Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju vērstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir nepareizs, un tam tiek piekārta antivakceru vai Kremļa troļļu birka.

Medicīna nudien nav plakana zinātne, kuru var sakārtot melnbaltās krāsās. Pat, ja kāda diagnostikas vai ārstniecības metode iekļauta vadlīnijās, tas nenozīmē, ka tā no šīm vadlīnijām nevar tikt pēc neilga laika izņemta laukā. Ir bijis laiks, kad medicīnā pārliecinoši ticēja asins nolaišanai, arsēnam un svinam. Medikamentu tirgus šobrīd globāli nomainās 20 gadu laikā. Tas ļauj uz medicīnu joprojām skatīties kā uz mākslu, zinātni un praksi, nevis Veselības ministrijas tiražētu dogmu.

Par veselību un medicīnu latviešu valodā publiskajā telpā raksta tikai daži ārsti. Vēl ir intervijas, kuras lielākoties notiek atbilstoši intervētāja zināšanām un uzstādījumiem. Tieši tādēļ Uga Dumpis un Jurijs Perevoščikovs publiskajā telpā atkārto vienu un to pašu, jo viņiem žurnālisti jautā atbilstoši savām žurnālistu zināšanām, bet Dumpis un Perevoščikovs paši neraksta.

Savukārt tiem, kas raksta, nākas atsisties ne tikai no svešajiem, bet arī savējiem. Piemēram, man ir draugs profesors Oskars Kalējs. Aritmijas viņš redz bez kardiogrammas, ārstē tās ar zālēm un aparātiem. Viņš savulaik atzīts par studentu iemīļotāko medicīnas docētāju, ir iesaistījies visu pasaules kardiologu organizāciju dažādās darba grupās, lasa medicīnas literatūru ātri un daudz, bet galvenais – domā multidimensionāli.

Piemēram, viņš nesen žurnālā „Latvijas Ārsts” ievietoja izcilu materiālu par aritmijām un vēža ārstēšanu. Ar to es gribu pateikt, ka rakstīt arī profesors māk, bet tautai neraksta un kritizē mani. Un tad, kad es spurojos pretī, pieber man pilnu e-pastu ar ļoti labām publikācijām no starptautiskiem sirds žurnāliem un „New England Journal of Medicine”. Tas ir Masačūsetas žurnāls, viens no 5 pasaulē populārākajiem medicīnas žurnāliem.

Tā kā es kādā savā publikācijā biju atļāvies daļēji apšaubīt SARS-CoV-19 vīrusa kardiodeģeneratīvo ietekmi vai salīdzināt to ar citiem (t.sk. gripas) vīrusiem, profesors šoreiz man sagādāja jaunu garīgo barību. Bet, tā kā pats viņš par Covid–19 un sirds slimībām publiskajā telpā nerakstīs, atkal stāstnieka loma jāuzņemas man. Man uzreiz jāteic – raksts ir sarežģīts un gana garš, tādēļ lasāms tiem, kam šī tēma šķiet tuva.

Uzrakstīt visiem – gan mediķiem, gan inženieriem, gan uzņēmējiem un politiķiem, gan cilvēkiem ar citu izglītību – ir neiespējami. Tas, iespējams, notiek angļu valodā, kur katrs var atrast sava zināšanu līmeņa veselības un slimības skaidrojumu. Man nav laika rakstīt trīs versijas, tādēļ es palieku pie raksta gudram lasītājam. Raksts ir bāzēts uz vairākiem literatūras avotiem, bet visvairāk informācijas aizņemts no kāda izcila „European Heart Journal – Quality of Care and Clinical Outcomes” šā gada jūlija numura raksta, ko arī esmu lasījis, pateicoties iepriekšminētajam profesoram Oskaram Kalējam

Un vēl – par šīm tēmām esmu rakstījis jau iepriekš, taču informācija mainās. Milzīgais pētniecības apjoms Covid–19 pandēmijas laikā neizslēdz atšķirīgas pētījumu un uzskaites metodes un iesaistīto pacientu dublēšanos dažādās publikācijās.

Covid–19 ir pieskaitāms kardiovaskulāriem riska faktoriem. Kadi riska faktori ietekmēja smagu Covid–19 gaitu un mirstību?

Tas, kas šeit ir aprakstīts, ir apkopojums no sistematizētām globālām datu bāzēm. Lai arī kā mums patīk uzsvērt savu neatkārtojamību, Latvijas cilvēka DNS par 99.9996% gadījumu ir līdzīgs jebkuram cilvēkam uz zemeslodes, Es pieļauju, ka lauva, ods vai vīruss nespēj atšķirt cilvēkus vienu no otra, tāpat kā mēs nespējam atšķirt lauvas, odus vai vīrusus.

Tādēļ labi lasīt svešus pētījumus un domāt līdzi. Un šie pētījumi saka, ka Covid–19 ir vairāk bīstama:

vecāka gadagājuma cilvēkiem;

vīriešiem;

Āfrikas izcelsme (daļa pētījumu apgalvo, ka Āfrikas izcelsmes amerikāņiem ir vairāk blakusslimību);

slikts veselības stāvoklis;

mazkustīgs dzīves veids un aptaukošanās;

sirds asinsvadu slimību riska faktori.

Pārlasīsim šo sarakstu vēlreiz un iztulkosim – Latvijā no Covid–19 visvairāk jāuzmanās ir vecāka gadagājuma resnam vīrietim ar sirds mazspēju, hipertensiju un cukura diabētu. Viņam arī pirmajam būtu jāvakcinējas pret Covid–19. Par skumjām rečekistiem, kā arī Latvijas valdības ietekmētiem portāliem, televīzijai, radio un Veselības ministrijai man jāatzīst, ka par vīrusu celmiem te nekas nav teikts, tādēļ baidīšana ar vienu vai otru ir apšaubāma stratēģija.

Vienlaikus ar lielu mirstību no Covid–19 un smagu Covid–19 gaitu saistās:

nieru slimība un nieru mazspēja;

cukura diabēts;

hipertensija;

ilgstoša smēķēšanas vēsture ar šībrīža smēķēšanu;

smadzeņu asinsrites slimības;

sirds un asinsvadu slimības.

Ļoti nopietni mirstību ietekmē lieks svars un mazkustība, taču šie riska faktori nerada smagāku slimības gaitu. Tāpat aknu slimības rada augstāku mirstību no Covid–19, taču nav saistāmas ar smagāku slimības gaitu.

Savukārt nopietna smēķēšana saslimšanas brīdī ir saistāma ar ievērojami smagāku Covid–19 slimības gaitu, taču, ja nav ilgstošas smēķēšanas vēstures, relatīvi mazāk iespaido mirstības rādītājus.

Daži kardiovaskulāro slimību riska faktori, tostarp smēķēšana un aptaukošanās, mēdz paši par sevi ievērojami pasliktināt plaušu darbību, kas savukārt izraisa lielāku smagu iznākumu risku ar Covid–19. Aptaukošanās pasliktina plaušu darbību, pabīdot diafragmu uz augšu un samazinot plaušu tilpumu.

Te man jāteic, ka kardiovaskulārie riska faktori reti sastopami izolēti viens no otra, tādēļ pētījumi par atsevišķiem riska faktoriem nedod pilnvērtīgu ainu. Visbiežāk smagu Covid–19 gaitu un pacienta nāvi izraisa sirds un asinsvadu slimība kombinācijā ar lieko svaru, mazkustību, smēķēšanu un diabētu.

Ļoti nopietns pētījums Apvienotajā Karalistē, kurā pētīti 20 133 pacienti, kas hospitalizēti ar Covid–19 apliecina, ka mirstības risks ir pacientiem ar sirds, plaušu, nieru un aknu slimībām, kā arī slimniekiem ar vēzi, demenci un aptaukošanos.

Zinātnieku (un man šajā rakstā līdzīgi) lielākā interese pievērsta Covid–19 saistībai ar sirds un asinsvadu slimībām un ietekmei uz sirds un asinsvadu veselību nākotnē.

Globālos pētījumos par sirds asinsvadu slimību korelāciju ar Covid–19 visbiežāk tiek iekļauti šādi riska faktori:

smēķēšana;

hipertensija;

aptaukošanās;

mazkustīgs dzīvesveidsun fiziska bezdarbība;

alkohola lietošana;

diēta;

holesterīnalīmenis;

ģimenes hiperholesterinēmija;

II tipa hiperlipoproteinēmija;

pirmsdiabēta stāvoklis un diabēts;

priekškambaru fibrilācija;

nieru mazspēja un nieru slimības;

aknu slimības, īpaši aknu fibroze;

demence.

Es šo uzskaitījumu esmu ievietojis nevis tādēļ, lai palielītos ar zināšanām par riska faktoriem, bet lai mīļotajam lasītājam uzsvērtu – ja vīruss SARS-CoV-2 ir bīstams tieši cilvēkiem ar riska faktoriem, tad tieši šo riska faktoru samazināšanai būtu jābūt galvenajai valstiskai stratēģijai, samazinot smagu saslimstību un mirstību no Covid–19, nevis maskām un telefona aplikācijām.

Nu ko tad rāda skaitļi, kas ir apkopoti skaistās tabulās, un plaši skaidroti. Skaitļi, protams, radušies, apkopojot ļoti atšķirīgus pētījumus, diezgan neskaidra šajos pētījumos ir pacientu vecuma struktūra un veselības stāvoklis pirms saslimšanas ar koronavīrusa infekciju, bet tie ir skaitļi, kas var likt saprast problēmas būtību.

Dažādas slimības un slimību riska faktori un to ietekme uz saslimstību un mirstību ar Covid–19

Sirds un asinsvadu slimības(ar kardiovaskulāru mazspēju) rada 3.86 reizes lielāku ietekmi uz smagu Covid–19 gaitu un 3.63 reizes augstākus mirstības rādītājus.

Cerebrovaskulāras(smadzeņu asinsvadu) slimības ir ļoti nopietns smagas slimības gaitas riska faktors. Problēma tā, ka pētījumu metodika globāli ir ļoti atšķirīga, un dažkārt nav īstas skaidrības pētījumos par to, vai insults noticis pirms vai pēc saslimšanas ar Covid–19.Tomēr skaidrs, ka pacientiem ar cerebrovaskulāru slimību ir 2,75 reizes lielāks mirstības risks no Covid–19, kā arī divkārt lielāks risks saslimt smagi un tikt hospitalizētam ar Covid–19 smagu formu. Savukārt cilvēkiem ar aterosklerozi, hipertensiju un aritmiju, kas saslimst ar Covid–19, ir trīskārt lielāks insulta risks nekā atbilstošā grupā bez koronavīrusa klātbūtnes.

Hipertensija ir ļoti nopietns riska faktors Covid–19 gadījumā, kas izraisa vismaz 2.5 reizes augstāku mirstību. Jāpiebilst, ka literatūra norāda uz ļoti būtisku korelāciju hipertensijai ar smagu Covid–19 slimības gaitu, kad nepieciešama mākslīga plaušu ventilācija. Tas, kas sarežģī pētījumus par hipertensijas un Covid–19 korelāciju, ir biežas neskaidrības par hipertensijas ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, kā arī pacienta līdzestību hipertensijas ārstēšanā (pacienti vismaz 50% gadījumu prethipertensijas medikamentus lieto neregulāri, nepareizās devās).

Cukura diabēta pacientiem ir 2.34 reizes lielāka mirstība no Covid–19, kā arī divarpus reižu lielāka iespēja saslimt ar Covid–19 smagā formā, ieskaitot nepieciešamību pēc mākslīgās plaušu ventilācijas. Pie kam pētījumos tiek parādīts, ka šī atšķirība ir lielāka jaunāka gadagājuma iedzīvotāju vidū. Cukura diabēts var izraisīt imūnsistēmas darbības traucējumus, kas savukārt var palielināt jutību un predisponēt pacientus smagai Covid–19 gaitai. Un vēl kāds būtisks parametrs, kas acīmredzot tiks pētīts tuvākajos gados – pacientiem ar latentu diabētu, kas pārslimo Covid–19, cukura diabēts mēdz manifestēties, proti iegūt smagāku gaitu.

