Sašutums par vienu "izredzēto" šķeldas iepirkumos, "Rīgas siltuma" vadība mēģina izvairīties no atbildības
Nra.lv17.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Akciju sabiedrības “Rīgas siltums” meitasuzņēmums SIA “Rīgas Bioenerģija” labvēlīgā attieksme apkures šķeldas iepirkumos pret vienu piegādātāju - SIA “R Grupa” - raisījusi citos piegādātājos pamatīgu sašutumu un aizdomas par korupciju Rīgas domē , liecina nra.lv rīcībā nonākusī informācija.
Siltuma ražotāju kompāniju pielaidīgā attieksme pret piegādātāju vēlmēm gūt lielāku samaksu par piegādāto šķeldu, visticamākais, atsauksies iedzīvotāju sakāpinātajos rēķinos par saņemto siltuma apgādi.
Piegādātāji, kuri vēlējās palikt neminēti, vērsa uzmanību, ka AS “Rīgas siltums” meitas uzņēmums SIA “Rīgas bioenerģija” ļāvis šķeldas piegādes konkursā uzvarējušajai kompānijai SIA “R Grupa” atkāpties no sākotnējā konkursā apstiprinātā līguma cenas 14,29 eiro par šķeldas MWh un slēgt līgumu par 24,97 eiro par šķeldas MWh.
To uzzinot, arī citi piegādātāji vērsušies ar lūgumu mainīt līguma nosacījumus, lai līdzīgi kā SIA „R Grupa” panāktu augstāku iepirkuma cenu, taču saņēmuši kategorisku atteikumu.
Tā piemēram AS „Rīgas siltums” valdes loceklis Raivis Elliņš vienam no piegādātājiem strikti norādījis, ka nevar piekrist piegādātāja piedāvātajiem grozījumiem par līgumā noteiktās cenas izmaiņām, jo piegādātājam neesot likumīga pamata pieprasīt līgumā noteiktās šķeldas cenas palielināšanu un/vai vienpusēji atkāpties no līguma, jo šādas tiesības neparedz ne noslēgtais līgums, ne konkursa nolikums, ne arī normatīvie akti.
Tāpat R. Elliņš norādījis, ka gadījumā, ja piegādātājs nepiegādās visu līgumā noteikto šķeldas apjomu līgumā noteiktajos termiņos, AS “Rīgas siltums” atbilstoši līguma 3.6. punkta noteikumiem aprēķinās piegādātājam līgumsodu, kas var tikt ieturēts arī no piegādātāja iesniegtā līguma saistību izpildes nodrošinājuma, bet gadījumā, ja piegādātājs pretēji līguma un Civillikuma noteikumiem atkāpsies no līguma, - arī tiešos zaudējumus, kas tiks aprēķināti kā starpība starp līguma 2.1.punktā minēto cenu un cenu, ko AS “Rīgas siltums” samaksās kurināmā (gāzes un/vai šķeldas) piegādātājam, lai kompensētu piegādātāja līguma ietvaros nepiegādāto šķeldas daudzumu siltumenerģijas ražošanai.
Cits piegādātājs sarakstē ar Rīgas siltumapgādes uzņēmumiem, kuri SIA “R Grupa” izrādījuši īpašo pretimnākšanu, norādījis: “Pasūtītāja pienākums ir izslēgt pretendentu no piedalīšanās konkursā, ja pasūtītāja rīcībā ir informācija, ka pretendents iepriekšējā vai pašreizējā gadā veicis pēc specifikas līdzīgas piegādes un nav nodrošinājis attiecīgā pasūtītāja tehnisko noteikumu prasībām atbilstošu kvalitāti vai citu ar līguma izpildi saistītu noteikumu pārkāpumu.
SIA “R Grupa” kā šķeldas piegādātājs tika izvēlēta jau saskaņā ar 2021. gada aprīlī izsludināto konkursu “Par tiesībām noslēgt līgumu par šķeldas piegādi no 01.06.2021. līdz 31.05.2022.” pasūtījuma identifikācijas Nr. RBE/AK/2021-3. Tātad tās pienākums ir piegādāt šķeldu SIA “Rīgas Bioenerģija” arī laika periodā no 20.12.2021. līdz 16.01.2022., kas norādīts jaunajā konkursā (Nr. RBE/AK/2021-8).
Fakti liecina par to, ka SIA“R Grupa” nepilda vai ir paziņojusi, ka norādītajā periodā nepildīs saskaņā ar konkursa Nr. RBE/AK/2021-3 rezultātiem noslēgto līgumu, kurā tika piedāvājusi cenu EUR14,29 par šķeldas m3. Attiecīgi SIA “R Grupa” ir pieļāvusi esoša līguma pārkāpumu, un tās piedāvājums nevar tikt vērtēts, savukārt SIA “R Grupa” kā pretendents ir izslēdzama no piedalīšanās konkursā.” Arī šie iebildumi noraidīti.
AS “Rīgas Siltums” valdes priekšsēdētājam Normundam Talcim (attēlā) tika vaicāts, kādēļ AS “Rīgas siltums” meitaskompānija SIA “Rīgas Bioenerģija” ļauj SIA “R Grupa” atkāpties no konkursa uzvarā iegūtā līguma parametriem saistībā ar šķeldas iepirkuma cenām to paaugstinot, bet citiem piegādātājiem to liedz darīt, un kas īpašs piemīt SIA “R Grupa”, salīdzinot ar pārējiem šķeldas piegādātājiem, ka tā var atļauties “izkāpt no līguma” un piegādes cenu paaugstināt, bet pārējiem tas netiek ļauts.
Tāpat N. Talcim tika vaicāts, vai noslēpums meklējams SIA “R Grupa” spējā nodrošināt sevi ar politisko protekciju no AS “Rīgas siltums” akcionāriem proti, no Rīgas domes deputātiem, uz ko tika atbildēts, ka tas jāvaicā “Rīgas siltums” meitas uzņēmumam. Attiecīgi jautājumi tika nosūtīti arī akcionāra pārstāvjiem – Rīgas mēram Mārtiņam Staķim un viņa vietniekam Vilnim Ķirsim.
Jāatgādina, ka 2018.gada vasarā tika atklāts, ka AS “Rīgas siltums” vienā no diviem izmantotajiem kurināmajiem - šķeldā - ir atklāts radioaktīvs piesārņojums. To esot piegādājusi SIA “R Grupa”. Šķeldai veiktie radioaktivitātes mērījumi liecināja, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmenis četras līdz sešas reizes pārsniedza atļauto. Par šo faktu 2018.gada 9.septembra sižetā ziņoja arī raidījums “Nekā personīga”. Par šo pārsniegto radioaktivitātes līmeni bija informēta gan AS “Rīgas siltums”, gan Valsts vides dienests.
Skandāls norima. Taču īsta skaidrība, kur palika radioaktīvie visi sadedzinātās šķeldas pelni - tie nonāca Getliņu atkritumu pārstrādes sistēmā vai tika izkaisīti Rīgas dārzos un parkos, - tā arī netika ieviesta.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
