Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija Matīsa intervija atkarīgajam laikrakstam „Dienas Biznesā”, un tad sekoja belziens pa pieri ar trulu priekšmetu. Pieļaujama augsta iespējamība, ka Ronis varētu būt iekļauts „Saskaņas” ēnu kabinetā.

Jautāsiet, kamdēļ tāda izteikta sensorā aktivitāte, laikam tādēļ, ka Aivis sen nav līdis laukā un publiski komentējis politiskos procesus, kur nu vēl ārpolitiku. Ir tikai zināms tas, ka viņš pēdējo gadu laikā aktīvi darbojās bēdīgi slavenajā AB LV Kremļa naudas mazgātuvē un jau ļoti labu laiku ir tuvs čoms Aināram Šleseram, līdzīgi kā bija gadījumā ar mācītājkungu Pēteri Sproģi, kurš tagad ar kājstarpē iespiestu asti ir klusi ielīdis savā alā kaut kur pie Užavas bākas. Aivis varētu būt „izcils” ārlietu ministrs, bet varbūt viņam ir atvēlēta daudz simboliskāka loma visā tajā – varbūt prezidenta. Velns viņu zin’?!

Izskatās, ka šis ir taktisks gājiens no Šlesera puses, lai maksimāli tuvāk vēlēšanām parādītu Saskaņas „rietumnieciskās” vērtības, bet varbūt Aivis nav paredzēts Saskaņai, bet gan Aināra kabatas projektam KPV LV.

Jāatzīst, ka Aivja radniecība ar „Saskaņas” biedriem ir daudz ciešāka. Piemēram, Urbanovičs Roni savulaik ir nosaucis par pretrunīgi vērtētā „Baltijas foruma” patronu. Atgādināšu, ka tur parasti pulcējas Latvijai nelojāli politiķi un „eksperti”, kuri vairāk raksturojami kā useful idiots (noderīgie idioti). Šajā gadījumā tas ir izdevīgi tikai Kremļa spalvainajām rokām un kājām, jo ar šīs brandžas palīdzību tiek apšaubīta Latvijas suverenitāte un diskreditēts izvēlētais ārpolitikas kurss.

Ronis, pateicoties savai prasmei dikti patikties gan sievietēm, gan vīriešiem, vēl būdams ļoti jauns puišelis, kļuva par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, pēcāk vēstnieku Turcijā, bet 32 gadu vecumā viņš baudīja ASV svaigo gaisu Latvijas vēstnieka statusā. Galvu reibinošā karjera pie tā neapstājās, tad sekoja amats Latvijas NATO pārstāvniecībā, un tad viņš veiksmīgi kļuva par Aināra astoņkāja sastāvdaļu satiksmes ministra amatā.

Nav pierādījumi, bet blogosfērā ir izskanējušas spekulācijas, ka, pateicoties savai karjerai diplomātiskajā korpusā, Aivis ir viens no galvenajiem cilvēkiem, kurš „Saskaņu” ir savedis kopā ar ASV polittehnologiem un palīdz koordinēt priekšvēlēšanu kampaņu gan jau minētajai Ušakova ordai, gan arī Artusa sektai. Pagaidām viņam ir „pelēkā kardināla” loma.

Domāju, ka tuvāko dienu vai pat nedēļu laikā mēs par veco krabi uzvārdā Ronis daudz ko uzzināsim, bet tikmēr zemāk iepazīstieties ar viņa pērlēm no šīsdienas intervijas. Kremļa vēstījums tām iet cauri visur.

A.R. - Nebūdams itālis, es viennozīmīgi varu teikt, ka ar Krieviju ir nepieciešams dialogs. Īpaši starp ASV un Krieviju. Protams, šim dialogam iespēju robežās būtu jābūt ar mūsu līdzdalību, jo būtu jādzird, kas tiek apspriests pie lielā sarunu galda, un nepieciešamības gadījumā arī sabiedrotie jāietekmē. Šāds dialogs varētu mazināt to bīstamību, kura varētu izveidoties, ja izgaist manis jau minētā uzticība.

A.R. - Gan ASV, gan Krievija ir kļuvušas par ķīlniecēm to iepriekšējām darbībām gan Ukrainā, gan Sīrijā, un šie aktuālie dienaskārtības jautājumi ir izveidojuši strupceļu šo valstu attiecībās.

A.R. - Jo ASV var lūgt saviem sabiedrotajiem izveidot infrastruktūru vai citu atspēriena punktu triecienu izdarīšanai Krievijas teritorijai.

A.R. - Tomēr mums Baltijā īpaši būtu jāuzmanās nevis no mūsu pašu, bet gan no citu ieroču žvadzināšanas. Mūsu politiķi bieži akcentē nepieciešamību ievest Latvijā amerikāņu un vāciešu tankus. Tas no Krievijas skatupunkta nav īpaši pieklājīgi. Mums šobrīd ar Krieviju ir tikai negatīva dienaskārtība – sankcijas, ierobežojumi, kritika. Ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, mēs varam sagaidīt, ka negatīvā retorika pieaugs gan no mūsu, gan Krievijas politiķu puses. Tā absolūti nav laba situācija tādai valstij kā Latvija.

Brīdinu potenciālo balsotāju – esi gudrs! Pildi pilsoņa pienākumu un piedalies vēlēšanās, svītro visus tos, par kuru godprātību ir kaut mazākā šaubu ēna.

Avoti:

http://www.la.lv/baltijas-forums-dzilakos-udenos/

https://rebaltica.lv/2018/07/no-rita-petnieks-vakara-lobists/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Aivis_Ronis

Novērtē šo rakstu:

70
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...