Kā jau sākumā tika parādīts, nieru slimības ir ļoti būtisks Covid–19 riska faktors, pie kam – jo smagāka nieru mazspēja, jo smagāka iespējamā Covid–19 slimības gaita un lielāka mirstība.

Smagas aknu slimības arī izraisa 2.81 reizi lielāku mirstību no Covid–19, taču aknu slimību vērtējums dažādos pētījumos ir stipri atšķirīgs. Toties pārliecinoši pierādīta Covid–19 ietekme uz aknu slimību, īpaši fibrozes attīstību nākotnē. Tieši aknu slimības ir viens no būtiskajiem draudiem, ko rada koronavīrusa infekcija.

Aptaukošanās un liekais svars ir nopietns riska faktors gan sirds asinsvadu slimībām, gan Covid–19. Paralēli tam tiek uzksatīts, ka izolēts liekais svars nemēdz būt, liekie tauki allaž korelē ar asinsvadu slimībām gan sirdī, gan smadzenēs.

Skaitlis, kas ir visticamākais attiecībā starp aptaukošanās vai paaugstinātu ķermeņa masas indeksu un letāluiznākumuno Covid–19 ir 2.18, tātad resniem cilvēkiem ir vismaz divreiz lielāka iespēja nomirt no Covid–19, pie kam šī attiecība ir proporcionāli augoša – jo lielāks ķermeņa masas indekss, jo lielāka iespēja slimot ar Covid–19 smagi un pāragri mirt.

Smēķēšana ir paša cilvēka izvēlēts riska faktors agrīnai un smagai sirds un asinsvadu slimībai, kā arī smagai Covid–19 gaitai. Statistiski būtiska (1.80 reizes) ir smēķēšanas ietekme uz mirstību, bet īpaši uz smagu slimības gaitu, nepieciešamību izmantot mākslīgo ventilāciju, slimības ilgumu un slimības progresēšasnu.

Kaut arī man ļoti patīk norādīt uz Latvijas valdības veiktajiem Covid–19 ierobežošanas pasākumiem kā īpaši stulbiem un šajā gadījumā norādīt uz vienlaicīgu lēmumu aizliegt grāmatu tirdzniecību, taču atļaut alkohola tirdzniecību internetā, nekontrolējot pircēja vecumu, taču pārliecinošu datu par alkohola ietekmi uz mirstību no Covid–19 man nav.

Es varētu teikt, ka pašlaik nepietiek pierādījumu secinājumu izdarīšanai par alkohola patēriņa korelāciju ar Covid–19 smagu slimības gaitu. Toties ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka alkohols ir sirds un asinsvadu slimību izraisošs faktors, kā arī blakusslimības izraisošs faktors, un kā jau minēju – sirds un asinsvadu slimības ir gan smagas Covid–19 gaitas, gan ievērojami augstākas mirstības cēlonis.

Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka alkohola kombinācijai ar pārciestu Covid–19 būs ietekme uz ilgtermiņa kardiovaskulāriem notikumiem, kā arīir pārliecinoša prognoze sliktākai sirds asinsvadu slimības un aknu slimības gaitai pacientiem, kas pārcietuši Covid–19 un turpina pārmēru lietot alkoholu.

Akūts miokarda bojājums, ko parasti mūsdienās mēs nosakām nevis pēc ātrās palīdzības izsaukumu kartiņām, bet gan troponīna skaitļiem, ir ļoti nopietns risks Covid–19 pacientiem.Cilvēkiem ar akūtu miokarda infarktu Covid–19 var palielināt mirstības risku 6 vai pat 10 reizes. Pie kam Covid–19 pati palielina stenokardijas un infarkta risku gan akūtā slimības gaitā, gan nākotnē. Pacientiem, kam kombinējies miokarda bojājums ar Covid–19, ir ļoti augsti hospitalizācijas skaitļi, smaga slimības gaita, bieža nepieciešamība pēc mākslīgas plaušu ventilācijas.

Humorāla disregulācija, koagulācijas traucējumi un pārmēra iekaisuma reakcija var izraisīt hiperkoagulācijas stāvokli, kā arī noslieci uz trombozi un trombozei radniecīgām komplikācijām.Smagiem Covid–19 pacientiem ļoti bieži novērota venozā trombembolija, plaušu embolija un dziļo vēnu tromboze (līdz pat 25%, bet novērojumi veikti dažādās valstīs pēc dažādas metodikas unvisām šīm aplēsēm ir zināms neviendabīgums).

Stacionētiem Covid–19 pacientiem aritmiju sastopamība ir par 18.4% lielāka nekā pacientiem, kasslimnīcās hospitalizēti ar citām slimībām, bet aritmijas korelē arī ar akūtu sirds mazspēju un cerebrovaskulāriem traucējumiem (iepriekš minēto insultu).

Covid–19 var izraisīt nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas

Un beigu beigās – 14.1% pacientu, kas ievietoti slimnīcās ar Covid–19, ir novērotas nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas:

akūta sirds mazspēja;

miokarda infarkts;

dziļo vēnu tromboze;

miokarda bojājums;

stenokardija;

aritmijas;

plaušu embolija;

vēnu trombembolija.

Jāpiebilst, ka vismaz 2% gadījumu tā ir akūta sirds mazspēja, bet 4%– miokarda infarkts, 18% aritmija, bet 25% – dziļo vēnu tromboze.Incidencesirds un asinsvadu komplikācijām slimniekiem ar smagu Covid–19 gaitu (hospitalizācija, skābekļa un hormonu terapija, specifiska terapija stacionārā) var būt līdz pat 25% (tātad – katram ceturtajam smagam slimniekam), tomēr mums vienkārši nav pagājis pietiekami daudz laika, lai paziņotu Covid–19 slimību par ilgtermiņa sirds un asinsvadu slimību riska faktoru.

Šobrīd vairāk pētījumu veltīti pacientu slimības vēstures korelācijai ar Covid–19 gaitu, prognozi un rezultātu. Tagad gaidām korekcijasattiecībā uz saistošiem faktoriem, tostarp, vecumu, sociālekonomisko statusu, etnisko piederību, kas arī, kā sākumā teikts, var būt Covid–19 riska faktori.

Patiesībā galveno secinājumu, ko esmu guvis no sarakstes diskusijas ar profesoru Oskaru Kalēju un lasot viņa ieteikto literatūru ir, ka sekundārās profilakses stratēģijas, kas uzlabo sirds un asinsvadu veselību (kustība un sports, atbilstošs un sabalansēts uzturs, asinsspiediena, holesterīna, cukura līmeņa un citu bioķīmisko parametru kontrole, kā arī līdzestība sirds slimību ārstēšanā, nesmēķēšana un alkohola nelietošana) var ievērojami uzlabot ārstēšanas rezultātus un ievērojami uzlabot veselības rezultātus pacientiem ar Covid–19. Šie paši riska samazināšanas pasākumi var samazināt arī attālinātas vīrusa izraisītas komplikācijas, bet par to precīzāk mēs varēsim izteikties pēc gadiem, kad būsim apkopojuši materiālus par komplikācijām.

Mans secinājums – valsts politikai no ierobežošanas pasākumiem un cilvēku baidīšanas būtu jāmainās uz profilaktisku pasākumu (īpaši sporta un fizisko aktivitāšu) veicināšanu, kardiovaskulāru skrīningu un savlaicīgu riska faktoru (smēķēšanas, alkohola lietošanas, nelīdzestības hipertonijas un II tipa cukura diabēta ārstēšanai) novēršanu.

Saslimstības un mirstības rādītājus noteikti varētu samazināt likums, kas aizliegtu valdībai turpināt cilvēkus baidīt, kā arī noteikt mājsēdes un sporta ierobežojumus. Diemžēl ne vidējais deputāts, ne Kariņš, ne Pavļuts nav spējīgi šo rakstu izlasīt līdz galam.

Novērtē šo rakstu:

58
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...