Satiksmes ministrija neizrāda gandrīz nekādas dzīvības pazīmes
Aivars Strakšas27.08.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija neizrāda gandrīz nekādas dzīvības pazīmes. Varbūt laiks pieņemt lēmumu. Vai nu pārvietot uz reanimāciju, vai arī ļaut nomirt.
Briškena ministrēšanas laikā no ministrijas ir pārstājuši nākt ārā adekvāti, nozares darbību uzlabojoši un organizējoši risinājumi. Tādus neatceros.
Kas tad ir izdarīts Briškena ministrēšanas laikā?
Apaļš nekas, ja darbu vērtējam pēc padarītā rezultāta, nevis pēc attaisnošanās runās izteikto vārdu skaita.
Sadaļā, kas nav izdarīts, gan ir, ko pieminēt.
- "Rail Baltica" projekts novests līdz absurdam.
- airBaltic pārliecinoši virzās pretī valsts ieguldīto gandrīz 600 miljonu zaudēšanai vai jaunai budžeta dotācijai.
- Dzelzceļa nozares investīcijas nosakošo Indikatīvo infrastruktūras attīstības plānu 2023. - 2027. gadam izstrādāt un apstiprināt neizdodas.
- Satiksmes ministrija vairs nespēj administrēt ES piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši piešķirtajiem mērķiem. ES piešķirtie 400 miljoni var tikt neapgūti un rezultātā zaudēti.
- Plāns, kā panākt drošības uzlabošanos uz ceļiem, satur tikai priekšlikumus par bargākiem sodiem un plašāku kontroli. Nekādu priekšlikumu par ceļu infrastruktūras uzlabošanu. Kaut arī, piemēram, 400 uzkārušies miljoni eiro ir apmēram līdzvērtīgi gada budžeta apjomam, kas tiek izlietots ceļu remontiem un būvei. Tātad problēma nav naudā.
Taisnības labad ir jāpiemin, ka Satiksmes ministrijas strauja degradācija uzsākās jau Linkaita laikā. Ja atceramies, tad pirmos 100 miljonus eiro ES naudas "Rail Baltica" projektam ministrija savas neizdarības dēļ palaida garām vēl Linkaita ministrēšanas laikā. Tāpat arī pašreizējo „Rail” un „air Balticu” nebūšanu pamati tika iebetonēti Linkaita laikā. Vitenbergs tik vien paspēja, kā pabrīdināt sabiedrību par problēmām.
Briškens šobrīd ir novedis Linkaita iesākto līdz loģiskam galam. Satiksmes ministrija pašreiz nespēj funkcionēt un no tās ne ar labu, ne ar sliktu neko ārā dabūt var neizdoties.
Briškena dialogs ar premjeri ir vienkārši izcils tukšrunāšanas paraugs. Varbūt pat labākais, kas jebkad ir sanācis Briškena k-gam.
Nez ko premjere sagaida no sava satiksmes ministra?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
