkšanās un tūrisma iela, kas ved gar katedrāli, tad remonta laikā darbu bija pārtraukusi apmēram puse no tiem mazajiem uzņēmumiem, kas atradās Latgales ielas abās pusēs - redzēsim, cik no tiem tagad atsāks darbu.

Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijai pašlaik nosūtīti jautājumi par to, cik tad un kādi nekustamie īpašumi J. Urbanovičam vai viņa radiem īsti pieder un kurās vietās tie atrodas. Ja atbildes atklās ko jaunu un sabiedrībai nezināmu, tad tās pēc saņemšanas publicēsim.

Novērtē šo rakstu:

83
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi