Satiksmes ministrija neizrāda gandrīz nekādas dzīvības pazīmes
Aivars Strakšas27.08.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija neizrāda gandrīz nekādas dzīvības pazīmes. Varbūt laiks pieņemt lēmumu. Vai nu pārvietot uz reanimāciju, vai arī ļaut nomirt.
Briškena ministrēšanas laikā no ministrijas ir pārstājuši nākt ārā adekvāti, nozares darbību uzlabojoši un organizējoši risinājumi. Tādus neatceros.
Kas tad ir izdarīts Briškena ministrēšanas laikā?
Apaļš nekas, ja darbu vērtējam pēc padarītā rezultāta, nevis pēc attaisnošanās runās izteikto vārdu skaita.
Sadaļā, kas nav izdarīts, gan ir, ko pieminēt.
- "Rail Baltica" projekts novests līdz absurdam.
- airBaltic pārliecinoši virzās pretī valsts ieguldīto gandrīz 600 miljonu zaudēšanai vai jaunai budžeta dotācijai.
- Dzelzceļa nozares investīcijas nosakošo Indikatīvo infrastruktūras attīstības plānu 2023. - 2027. gadam izstrādāt un apstiprināt neizdodas.
- Satiksmes ministrija vairs nespēj administrēt ES piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši piešķirtajiem mērķiem. ES piešķirtie 400 miljoni var tikt neapgūti un rezultātā zaudēti.
- Plāns, kā panākt drošības uzlabošanos uz ceļiem, satur tikai priekšlikumus par bargākiem sodiem un plašāku kontroli. Nekādu priekšlikumu par ceļu infrastruktūras uzlabošanu. Kaut arī, piemēram, 400 uzkārušies miljoni eiro ir apmēram līdzvērtīgi gada budžeta apjomam, kas tiek izlietots ceļu remontiem un būvei. Tātad problēma nav naudā.
Taisnības labad ir jāpiemin, ka Satiksmes ministrijas strauja degradācija uzsākās jau Linkaita laikā. Ja atceramies, tad pirmos 100 miljonus eiro ES naudas "Rail Baltica" projektam ministrija savas neizdarības dēļ palaida garām vēl Linkaita ministrēšanas laikā. Tāpat arī pašreizējo „Rail” un „air Balticu” nebūšanu pamati tika iebetonēti Linkaita laikā. Vitenbergs tik vien paspēja, kā pabrīdināt sabiedrību par problēmām.
Briškens šobrīd ir novedis Linkaita iesākto līdz loģiskam galam. Satiksmes ministrija pašreiz nespēj funkcionēt un no tās ne ar labu, ne ar sliktu neko ārā dabūt var neizdoties.
Briškena dialogs ar premjeri ir vienkārši izcils tukšrunāšanas paraugs. Varbūt pat labākais, kas jebkad ir sanācis Briškena k-gam.
Nez ko premjere sagaida no sava satiksmes ministra?
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
