Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja vairāku deputātu izstāšanās no Kaimiņa partijas frakcijas.

Likās, ka tagad iestājies mierīgs pārtraukums. Tomēr arvien interesantāka izvēršas situācija Rīgas domē un arī partijā “Saskaņa”. Šķiet, reti kurš bija gatavs tik ātrai “Saskaņas” krīzei pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām un partijas līdera Nila Ušakova drīzās došanās uz Briseli.

Uzkrītoši ir Eiropas Parlamentā ievēlētā Andra Amerika publiski izteiktie paziņojumi pēc vēlēšanām – viņš gandrīz ik dienu piesauc ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Liekas, ka Ameriks ir noticējis, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās par “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņu” balsos tikpat daudz cilvēku kā par abu partiju kopīgo sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Vairākas dienas pagāja, kamēr “Gods kalpot Rīgai” izlēma, kurš būs nākamais Rīgas mērs – Oļegs Burovs, kurš šobrīd ir vicemērs, vai arī Dainis Turlais, kurš vadīja pašvaldības pretkorupcijas komisiju.

Nav īsti saprotams, kāpēc izvēle bija par labu Turlajam, jo šķiet, ka Burovs būtu veiksmīgāks pašvaldības vadītājs. Varbūt Turlais labāk spēs izraisīt ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas nekā Burovs? Nav arī īsti skaidrs, ko “Gods kalpot Rīgai” iegūtu šādu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Varbūt Ameriks cer, ka šādā veidā viņa izveidotā organzācija iegūs lielāku ietekmi Rīgas domē un ātrāk pārvarēs tās negatīvās sekas, ko radīja daudzie korupcijas skandāli pašvaldībā - tā teikt, veiks savdabīgu attīrīšanās rituālu?

Nevar izslēgt, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būtu vienīgais veids, kā saglabāt “Gods kalpot Rīgai” un nepieļaut tās izjukšanu. Ņemot vērā, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome darbotos tikai līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks jau pēc pusotra gada, šādā veidā tiktu pārdalīta ietekme pašvaldībā un uz laiku pārtrauktas iekšējās nesaskaņas.

Politiskā trillera cienīgi izvēršas notikumi “Saskaņas” frakcijā Rīgas domē. Visiem negaidīta bija četru deputātu, tajā skaitā vicemēra un līdzšinējā “Saskaņas” simbola Ušakova atbalstītāja un senā cīņu biedra Vadima Baraņņika un aktīvista Alekseja Rosļikova iespītēšanās, atsakoties atbalstīt pašu frakcijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu par otru vicemēru. Publiski ir izskanējis tikai, ka šie četri deputāti gribējuši plašāku viņa kandidatūras apspriešanu. “Apvainotie” deputāti neesot varējuši saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.

Zinot līdz šim pastāvējušo kārtību “Saskaņā”, kad līdera lēmumi netiek apšaubīti un tiek atbalstīti bez lieku jautājumu uzdošanas, šis gadījums ir visai zīmīgs. Acīmredzot arī “Saskaņā” daudzi nejūtas novērtēti un uzskata, ka tiek nostumti malā svarīgu lēmumu pieņemšanā. It kā par to nevarētu sūdzēties Baraņniks – Ušakovs viņu iecēla par vicemēru un atstāja savā vietā. Baraņņiks arī nav kavējies ar pilnvaru izmantošanu, piemēram, ieceļot Emīlu Jakrinu korupcijas skandālu pārņemtā pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” pagaidu valdē.

Ušakova reakcija bija ātra – četri atkritēji tika izslēgti ne tikai no Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas, bet arī no partijas. Šie četri deputāti jau ir paziņojuši, ka veidos savu frakciju Rīgas domē un cer, ka viņiem pievienosies vēl vairāki deputāti. Tādējādi ir skaidrs, ka tuvāko nedēļu laikā ziņas no Rīgas domes būs pietiekami interesantas.

Būtu interesanti uzzināt, kā šobrīd jūtas tādi “Saskaņas” smagsvari kā Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis un citi. Interesanti, ka jau vairākas reizes ir atcelts “Saskaņas” kongress, kas nav tipiski šai partijai.

Ir skaidrs, ka “Saskaņu” gaida grūti laiki. Kā jau visas organizācijas, kas ir vertikāli būvētas un kuru līderiem pieder pilnīga vara un noteikšana šajā organizācijā, arī “Saskaņa” ir saskārusies ar problēmām, ko rada līdzšinējā līdera un simbola Ušakova faktiskā aizbēgšana no Latvijas pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā.

Šobrīd redzams, ka ir grūti saturēt kopā partiju, kurā ir vairāki grupējumi (piemēram, agrāk daudz tika pieminēts tā sauktais Sergeja Dolgopolova grupējums), kas vēlas varas pārdali partijā. Milzīga problēma “Saskaņai” ir jauna simbola atrašana, kurš būtu piemērots gan partijas biedriem, gan atbalstītājiem un vēlētājiem. Kā viens no iespējamiem Ušakova pēctečiem vairākkārt ticis minēts Vjačeslavs Dombrovskis. Tomēr šķiet, ka viņš nespēs sekmīgi pildīt šo lomu savu personīgo īpašību dēļ, turklāt izskatās, ka Slava pārāk komfortabli jūtas Saeimā, kur var brīvi lamāt Krišjāņa Kariņa valdību un valdošās partijas.

Aktīvi darbojas Regīna Ločmele-Luņova, organizējot gan “Saskaņas” atbalsta piketus, gan piedaloties dažādos pasākumos, turklāt viņai ir darba pieredze gan Rīgas domē, gan Saeimā. Var diezgan viegli iedomāties, ka tieši viņa varētu aizstāt Ušakovu un pārņemt Nila mantojumu “Saskaņā”. Vienīgi jāprasa, vai šādam pagriezienam būtu gatavi daudzie partijas biedri.

Ja Urbanovičam neizdosies atrast jaunu “Saskaņas” simbolu Ušakova vietā un salāgot iekšējo grupējumu intereses, nav izslēgta arī partijas sašķelšanās. Tādā gadījumā var izveidoties interesanta situācija, kad “Saskaņa” zaudēs līdzšinējo ietekmi. Nav īsti skaidrs, ko tādā gadījumā darīs līdzšinējie partijas atbalstītāji – viņi varētu pievērsties citām partijām, piemēram, Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai.

Ir skaidrs, ka “Saskaņas” izjukšana nekādi neatbilst Krievijas interesēm un arī vairāku Latvijas politikas aizkulišu spēlētāju interesēm, kuri vairākkārt ir mēģinājuši panākt “Saskaņas” iekļaušanu valdībā. Būs interesanti vērot, kādā veidā tiks risināta šī partijas krīze. Iespējams, tiks veikti aktīvi pasākumi “Saskaņas” pārkārtošanai un jaunu līderu izvirzīšanai. Nevar izslēgt, ka pēc “Saskaņas” sasmērēšanās Rīgas domes korupcijas skandālos tiks izveidota viena vai vairākas jaunas partijas, kas spēs piesaistīt bijušos partijas atbalstītājus un vēlētājus. Politikas vērotājiem solās būt interesants laiks, vērojot šīs partijas turpmāko rīcību.

Novērtē šo rakstu:

24
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...