Satiksmes ministrija: kāpēc transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek piemērots godīgi un pamatoti

Satiksmes ministrija ir izskatījusi Jūsu 2013.gada 17.aprīļa iesniegumu par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa apmēru un piemērošanas kārtību un sniedz šādu skaidrojumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 „Finanšu ministrijas nolikums" 4.punktu Finanšu ministrija ir atbildīgā institūcija, kuras kompetencē ir izstrādāt finanšu politiku, kā arī organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu. Līdz ar to Satiksmes ministrija var paust tikai viedokli par nodokļa apmēru un iekasēšanas kārtību.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums ir pieņemts 2010.gada 20.decembrī un spēkā stājās ar 2011.gada 1.janvāri. Likumprojekta izstrāde notika, diskutējot par visiem jautājumiem, un diskusijās piedalījās ļoti daudz speciālistu gan no ministrijām (Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas), gan arī no citām institūcijām (Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta). Pēc likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā tas tika izdiskutēts arī atbildīgajās Saeimas komisijās. Jautājumi, par kuriem notika diskusijas, bija visdažādākie - gan par nodokļu likmēm, gan piemērojamiem atvieglojumiem, gan nodokļu administrēšanu, tai skaitā par Jūsu iesniegumā norādītajiem jautājumiem jeb principiem, p kādiem tiks aprēķināti nodokļi.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 1999/62/EK).

Eiropas valstīs transportlīdzekļu ikgadējās nodevas vai nodokļa piemērošana notiek saskaņā ar Direktīvas 1999/62/EK 6.panta 2.daļas a) apakšpunktā noteiktajām prasībām, kas paredz, ka neatkarīgi no nodokļu struktūras dalībvalstis katrai Direktīvas 1999/62/EK pielikumā minētajai transportlīdzekļu kategorijai vai apakškategorijai nosaka nodokļu likmes, kas nav zemākas par norādītajām minimālajām likmēm.

Autotransporta ikgadējā nodeva vai nodoklis tiek piemērota lielākai daļai Eiropas valstu, tomēr to lielums un tās piemērošanas un aprēķināšanas veids ir dažāds.

Austrijā un Bulgārijā autotransporta ikgadējā nodeva tiek rēķināta pēc auto jaudas (kW), Spānijā (ZS).

Tikai pēc autotransporta motora tilpuma (cm3) tiek aprēķināts Beļģijā, Grieķijā, Maltā, Čehijā, Portugālē, Rumānijā un Turcijā.

Somijā, Ungārijā, Islandē un Nīderlandē aprēķins tiek veikts pēc auto transporta masas (kg).

Pēc motora tilpuma un C02, piemērojot speciālu formulu, tiek aprēķināts Kiprā, Vācijā un Īrijā, turpretī tikai pēc C02 tiek rēķināts Lielbritānijā, Francijā un Luksemburgā. Zviedrijā aprēķins atkarīgs no auto CO2 izmešu lieluma un auto masas. Itālijā pēc CO2 un auto jaudas.

Dānija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā autotransporta ikgadējā nodeva tiek rēķināta pēc auto degvielas patēriņa un svara. Papildus tam šis aprēķins ir regresīvs - jo mazāks degvielas patēriņš, jo lielāka nodeva, kas ir pilnīgi pretēji visu pārējo valstu aprēķināšanas modelim.

Autotransporta ikgadējā nodeva netiek piemērota Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Slovākijā, Šveicē un Polijā, bet divus gadus pēc minētās Direktīvas 1999/62/EK spēkā stāšanās Grieķijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai bija atļauts piemērot zemākas nodokļu likmes, bet ne zemākas par 65% no direktīvas pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.

Papildus jānorāda, ka vairākās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Somijā un Maltā transportlīdzekļiem ar dīzeļa dzinēju tiek piemērota paaugstināta maksa.

Satiksmes ministrija uzskata, ka pieņemtais Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums ir pieņemts, balstoties uz daudziem un dažādiem viedokļiem, meklējot strīdīgajos jautājumos kompromisus.

Attiecībā uz kritēriju izvēli nodokļu likmju aprēķināšanas metodikai, ir jāatzīst, ka Latvija Eiropas Savienībā iestājās 2004.gada 1.maijā, bet vienota informācija par Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem (atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām) ir tikai kopš 2005.gada 1.janvāra, tādēļ diskusiju rezultātā Saeimā pieņemtais likums paredz vienu konkrētu datumu, kad mainās metodika nodokļa aprēķina izvēlei. Atbalstot citu variantu, situācija varētu būt vēl diskutablāka, jo dažāds nodoklis, iespējams, būtu jāmaksā par pilnīgi identiskām automašīnām, tikai tādēļ, ka vienā gadījumā oficiāli informācija būtu pieejama Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, citā gadījumā nebūtu.

Tāpat jāatzīst, ka nodokļa likmes aprēķināšanai nav iespējams pirms kārtējā nodokļa maksājuma veikšanas noteikt vai aprēķināt faktisko transportlīdzekļa jaudu. Šādu mērījumu veikšana nevajadzīgi palielinātu nodokļa administrēšanas un iekasēšanas izmaksas, tādēļ ir uzskatāma par nelietderīgu.

