„Saskaņas centram” superpašaizliedzīgs ziedotājs – ieķīlā dzīvokli, pusi naudas noziedo partijai
L. Lapsa24.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt oficiāliem datiem, Saskaņas centrs kopš aizvadītā mēneša var lepoties ar vienu no visuzticamākajiem un vispašaizliedzīgākajiem ziedotājiem visu Latvijas partiju atbalstītāju vidū: 1955. gadā dzimušais Leo Dobrušins ieķīlājis savu vienīgo īpašumu – nelielu dzīvokli Murjāņu ielā, bet gandrīz pusi no iegūtās naudas ziedojis savai iemīļotajai partijai. Saistībā ar šo ziedojumu Pietiek jau ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Saskaņā ar publisko datu bāzu ziņām 1955. gadā dzimušais Dobrušins nekādi nevar tikt uzskatīts par turīgu cilvēku, - viņš nav iesaistīts vērā ņemamā uzņēmējdarbībā, un tikai šā gada augusta beigās šis kungs reģistrējis mazkapitāla SIA Octoforis, tās pamatkapitālā ieguldot vienu latu un kļūstot par uzņēmuma valdes locekli.
Dobrušins arī nepelna vērā ņemamas summas valsts pārvaldē, - viņa vārds nav atrodams Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzē, un, kā rāda Lursoft dati, viņš nav arī neviena cita privātuzņēmuma amatpersona.
Visbeidzot, Dobrušins savā mūžā oficiāli nav arī ticis pie vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem, - kā rāda Baltic Screen dati, viņa vienīgais nekustamais īpašums ir 42 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Murjāņu ielā 36, kas, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, iepriekšējos gados vairākkārt ticis ieķīlāts.
Pēdējoreiz Dobrušins dzīvokli ieķīlājis šā gada vasaras beigās, no AS West Kredit 3. augustā aizņemoties 6918 latus, līdz ar ko uz dzīvokli par labu kreditoram nostiprināta 13 837 latus liela hipotēka.
Turklāt, kā liek nojaust zemesgrāmatas dati, lielu daļu no saņemtā kredīta Dobrušins izmantojis, lai nomaksātu iepriekšējo aizņēmumu, kas ticis ņemts, ieķīlājot dzīvokli.
Taču jau dažas nedēļas vēlāk 1955. gadā dzimušais kungs, ja ticēt oficiālajiem datiem, gandrīz pusi no summas, kas saņemta par viņa vienīgā dzīvokļa ieķīlāšanu, ņēmis un oficiāli noziedojis Saskaņas centram.
KNAB datu bāzē fiksēts, ka 28. septembrī reģistrēts Dobrušina ziedojums 2600 latu apmērā, - šo informāciju birojam sniedzis Saskaņas centra pārstāvis Jānis Urbanovičs.
Neviens no Saskaņas centra pārstāvjiem trešdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādas procedūras Saskaņas centrs veic, lai pārbaudītu savus ziedotājus, un kādā veidā Saskaņas centrs pārbauda, vai partijas ziedotājiem vispār var būt oficiāli iegūta tāda naudas summa, ko tie ziedo partijai, - ja jā, kādā tieši veidā, bet, ja ne, tad kāpēc ne.
Tāpat Saskaņas centrs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai partiju nemulsina fakts, ka ziedotājam Dobrušinam, kurš septembrī ziedojis Ls 2600, ir tikai šā gada augustā dibināts mazkapitāla uzņēmums, savukārt savu dzīvokli viņš šā gada augustā ieķīlājis Ls 6900 kredīta saņemšanai.
Ar aicinājumu pārbaudīt konkrēto ziedojumu Pietiek jau ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tā vadība trešdien nekādus komentārus par šādiem gadījumiem sniegt nevēlējās.
Tuvākajās dienās Pietiek informēs par vēl vairākiem apšaubāmiem Saskaņas centra saņemtiem tūkstošu latu ziedojumiem, kurus oficiāli ziedojušas ne pārāk turīgas personas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
