Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Nila Ušakova paziņojuma par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās izteiktas daudzas versijas par turpmāko “Saskaņas” darbību. Kaut arī daudzi domā, ka var runāt par partijas sabrukumu, šķiet, ka šāds vērtējums ir pāragrs. Iespējams, “Saskaņa” mācīsies no igauņu Centra partijas, kas ir sekmīgi pārvarējusi krīzi partijas iekšienē un kļuvusi par vadošo partiju – tās līderis Jiri Ratass ir kļuvis par Igaunijas premjeru.

Igaunijas Centra partija izveidojās 1991.gadā, atšķeļoties no Igaunijas Tautas frontes. Partijas līderis Jiri Ratass laika posmā no 2005.līdz 2007.gadam bija Tallinas mērs. Labi rezultāti Centra partijai bija arī parlamenta vēlēšanās, kas notika š.g. 3.martā – tā iekļuva otrajā vietā un ieguva 26 vietas parlamentā (vienu vietu mazāk nekā iepriekšējā parlamentā).

Tomēr šie rezultāti ir sliktāki nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, un vairāki novērotāji izteikušies, ka šoreiz vēlēšanās piedalījās mazāk krievvalodīgo, kas ietekmēja Centra partijas rezultātus. Nav zināms, vai Centra partija piedalīsies nākamās valdības veidošanā.

Viegli iedomāties, ka “Saskaņa” un tās jaunais līderis Vjačeslavs Dombrovskis varētu darboties līdzīgā veidā. Vispirms viņam jāpanāk, lai “Saskaņa” viņu ievēl par jauno partijas priekšsēdētāju, un pēc tam jāiegūst citu partiju atbalsts, lai kļūtu par valdības vadītāju.

Agrāk Centra partijas vadītājs bija Edgars Savisārs – kādreizējais Tautas frontes vadītājs, kurš vēlāk ieņēma premjerministra amatu un vairāku ministru amatus dažādās valdībās, kā arī divas reizes bija Tallinas mērs (no 2001. līdz 2004.gadam un no 2007. līdz 2015.gadam). Šajā laikā Savisārs tika apsūdzēts korupcijā un kukuļu saņemšanā, kā arī par Tallinas budžeta izmantošanu savās un Centra partijas interesēs.

2018.gada 21.decembrī tiesa nolēma izbeigt krimināllietu pret Savisāru viņa sliktā veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus prokuratūra uzsvēra, ka šis nav uzskatāms par attaisnojošu spriedumu un krimināllieta tiek turpināta pret citiem apsūdzētajiem kukuļdošanā bijušajam Tallinas mēram. Centra partijai gan izdevās saglabāt ietekmi galvaspilsētā – šobrīd Tallinas mērs ir šīs partijas biedrs Tāvi Āss.

Centra partija ilgstoši tika kritizēta par sadarbību ar Krieviju. 2004.gadā tā noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijas vadošo partiju “Jedinaja Rossija”. 2003.gadā Centra partija bija pret Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Centra partija ilgstoši bija lielākā opozīcijas partija Igaunijas parlamentā.

Veidojot jauno valdību, Ratass paziņoja, ka sadarbības protokols ar “Jedinaja Rossija” ir iesaldēts un praktiski nedarbojas – tas nozīmē, ka nav ne ekonomisku, ne kultūras, ne citādu kontaktu.

2016.gada 5.novembrī Ratass tika ievēlēts par Centra partijas priekšsēdētāju, nomainot Savisāru. Pēc Tāvi Reivasa vadītās valdības krišanas valdošās koalīcijas nesaskaņu dēļ tika izveidota jauna koalīcija, kuru veidoja Centra partija kopā ar Sociāldemokrātisko partiju un nacionāli noskaņoto partiju apvienību (“Tēvzemes” un “Res Publica” savienību).

Jaunā koalīcija vienojās par valdības veidošanu 19.novembrī, un jau 23.novembrī Ratasa vadītā valdība tika oficiāli apstiprināta. Vai iepriekš minētais jums neliek aizdomāties, kas tas kaut kur jau tiek novērots tepat Latvijā, kaut kur Rīgā, Rēzeknē vai Daugavpilī?

“Saskaņa” var tikai apbrīnot Centra partijas panākumus Igaunijā. Jāatzīst, ka ir saskatāmas zināmas līdzības starp Centra partiju un “Saskaņu”. Liela daļa krievvalodīgo abās valstīs balso par šīm partijām. Ilgstoši vadot Tallinas pašvaldību, tās līderis Savisārs ņēma kukuļus un pieļāva Tallinas budžeta izsaimniekošanu. Nav noslēpjamas kādreizējās Centra partijas simpātijas pret Krieviju un partiju “Jedinaja Rossija”.

Līdzīgi arī “Saskaņa”, kuras līderis Ušakovs ir Rīgas mērs, ir saistīta ar daudziem pārmetumiem korupcijā gan saistībā ar uzņēmumu “Rīgas satiksme”, gan Rīgas Namu pārvaldnieku un citām Rīgas domes struktūrām. Līdzīgi kā Igaunijas Centra partija, arī “Saskaņa” noslēdza un vēlāk iesaldēja sadarbības līgumu ar Krievijas partiju “Jedinaja Rossija”.

Ir arī atšķirības abu partiju starpā. Igaunijas Centra partija nav organizējusi referendumu par otru valsts valodu valstī, kā to darīja “Saskaņa”, aktīvi aģitējot par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai. Visi vēl atceras Ušakova aktīvo darbošanos tajā laikā, aktīvi aicinot krievu valodas aizstāvjus piedalīties referendumā.

Nav redzama arī aktīva Centra partijas iesaistīšanās 9.maija svinību organizēšanā Tallinā. Zināms, ka Ušakovs un “Saskaņa” ir vieni no aktīvākajiem 9.maija svinību organizatoriem Rīgā, kas finansē šīs svinības pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, pārvēršot tās par Staļina un PSRS armijas slavināšanu.

Domājams, redzot Centra partijas panākumus Igaunijā, “Saskaņa” varētu mēģināt atkārtot tos arī Latvijā. Klausoties “Saskaņas” premjera amata kandidāta Vjačeslava Dombrovska izteiktās atziņas pēc tam, kad viņš bija spiests atteikties no nodoma startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un atdot šo godu Ušakovam, ir skaidrs, ka Slava cīnīsies par iespēju kļūt par premjerministru.

“Esmu pārliecināts, ka “Saskaņa” būs valdībā, un es aktīvi cīnīšos, lai tas notiktu,” apmēram tā Slava izteicās kādā televīzijas raidījumā, komentējot savu turpmāko darbību. “Saskaņa” apgalvo, ka Krišjāņa Kariņa valdība kritīs jau tuvākajā laikā un tad būs nepieciešams veidot jaunu valdošo koalīciju, iekļaujot tajā arī “Saskaņu”.

Lai kļūtu par valdības vadošo partiju un iegūtu premjerministra amatu, Centra partija nedēļu pirms jaunās koalīcijas veidošanas ievēlēja jaunu partijas līderi – Jiri Ratasu, kurš tika apstiprināts par Igaunijas valdības vadītāju. Ir viegli iedomāties, ka arī “Saskaņa” būs gatava ievēlēt par priekšsēdētāju Dombrovski, ja vien būs cerības iekļūt valdībā.

Kaut arī liekas, ka šādu scenāriju ir viegli atkārtot arī Latvijā, tomēr “Saskaņai” vajadzētu ņemt vērā, ka Latvijā tomēr situācija ir atšķirīga un Latvijas iedzīvotāji daudz uzmanīgāk izturas pret koķetēšanu ar Kremli un atbalsta izteikšanu Krievijai, kas īsteno agresīvu politiku citās valstīs, bet nekad neko īsti nevar zināt.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji nevēlas “Saskaņas” ņemšanu valdībā, kas nozīmē, ka Dombrovska un “Saskaņas” cerības tomēr varētu būt veltīgas un kosmētiska tēla spodrināšana varētu būt nepietiekama, lai iegūtu visu valsts iedzīvotāju uzticību.

Novērtē šo rakstu:

13
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...