Satiksmes ministrija: strīpaino drāniņu mēs bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatām par „varavīksnes karogu”, bet rūtainu drāniņu – nē!
PIETIEK22.07.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Pēc mēnesi ilgām pārdomām progresīvā Kaspara Briškena vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe ir sniegusi savdabīgas atbildes uz jautājumiem par LGBT+ uzskatus simbolizējošā „karoga” izkāršanu pie Satiksmes ministrijas ēkas. Ministrijas vārdā viņa pauž uzskatu, ka šo strīpaino drāniņu bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatot par „varavīksnes karogu”, bet citas personas savas drāniņas pie ministrijas izkārt gan nedrīkstot. Publicējam Lato Lapsas informācijas pieprasījumu un Satiksmes ministrijas atbildi pilnā apmērā.
Lato Lapsas informācijas pieprasījums
Esmu konstatējis, ka šā gada 15. jūnijā pie Jūsu iestādes ēkas vienā no četriem karoga mastiem/turētājiem līdz ar Latvijas Republikas, ES un Ukrainas karogiem ir ticis izkārts strīpains auduma gabals, kas nav nevienas man zināmas valsts karogs.
Elektronisko iepirkumu sistēmā un IUB mājaslapā es neatrodu informāciju, ka Jūsu iestāde būtu veikusi šādu strīpainu auduma gabalu iepirkumu.
Tātad šis auduma gabals ir kādas privātpersonas vai personu apvienības īpašums, un tātad Jūsu iestāde ir izkārusi karoga mastā pie savas ēkas kādai privātpersonai vai personu apvienībai piederošu strīpainu auduma gabalu.
Es kā privātpersona arī vēlos, lai pie Jūsu iestādes tiktu izkārts man piederošs rūtains auduma gabals. Es šo auduma gabalu vēlēšos izkārt 2024. gada 17. jūlijā – starptautiskajā kriminālās justīcijas dienā, kas varētu būt aktuāla virknei Jūsu iestādes darbinieku, tostarp satiksmes ministram Kasparam Briškenam.
Sniedziet man laikus informāciju, kāda izmēra auduma gabals ir vēlams, kad un kādā veidā tas nododams Jūsu iestādei.
Ja gadījumā Jūsu iestāde man atteiks šādu iespēju, sniedziet man šāda atteikuma tiesiski argumentētu pamatojumu, kā arī atbildes pēc būtības uz jautājumiem:
1) kāpēc es kā privātpersona tieku diskriminēts man piederoša auduma gabala izkāršanā pie Jūsu iestādes ēkas salīdzinājumā ar citām privātpersonām, kam šāda auduma izkāršana tiek atļauta?
2) kādi Jūsu iestādes iekšējie vai ārējie normatīvie akti nosaka kārtību auduma gabalu, kuri nav kādas valsts karogs, izkāršanai karoga mastos/turētājos pie Jūsu iestādes ēkas?
3) kura/kuras Jūsu iestādes amatpersona, ar kādu tieši tiesisko pamatojumu pieņēma lēmumu par privātpersonām piederoša auduma gabala izkāršanu pie Jūsu iestādes ēkas?
Satiksmes ministrijas atbilde „Par iesnieguma izskatīšanu”
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, Satiksmes ministrija paskaidro sekojošo.
Saskaņā ar satiksmes ministra Kaspara Briškena lēmumu 2024.gada 15.jūnijā pie Satiksmes ministrijas ēkas tika izkārts varavīksnes karogs, kas pazīstams arī kā LGBT+ lepnuma karogs. Tā dizainu izveidojis amerikāņu mākslinieks Gilberts Beikers un karogs gadu gaitā ir kļuvis plaši atzīts un to izmanto LGBT+ lepnuma pasākumos visā pasaulē. Viens no partijas “Progresīvie”, kuru pārstāv satiksmes ministrs, programmas punktiem ir sabiedrības saliedēšana, nešķirojot dažādās sabiedrības grupas un novēršot diskrimināciju. Pie Satiksmes ministrijas ēkas izkārtais varavīksnes karogs, kas ir partijas “Progresīvie” īpašums, pauda partijas politisko nostāju.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma (turpmāk – Likums) 4.panta pirmās daļas 14.punktu kopā ar Latvijas valsts karogu var lietot citus karogus, tos izkārtojot noteiktā secībā, kā arī ievērojot Likuma 3.panta regulējumu, kas konkrētajā gadījumā tika nodrošināts.
Izvērtējot Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas 2024. gada 17. jūlijā, vēršam uzmanību, ka no Jūsu vēstulē minētā ir secināms, ka Jūsu vēlme nav izvietot kādu no Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajiem karogiem. Līdz ar to, Satiksmes ministrijai nav pamata apmierināt Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas.
Valsts sekretāra p.i. L.Austrupe
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
