Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Sātīgais vīkends

Arturs Priedītis
05.12.2016.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizejošā 2016.gada pēdējā mēneša pirmais vīkends sabiedrības sociāli aktīvajai daļai bija intelektuāli sātīgs. Patiesībā nevis sātīgs, bet ultrasātīgs. Par to parūpējās divi notikumi.

Sestdien, 3.decembrī, Cēsīs dūca vienotās vienotības kongress. No tā repertuāra interneta mediji operatīvi atreferēja smuidri gudru vīru runas. Runātāji bija pasaules līmeņa politiķi. Faktiski ar to vien jau pietiek, lai sociāli aktīvajiem tautiešiem piesviestu sātīgu idejisko porciju un papildporciju. Pasaules līmeņa politiķu uzstāšanās Latvijā pati par sevi sola domugraudu ucinošu veldzi. Tas ir katram saprotams.

Taču tas vēl nebija viss. Bija vēl viens jestrs notikums. 3.decembrī internetā publicēja VID bijušās priekšnieces pārdomas par valsti. Viņas prāta un gara pašplūsme arī izrādījās intelektuāli sātīgs notikums.

Protams, protams! Sabiedrības sociāli aktīvā daļa katru dienu tiek bagātināta ar idejiskajām investīcijām. Tās spārno domāšanu un domāšanu enerģiski pasviež kosmiski metafiziskos augstumos. Medijos regulāri var lasīt kaut ko gudru un izglītojošu par LR politisko, ekonomisko, sociālo, mākslas, izglītības, zinātnes virzību. Par to sistemātiski gādā speciāli tēsti indivīdi, kuri sevi dēvē par deputātiem, politiķiem, ekspertiem, valsts ierēdņiem, versijas, viedokļa izklāstītājiem. Dažos interneta medijos pat ir speciālas rubrikas „Rosinām domāt!”. Citos medijos ir „Lielās intervijas”. Arī tās ir paredzētas domāšanai.

Taču tik tikko teiktais attiecas uz darbdienām. Vīkendā, nedēļas nogalē - sestdienā un svētdienā tomēr prasās pēc kaut kā intelektuāli kutinoša un jautra. Darbdienu domāšana ir laba lieta. Tomēr prāta nepārtrauktā nodarbināšana pārvēršas rutīnā. Tas nav patīkami, un tā nedrīkst ilgi turpināties. Tāpēc laiku pa laikam domāšanas procesos ir jābūt kādai radikālai pārmaiņai – intelektuālai zemestrīcei. Vīkenda dienās ir visērtāk izbaudīt intelektuālo zemestrīci. Prāts nav nodarbināts ar biznesa, menedžmenta, naudas pelnīšanas un naudas tērēšanas motīviem. Vīkends ir ne tikai miesas, bet arī prāta atslodzes periods. Arī tas ir katram saprotams.

Un, lūk, aizejošā 2016.gada pēdējā mēneša pirmais vīkends sagādāja tieši to, kas bija vajadzīgs politiskās un citas noderīgās informācijas kārajiem pilsoņiem. Abi notikumi (izcilās partijas kongress un bijušās nodokļu vācējas pārdomas) izvērtās par kaut ko tādu, kuram piestāv salikteņa daļa „ultra”. Abos notikumos ir sevišķs un ārkārtējs materiāls. Tas ir ultramateriāls, jo pārsniedz līdzšinējo analoģisko materiālu robežu un mēru. Tāpēc mundri var teikt, ka 3.decembrī, vīkendā, sabiedrības sociāli aktīvā daļa tika aplaimota ar intelektuālo zemestrīci.

Manuprāt, vissātīgākās ir bijušās nodokļu vācējas pārdomas. Pētersones kundze apsteidza vienotās vienotības rūdītos domātājus. Tāpēc viņas sātīgo barību atstāsim desertam – esejas noslēgumam. Vispirms papriecāsimies par vienotās vienotības idejisko dziļumu.

Sāksim ar partijas priekšnieku – tautas un kolēģu lutināto Putnu Biedēkli. Neesam aizmirsuši, Piebalga kungs ir pasaules līmeņa politiķis. Cēsīs tas tūlīt bija saožams viņa runā. Tiesa, tagad viņš ir bezkaunīgi nolaidies līdz tirgus līmenim. Bet tas nekas, - planetāri politiskā dvaša noteikti vēl nav izplēnējusi no viņa smadzenēm un sirds. Par iepriekšējo dzīves posmu uzmundrinoši atgādina konti bankās.

Piebalga kunga sātīgākā atziņa ir šāda: „Nākamā gada pašvaldību vēlēšanas būs īpaši atbildīgas, jo tas būs atskaites punkts arī tālākajai Vienotības nākotnei.”

Ļoti, ļoti gudrs pienesums! Tātad nākamajās pašvaldību vēlēšanās izšķirsies nevis tautas nākotne, bet vienotās vienotības nākotne. Partija ir pirmajā vietā. Kādā vietā ir tauta, tas nevienam nav jāzina.

Nav paskaidrota partijas atbildība par valsts kraha izraisīšanu. Iespējams, politiskās atbildības labsajūta partijas biedriem ir sveša. Toties nav sveša attieksme pret partijas likteni: „Pēc ilgiem darba gadiem, pēc nevajadzīgiem strīdiem un neveiksmēm partijai ir jāatgūst ticība saviem spēkiem. Mums ir vajadzīgs veselīgs spīts pret tiem, kas neapklusdami pravieto partijas iznīkšanu un galu. To mēs spēsim panākt, vienīgi mērojoties ar spēkiem (!?) par pārstāvniecību (!?) Latvijas pilsētu un novadu domēs.”

Tie ir Andra Piebalga vārdi. Perspektīvi vārdi. Latvijas elektorātam tos nākas atcerēties arī pēc vēlēšanām.

Piebalga kunga runā ir viens īpaši kairinošs moments. Putnu Biedēklis iezīmēja sākumu jaunai modei latviešu politiskajā vērkšķēšanā. Par to esmu stabili pārliecināts. Noteikti modē nāks šļupsti par populismu. Saprotams, aplami lietojot šo jēdzienu. Pie mums neviens nedrīkst atrauties no vietējās inteliģences tradīcijas jēdzienus lietot lokāli specifiskā manierē. Tas attiecās arī uz populisma jēdzienu.

Mediji atreferēja Putnu Biedēkļa teikto šādi: „Runājot par politisko situāciju valstī, Piebalgs norādīja, ka populisma vilnis, kas šobrīd veļas pāri Eiropai, kā trauksmes zvans skan arī Latvijā. Sabiedrības klaji negatīvā reakcija uz (!?) šā gada budžeta pieņemšanu tam ir skaidrs apliecinājums.”

Piebalgs nerunā par populismu tā klasiskajā variantā. Viņam populisms nav politiķu politiskā pozīcija un politiskās retorikas stils, lai pieglaimotos sabiedrībai. Viņam populisma autori nav politiķi, bet sabiedrība. Piebalgs apzināti samaina vietām, tā teikt, subjektu un objektu.

Tāda pieeja ir ne tikai stulba, bet arī nelietīga. Sabiedrība tiek nelietīgi vainota populismā tāpēc, ka ir neapmierināta ar politiķu darbību. Piebalgs visās nelaimēs vaino nevis sevi un citas politiskās nelgas, bet sabiedrību. Sabiedrība esot neapmierināta ar 2017.gada valsts budžeta izkārtojumu. Sabiedrības neapmierinātība ir populisms. Sabiedrība uzvedas kā populiste. Politiķi ir labi. Slikta ir sabiedrība. Sabiedrība ir pelnījusi, ka to lamā par populisti.

Tas ir jaunums mūsu valdošās kliķes antisociālajās, antinacionālajās, antivalstiskajās, antimorālajās nejēdzībās. Sabiedrības neapmierinātības dēvēšana par populismu liecina par izolējamu vājprātu. Vīkenda piedzīvojumi atklāj, ka pie mums politiskā atmosfēra ir kļuvusi reizē groteska (negaidīti kontrastaina, komiski pārspīlēta, karikatūriska) un reizē fantasmagoriski biedējoša, kāda vienmēr ir slimīgas iztēles produkcija. Tas nav prāta apjukums; tā nav sporādiska histēriskā lēkme, bet tas ir fundamentāls garīgais sabrukums. „Politiķi” vairs neapjēdz, ko runā. Viņi ir zaudējuši prātu, jo atklāti sāk ņirgāties par sabiedrību un tajā pašā laikā dulli tic sabiedrības atbalstam vēlēšanās. Piebalgs sacīja: „Katrā pašvaldībā mums ir jāpārliecina, ka tieši "Vienotība" vislabāk spēs realizēt vēlētāju vēlmi redzēt konkrētus risinājumus esošajām problēmām. Arī Latvijā kopumā "Vienotības" uzdevums ir pārliecināt vēlētājus, ka mums rūp ne tikai valsts drošība (!?), bet mēs spējam parādīt konkrētus paveiktos darbus un savu solījumu pildīšanu ikdienā.”

Vienotās vienotības kongresā par populismu nelietīgi murgoja vēl viens pasaules līmeņa politiķis. Tas bija Latvijas veiksmes svēttēvs, vienmēr filigrāni sekli diskursējošais Dombrovska kungs. Žurnālisti viņa gudrību kongresā atstāstīja šādi: „Ja gribam atbildēt uz tiem jautājumiem, kas radījuši pašreizējo populisma vilni ne vien Latvijā, bet visā Eiropā, viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana sabiedrībā.”

Arī šī prātu reibinošā kunga šķībajā izpratnē populisma autore ir sabiedrība, bet nevis Eiropas un tajā skaitā Latvijas politiķi. Par laimi viņš pareizi raksturo Eiropas sabiedrības neapmierinātības cēloņus. Arī Latvijas sabiedrības neapmierinātības cēloņi ir „nevienlīdzība” un „sociālā atstumtība”. Abus cēloņus valdošā kliķe nesen ciniski uzlādēja ne tikai ar 2017.gada budžetu, bet arī ar sava atalgojuma palielināšanu.

Cēsīs sev intelektuāli uzticīgs palika pasaules līmeņa politiķis un mūsu slavenāko politisko muļķību ģēnijs, vienotās vienotības marmora pīlārs, rupji noraidītais premjerministra kandidāts Artis Pabriks. Savas dārgās partijas kongresā viņš sniedza poētisko meistarklasi: „Politiskā partija Vienotība ir kā kuģis, kas uzsēdies uz sēkļa. Tie, kas grib, nevar no tā nokāpt, bet tie, kas vēlas, nevar to izkustināt. Ir jābeidz baidīties, ka šis kuģis apgāzīsies, un jāuzņem straujš temps tālākajam ceļam.”

Grūti atcerēties vēl idiotiskāku poētisko salīdzinājumu. Nekādi nav saprotams, kāpēc vieni „grib”, bet citi „nevar no tā nokāpt”. Savukārt „tie, kas vēlas, nevar to izkustināt”. Sanāk, ka vienotā vienotība ir idejiski pretrunīga komanda. Uz kuģa ir atkritēji, kuri grib no kuģa „nokāpt”. Ne visi vēlas kuģi „izkustināt”. Turpretī visi baidās no kuģa apgāšanās. Netiek ņemts vērā, ka vispirms kuģis ir jānovelk no sēkļa. Tātad ir jālūdz kādam palīdzība, jo bez palīdzības kuģis nevar izkļūt no sēkļa un „uzņemt strauju tempu tālākajam ceļam”.

Par palīdzības nepieciešamību Pabriks klusē. Pareizi dara. Tas ir slidens jautājums. Bez ārējās palīdzības latvieši netiks vaļā no totālā valsts kraha. Nav atbildes uz jautājumu „Kuram lūgt palīdzību un kurš vispār piekristu mums palīdzēt?”.

Vārdu sakot, „Vienotības” pašportretā Pabriks visu ģeniāli saputroja. Tāds saputrojums nav izdevīgs partijai, kura vēlas saglabāt varu. Taču mīļais muļķību ģēnijs laikam to nesaprot. Viņa prātiņš laikam neapjēdz savai partijai nodarīto „skādi”.

No tādas šķebīgas poētiskās meistarklases tomēr ir zināms labums. Pabrika kungs atgādināja vēlētājiem, par kādiem idejiski nekonsekventiem un idejiski tukšiem cilvēkiem viņi līdz šim ir balsojuši vēlēšanās.

Bet tagad ir pienācis laiks pasniegt desertu.

Ināra Pētersone ir sagatavojusi tekstu „Kurš valsts pārvaldi atstājis novārtā?”. 3.decembrī to publicēja „Delfos”.

Kundze vēlas parunāt par valsts problēmām. Pētersones kundzei ir tādas tiesības. No 2013.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam (trīs gadus) viņa bija VID ģenerāldirektore. Respektīvi, valsts ļoti svarīga institūta vadītāja. Tas ir amats, kuru var ieņemt tikai valstiski domājošs, valstiski izglītots un valstiski atbildīgs cilvēks. Tādam cilvēkam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums uz pasauli lūkoties valstiski stratēģiskā rakursā.

Pētersones kundze tā lūkojās. Viņas ieskatā valsts ir palikusi bez pārvaldes. Valsts pārvalde ir „atstāta novārtā”. Tātad par valsts pārvaldi neviens neinteresējās. Ināra Pētersone turpina vērīgi sekot līdzi ne tikai savas bijušās iestādes gaitai, bet valsts pārvaldes gaitai vispār.

Lēmumu publiskot sāpi par valsts pārvaldi Pētersones kundze pamato pirmajā teikumā: „Nu jau pusgadu kā nestrādāju valsts pārvaldē, un, atskatoties uz laiku, kāds tas bijis gan pēdējo mēnešu laikā, gan iepriekšējos gados, gan arī manas darbības beigu posmā Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ir skaidrs, ka situācija tajā neuzlabojas.”

Tūlīt tiek paskaidrots iemesls: „Iemesls tam ir vienkāršs – nav "cepures", kas varētu valsts pārvaldi vadīt, saturēt kopā. Šādas "cepures" funkcija, manā skatījumā, Latvijā ir Valsts kancelejai (VK), kam, manuprāt, būtu jārūpējas par valsts iestāžu attīstību, virzību uz kopīgiem mērķiem, bet tas ir atstāts novārtā.”

Diemžēl iemesls ir izprasts ļoti šauri. Nepiedodami šauri cilvēkam, kurš trīs gadus sēdēja vienā no valsts svarīgākajiem krēsliem. Pētersones kundzes izpratne, izrādās, ir ultrasātīga. Savā ziņā sātīgāka par vienotās vienotības pasaules līmeņa politiķu intelektuālo sātību. VID ģenerāldirektora krēslā ir sēdējis cilvēks, kurš valsts pārvaldi reducē klerku kantora pakāpē. Tas ir neticami! Bet tas, visticamākais, ir fakts. Tādu cilvēku vadošā līdzdalība valsts pārvaldīšanā izskaidro valsts krahu.

LR ir parlamentārā republika. Tās „cepure” oficiāli ir parlaments. Vai tiešām Pētersones kundze to nav spējīga apjēgt? Vai tiešām viņai to neiemācīja skolā? Ja pie mums nav „cepures”, tad tas vispirms un galvenokārt nozīmē brāķi Saeimas darbībā, novārtā atstājot valsts pārvaldi. Mūsu oficiālā „cepure” ir nodarbināta ar kaut ko citu. Valsts budžeta apspriešana un pieņemšana uzskatāmi parādīja „cepures” prioritārās intereses.

Pētersones kundze valsts „cepures” funkcijas saskata Valsts kancelejas misijā. Tas ir birokrātiski aprobežots spriedums, spējot spriest vienīgi par administratīvi organizatorisko un lietvedības sfēru. VK pat nav mūsu konstitūcijā iemūžināta. Vai tiešām Pētersones kundze to nezina? Cilvēku ar tādu spriedumu nedrīkst iesaistīt valsts institūtu vadīšanā. Ar tādām zināšanām var vienīgi vīkendā uzjautrināt sabiedrības sociāli aktīvo daļu.

Noslēgumā nepieciešams atgādināt par mūsu lielāko dārgumu. LR ir „cepure”. LR lielākais dārgums un reizē „cepure” ir Lielā Banda ar tās Astoņkāji. Pētersones kundzei noteikti ir ko pastāstīt par VID konstruktīvo vietu tvirtajās kriminālajās struktūrās. To viņa var izdarīt vēl šogad kādā no vīkendiem. Tāds stāstījums vispatiesāk atspoguļotu viņas sāpi par savu valsti. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...