Kas attiecas uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijas teritorijā, paskaidrojam, ka Ceļu satiksmes likuma 10.panta 1 daļa nosaka, ka Latvijā reģistrējami ārvalstīs reģistrētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas.

Ceļu satiksmes likuma 9.panta ceturtā un piektā daļa paredz, ka personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, aizliegts Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili. Minētajām personām atļauts izmantot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli bez atsevišķas atļaujas saņemšanas, ja:

- persona vada vieglo automobili, ko iznomājis (izīrējis) ārvalstīs reģistrēts uzņēmējdarbības veicējs, kas nodarbojas ar autoiznomāšanu (autoizīrēšanu), un to transportlīdzekļa vadītājs apliecina ar transportlīdzekļa nomas (īres) līgumu un ārvalstīs izdotu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, kurā kā īpašnieks (turētājs, valdītājs) norādīts transportlīdzekļa iznomātājs (izīrētājs);

- persona vada vieglo automobili, klātesot tādam transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam) vai viņa pilnvarotai personai, kas nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tāda persona, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju.

Atļauju ārvalstīs pastāvīgi reģistrēta vieglā automobiļa izmantošanai Latvijas teritorijā var saņemt:

- persona, kurai izsniegta uzturēšanās atļauja (reģistrācijas apliecība) ārvalstīs (jāuzrāda uzturēšanās atļauja, ārvalsts atbildīgās iestādes izsniegta attiecīga izziņa vai ārvalsts pase);

- persona, kas strādā algotu darbu ārvalstīs (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentas iestādes izsniegts dokuments. Ja ārvalsts kompetentā iestāde šādu dokumentu neizsniedz, uzrāda spēkā esošu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, vai citu darba devēja izsniegtu dokumentu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms sešiem mēnešiem un apliecina darba tiesiskās attiecības);

- persona, kas mācās tādā mācību iestādē, kurš atrodas ārvalstīs (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes vai mācību iestādes izsniegts dokuments);

- persona, kas ārvalstīs veic uzņēmējdarbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona (jāuzrāda Šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts dokuments. Ja ārvalsts kompetentā iestāde Šādu dokumentu neizsniedz, uzrāda uzņēmējdarbības reģistrācijas dokumentu);

- persona, kas ir tāda ārvalstis reģistrēta tiesību subjekta īpašnieks (dalībnieks) vai amatpersona, kurš veic uzņēmējdarbību (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu dokuments);

- persona, kas ieņem vēlētu amatu citas Eiropas Savienības dalībvalsts pašvaldības lēmējinstitūcijā (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu dokuments);

- ja vieglo automobili vada tāda persona, kura ir laulātais, pirmās pakāpes radinieks (tai skaitā adoptētais vai adoptētājs) vai otrās pakāpes radinieks tādam attiecīgā vieglā automobiļa īpašniekam (turētājam, valdītājam), kurš saskaņā ar šā panta noteikumiem minēto transportlīdzekli varētu vadīt Latvijas teritorijā (jāuzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas dokuments un dokuments, kas apliecina radniecību ar transportlīdzekļa īpašnieku).

Atļauju var saņemt elektroniski CSDD e-pakalpojumos vai personīgi jebkurā CSDD nodaļā.

Minētā Ceļu satiksmes likuma norma attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijas teritorijā ir tikusi apstrīdēta un 2012.gada 30.janvārī izskatīta Satversmes tiesā. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2011- 09-01 11.punktā ir minēts: „Satversmes tiesa savā praksē atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu. Valstij ir tiesības noteikt nodokļu maksāšanas pienākumu, un šāds pienākums pats par sevi neaizskar personas pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. punktu). Arī Saeima atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētā norma ļauj efektīvāk iekasēt Latvijā noteiktos nodokļus un nodevas (sk. lietas materiālu 84. Ipp.). Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums sekmē Latvijā reģistrētu vieglo automobiļu izmantošanu ceļu satiksmē Latvijas teritorijā. Tātad apstrīdētā norma veicina to, lai nodokļi par transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti ceļu satiksmē Latvijas teritorijā, tiktu maksāti Latvijā."

30.01.2012. Satversmes tiesas spriedumā "Par Ceļu satiksmes likuma 9.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam" lietā Nr.2011-09-01 13.punktā ir noteikts: „Lai gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo automobiļu nodoklis un akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā, tomēr šo nodokļu mērķi nav salīdzināmi. Ar akcīzes nodokli nevar aizstāt ikgadējo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājumu, kas ir nozīmīgs valsts budžeta ienākumu avots." Tātad transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekļaušana katra degvielas litra cenā nav pieļaujama, jo degvielas cenā jau ir iekļauts akcīzes nodoklis.

Ņemot vērā iepriekš minēto, varam secināt, ka tiesību normas, kas attiecas uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmēru un iekasēšanas kārtību nav pretrunā ar Satversmi vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto, turklāt. Ceļu satiksmes likumā noteiktais attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijas teritorijā ir vērsts uz to, lai Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumi neaizplūstu uz citām valstīm.

Pašlaik Satiksmes ministrija nav plānojusi sniegt priekšlikumus grozījumiem Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būtu vērsti uz stingrāku prasību ieviešanu vai nodokļa likmes palielināšanu.

Novērtē šo rakstu: