Satiksmes ministrija: strīpaino drāniņu mēs bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatām par „varavīksnes karogu”, bet rūtainu drāniņu – nē!
PIETIEK22.07.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Pēc mēnesi ilgām pārdomām progresīvā Kaspara Briškena vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe ir sniegusi savdabīgas atbildes uz jautājumiem par LGBT+ uzskatus simbolizējošā „karoga” izkāršanu pie Satiksmes ministrijas ēkas. Ministrijas vārdā viņa pauž uzskatu, ka šo strīpaino drāniņu bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatot par „varavīksnes karogu”, bet citas personas savas drāniņas pie ministrijas izkārt gan nedrīkstot. Publicējam Lato Lapsas informācijas pieprasījumu un Satiksmes ministrijas atbildi pilnā apmērā.
Lato Lapsas informācijas pieprasījums
Esmu konstatējis, ka šā gada 15. jūnijā pie Jūsu iestādes ēkas vienā no četriem karoga mastiem/turētājiem līdz ar Latvijas Republikas, ES un Ukrainas karogiem ir ticis izkārts strīpains auduma gabals, kas nav nevienas man zināmas valsts karogs.
Elektronisko iepirkumu sistēmā un IUB mājaslapā es neatrodu informāciju, ka Jūsu iestāde būtu veikusi šādu strīpainu auduma gabalu iepirkumu.
Tātad šis auduma gabals ir kādas privātpersonas vai personu apvienības īpašums, un tātad Jūsu iestāde ir izkārusi karoga mastā pie savas ēkas kādai privātpersonai vai personu apvienībai piederošu strīpainu auduma gabalu.
Es kā privātpersona arī vēlos, lai pie Jūsu iestādes tiktu izkārts man piederošs rūtains auduma gabals. Es šo auduma gabalu vēlēšos izkārt 2024. gada 17. jūlijā – starptautiskajā kriminālās justīcijas dienā, kas varētu būt aktuāla virknei Jūsu iestādes darbinieku, tostarp satiksmes ministram Kasparam Briškenam.
Sniedziet man laikus informāciju, kāda izmēra auduma gabals ir vēlams, kad un kādā veidā tas nododams Jūsu iestādei.
Ja gadījumā Jūsu iestāde man atteiks šādu iespēju, sniedziet man šāda atteikuma tiesiski argumentētu pamatojumu, kā arī atbildes pēc būtības uz jautājumiem:
1) kāpēc es kā privātpersona tieku diskriminēts man piederoša auduma gabala izkāršanā pie Jūsu iestādes ēkas salīdzinājumā ar citām privātpersonām, kam šāda auduma izkāršana tiek atļauta?
2) kādi Jūsu iestādes iekšējie vai ārējie normatīvie akti nosaka kārtību auduma gabalu, kuri nav kādas valsts karogs, izkāršanai karoga mastos/turētājos pie Jūsu iestādes ēkas?
3) kura/kuras Jūsu iestādes amatpersona, ar kādu tieši tiesisko pamatojumu pieņēma lēmumu par privātpersonām piederoša auduma gabala izkāršanu pie Jūsu iestādes ēkas?
Satiksmes ministrijas atbilde „Par iesnieguma izskatīšanu”
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, Satiksmes ministrija paskaidro sekojošo.
Saskaņā ar satiksmes ministra Kaspara Briškena lēmumu 2024.gada 15.jūnijā pie Satiksmes ministrijas ēkas tika izkārts varavīksnes karogs, kas pazīstams arī kā LGBT+ lepnuma karogs. Tā dizainu izveidojis amerikāņu mākslinieks Gilberts Beikers un karogs gadu gaitā ir kļuvis plaši atzīts un to izmanto LGBT+ lepnuma pasākumos visā pasaulē. Viens no partijas “Progresīvie”, kuru pārstāv satiksmes ministrs, programmas punktiem ir sabiedrības saliedēšana, nešķirojot dažādās sabiedrības grupas un novēršot diskrimināciju. Pie Satiksmes ministrijas ēkas izkārtais varavīksnes karogs, kas ir partijas “Progresīvie” īpašums, pauda partijas politisko nostāju.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma (turpmāk – Likums) 4.panta pirmās daļas 14.punktu kopā ar Latvijas valsts karogu var lietot citus karogus, tos izkārtojot noteiktā secībā, kā arī ievērojot Likuma 3.panta regulējumu, kas konkrētajā gadījumā tika nodrošināts.
Izvērtējot Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas 2024. gada 17. jūlijā, vēršam uzmanību, ka no Jūsu vēstulē minētā ir secināms, ka Jūsu vēlme nav izvietot kādu no Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajiem karogiem. Līdz ar to, Satiksmes ministrijai nav pamata apmierināt Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas.
Valsts sekretāra p.i. L.Austrupe
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
