Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēršoties ar sūdzībām par „privātās dzīves aizskaršanu”, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ulda Reimaņa neformālā „dzīvesbiedre” Dita Danosa nejauši atzinusi – ar ministrijas dienesta auto ministrijas autovadītājs par nodokļu maksātāju naudu tiešam uz skolu vizinājis viņas meitu.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis dažādos mēģinājumus novērst uzmanību no šī gadījuma, kad uzskatāmi un nepārprotami fiksēta valsts resursu izmantošana privātām vajadzībām, - pats Reimanis un Ulda Auguļa (ZZS) vadītā ministrija ir mēģinājuši dažādi izmeloties, dienesta pārbaudes rezultāti pagaidām tiek slēpti, tikmēr parādījušās ziņas par mēģinājumiem šo lietu nodot pārbaudei Drošības policijai, jo, lūk, esot izsekot augsta Satiksmes ministrijas amatpersona.

Taču šos manevrus vismaz daļēji ir izbojājusi Reimaņa neformālā „dzīvesbiedre” Danosa (Reimanis savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka būtu ar viņu oficiāli precējies). Pietiek rīcībā ir nonācis viņas sacerētas pretenzijas teksts tiesībsargāšanas iestādēm, kurā arī Danosa sūdzas par prettiesisku izsekošanu un „privātās dzīves aizskaršanu”.

Taču, argumentējot to, kā var būt iespējams aizskart privāto dzīvi saistībā ar valsts apmaksātas automašīnas izmantošanu, Danosa nolēmusi atsaukties uz attēliem, kurā fiksēta šī automašīnas izmantošana, un atzinusi, ka tajos tiešām redzama viņas meita, kas pie Rīgas Franču liceja izkāpj no Satiksmes ministrijas automašīnas.

Tieši šie attēli, kuros Danosas meita nav identificējama, Reimaņa „dzīvesbiedres” ieskatā „aizskar manas meitas godu un cieņu, aizskar nepilngadīgā bērna tiesības uz privāto dzīvi un var kaitēt manai meitai”.

Interesanti, ka tai pašā laikā internetā atrodams ne mazums fotoattēlu, kuros Reimanis kopā ar Danosu demonstrē viņas meitu tā, ka šajos attēlos viņa patiešām ir redzama un atpazīstama. Vienu no tiem Pietiek šodien publicē.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis kāda „mīlas trijstūra” ietvaros tapušas privātdetektīvu atskaites, kas demonstrē, kā augsta Satiksmes ministrijas amatpersona - valsts sekretāra vietnieks Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Tā, piemēram, 20. aprīlī uz darbu Reimanis devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus Reimanis beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā, kad kopš izbraukšanas no mājām pagājušas nepilnas sešarpus stundas.

Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu. Savukārt nākamajā dienā Reimanis uz darbu vispār nav devies, bet tā pati dienesta automašīna izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.

Nezinot, ka dienesta automašīnas pārvietošanās ir detalizēti fiksēta, Satiksmes ministrijas amatpersonas ilgāku laiku centās no precīzu atbilžu sniegšanas izvairīties, savukārt pats Reimanis sākotnēji mēģināja izlikties, ka viņam ar šīs automašīnas izmantošanu vispār nav nekāda sakara.

Savukārt pēc mediju publikācijām Auguļa vadītajai ministrijai tika pieprasīts sniegt ziņas par Reimaņa ierašanās laiku Satiksmes ministrijas telpās šā gada aprīlī un maijā, kā arī došanos prom no Satiksmes ministrijas telpām, beidzot darba dienu.

Taču izrādījies, ka, ministrijai savdabīgi tulkojot normatīvos aktus, kā arī piesedzoties ar Datu valsts inspekcijas „rekomendāciju”, informācija par ierēdņa darba laika ievērošanu „atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par personas datiem”.

Ar to gan Reimaņa „piesegšana” nav beigusies. Satiksmes ministrija pagaidām nav atklājusi, kā ir beigusies tās veiktā dienesta izmeklēšana par valsts auto izmantošanu Reimaņa personiskajām vajadzībām, taču Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tajā nekādi pārkāpumi nav atklāti.

Tomēr, prognozējot, ka ar to var nebūt pietiekami, ministrija (vai arī pats Reimanis) saskaņā ar Pietiek rīcībā esošām ziņām vērsusies Drošības policijā ar iesniegumu par to, ka nezināmas personas, iespējams, ļaunprātīgos nolūkos esot izsekojušas augstu valsts amatpersonu, līdz ar ko būtu nepieciešams gan šīs personas, gan šos nolūkus noskaidrot.

Šādā veidā ministrijas politiskā vadība ar Auguli priekšgalā, kā liecina Pietiek informācijas avotu teiktais, mēģina novērst uzmanību no ministrijas resursu izmantošanu „vajadzīgiem cilvēkiem”.

Šis manevrs atbilst jau iepriekš ministrijas un arī paša Reimaņa demonstrētajai taktikai, mēģinot izvairīties no skaidrām atbildēm saistībā ar videoierakstos fiksētajiem automašīnas izmantošanas gadījumiem privātām vajadzībām.

„Komunikācijas departaments ir pareizais adresāts šim jautājumam un noteikti centīsies operatīvi sniegt atbildi,” – tā vispirms pavēstīja ierēdnis, kad viņam tika jautāts par dienesta auto izmantošanu. Taču patiesībā komunikācijas daļa darīja visu iespējamo, lai prasīto informāciju slēptu un Reimani „piesegtu”.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „20.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja ministrijas vadība (valsts sekretāra vietnieks) Rīgā un Rīgas rajonā”, bet „21.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja vairāku ministrijas struktūrvienību nodarbinātie Rīgā un Rīgas rajonā”.

Taču, saņemot jautājumus par braucienu detaļām, ministrijas pārstāvji sāka putroties. Uz jautājumu, kur tieši un kādus tieši amata pienākumus pildīja Reimanis, 20. aprīlī pēc pulksten 19.30 ar dienesta auto izbraucot no savas dzīvesvietas, ministrija vispirms paskaidroja, ka „pēc minētās automašīnas 20. aprīlī ieradās Satiksmes ministrijas (SM) autovadītājs un pēc plkst 19:00 ar to aizbrauca uz SM autostāvvietu”.

Taču ministrija tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi, kādā veidā Satiksmes ministrijas autovadītājs ieradās pēc ministrijas auto Baltezerā. „Autovadītājs pēc auto neieradās ar sabiedrisko transportu, bet automašīnu. Tā nebija Satiksmes ministrijas automašīna, ar ko atbrauca autovadītājs,” apgalvoja ministrija, taču tā arī nespēja paskaidrot, kur palikusi šī cita automašīna, ja reiz autovadītājs devies prom ar Reimaņa dienesta auto.

Reimanim joprojām klusējot, vēl pamatīgāk ministrija putrojās skaidrojumos saistībā ar detektīvu fiksēto dienesta auto izmantošanu bērna pārvadāšanai, līdz beidzot nolēma, ka prātīgāk būs pat nemēģināt atbildēt.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „jūsu norādītajā laikā automašīna Škoda (ar valsts reģistrācijas numuru KO-4310) atradās Satiksmes ministrijas iekšpagalma stāvvietā, Gogoļa ielā 3, Rīgā”, taču pēc tam atklāja, ka autovadītājs divas stundas „izvadāja Satiksmes ministrijas korespondenci (MK, Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)”.

Pēc jauniem uzvedinošiem jautājumiem izrādījās, ka, lai gan „saskaņā ar automašīnas vadītāja sniegto informāciju, 21.04.2018. viņš nav vedis SM korespondenci uz Franču liceju”, viņš tomēr „pieļauj, ka todien braucis pa Mēness ielu (gar Franču liceju) Rīgā”.

Savukārt uz jautājumiem, kas bija persona, kas no auto izkāpa pie Franču liceja, un kas bija persona, kas autovadītājam bija devusi rīkojumu šo personu uzņemt automašīnā un turp nogādāt, vairs nevēlējās atbildēt ne Reimanis, ne arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Tāpat pat izvairīgas atbildes no Reimaņa vairs netika saņemtas uz jautājumu, kādām vēl personiskām vajadzībām viņš pēdējos mēnešos ir izmantojis Satiksmes ministrijas automašīnas un ministrijas autovadītāja pakalpojumus.

Jautājums par dienesta automašīnu un autovadītāju izmantošanu privātām vajadzībām iepriekš aktualizējās 2016. gadā, kad atklājās, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izmantojis ministrijas auto un šoferi, lai uz savu jauno mītnes vietu pārvestu savu „līgavaiņa skapi”.

Kad 2017. gadā kārtējo reizi publiski tika pieminēts tas, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs savām vajadzībām izmanto brīvostas luksusauto, Valsts kontrole paziņoja, ka dienesta autotransporta izmantošana privātām vajadzībām nav normāla prakse.

Valsts kontrole norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Savukārt izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi, aizrādīja Valsts kontrole. Taču, kā redzams no detektīvu fiksētajiem faktiem, Satiksmes ministrijā šis aizrādījums nav sadzirdēts.

Novērtē šo rakstu:

153
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...