Saskaņas sarakstā atrod vietu nesen no partijas izslēgtajam radio vadītājam
PIETIEK12.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā partijai noder cilvēki, kuriem ir ietekme medijos, nolēmusi Saskaņas centra (SC) vadība un ātri mainījusi viedokli par pavasarī no partijas izslēgto Alenu Baibekovu. Rīgā skanošās radiostacijas Just FM 97,3 vadītājam pat atradusies vieta SC vēlēšanu sarakstā. Saskaņas vadība Pietiek noliedza, ka aiz šī soļa slēpjas aprēķins par šīs radiostacijas izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā.
SC principi izrādījušies stiepjams jēdziens attiecībā uz tās biedru Alenu Baibekovu, kurš pavasarī līdz ar vairākiem citiem Ventspils nodaļas biedriem par nepakļaušanos partijas valdei tika izslēgts no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa. Pagājuši tikai pieci mēneši, un Baibekova vārds parādījies SC Vidzemes vēlēšanu sarakstā, tiesa, vien ar 28. numuru.
Zinātāji Pietiek to saistījuši ar faktu, ka Baibekovs ir vienīgais valdes loceklis firmā Silver Group, kurai pieder radio stacija Just FM 97,3. Šī Rīgā raidošā radiostacija nevar lepoties ar lielu ietekmi, pēc neseniem pētījumu datiem tās auditorija ir aptuveni 33 000. Just FM 97,3 pērno gadu beigusi ar 109 427 latu zaudējumiem, ko tā cer segt ar nākamā gada ienākumiem, liecina Lursoft informācija. Pašlaik Rīgas ielās redzami daudzi sarkani taksometri ar Just FM 97,3 reklāmām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Just FM 97,3 pašlaik aktīvi meklē iespējas saņemt reklāmas izvietošanas pasūtījumus no SC ietekmē esošiem Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumiem. Baibekovs Pietiek apgalvoja, ka nekādas lielās ietekmes uz Just FM 97,3 saturu viņam neesot un viņš pat neesot informēts, vai tās ēterā parādīsies kāda ar SC saistīta reklāma. Partijā viņš atpakaļ esot prasījies, jo vēloties aktīvi tajā darboties, nekādu merkantilu apsvērumu ne no Baibekova, ne Saskaņas puses tur neesot.
SC Kurzemes reģiona koordinators un Saskaņas valdes loceklis Valērijs Agešins Pietiek noliedza, ka Baibekovs partijā uzņemts atpakaļ ar aprēķinu izmantot viņa ietekmē esošo radiostaciju priekšvēlēšanu aģitācijai. „Jūsu šaubām nav pamata, es pat nezinu, ka viņam pieder kādi mediji – tas mumsnav rādītājs ,” apgalvo Agešins. No partijas pirms pieciem mēnešiem izslēgto Baibekovu Saskaņa savās rindās esot uzņēmusi, jo viņš uzrakstījis „apelāciju” un valde sapratusi, ka „viņš tur Ventspilī nebija tas galvenais dumpinieks, bet tikai iesaistīts netīrajā spēlītē”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
