Satiksmes ministriju pēc Roņa demisijas varētu vadīt "pienākumu izpildītājs"
PIETIEK19.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz satiksmes ministra Aivja Roņa demisijai atlikušas tikai desmit dienas, bet vēl aizvien nav panākta politiskā vienošanās par viņa pēcteci, lai gan notikušas sarunas ar vairākiem bezpartejiskiem kandidātiem, tādēļ kā reāls pašlaik iezīmējas scenārijs, ka pēc 1. marta šos pienākumus uz laiku pildīs kāds no Vienotības ministriem, visticamākais, Ilze Viņķele vai Artis Pabriks. Vienošanos neveicina arī fakts, ka savu kandidātu satiksmes ministra amatam šonedēļ premjeram nosaukusi Nacionālā apvienība - tas ir Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.
No piedāvājuma ieņemt satiksmes ministra amatu, kas izteikts premjera uzdevumā, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, atteicies Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja, kuram drīzumā beidzas termiņš šajā postenī. Šim amatam vairs netiek izskatīta arī otra uzrunātā bezpartejiskā - bijušā DNB bankas prezidenta Andra Ozoliņa - kandidatūra.
Ja pret viņa kandidatūru neiebilstu premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), vistuvāk satiksmes ministra krēslam vēl aizvien būtu ar "olšteiniešu" politisko ietekmi Satiksmes ministrijas (SM) un tās kapitālsabiedrību amatos pirms gada nokļuvušais Valmieras domes jurists Kaspars Ozoliņš. Sešu pie partijām nepiederošo deputātu grupa saskaņā ar koalīcijas līgumu kopā ar Vienotību ir politiski atbildīga par SM vadību, un abiem politiskajiem spēkiem pēc premjera uzstādījuma jāvienojas par nākamo satiksmes ministru.
Lai gan "olšteiniešu" prasības apmierināšanu, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, atbalsta arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kurai jānodrošina sešu deputātu atbalsts koalīcijai, premjers Dombrovskis atkārtoti noraidījis šo kandidātu, kuram izveidojies "šofera dēla" tēls. Nespējot vienoties ar "olšteiniešiem" par citu kandidātu, uz īsu brīdi pat apspriesta iespēja sešus deputātus koalīcijā aizstāt, piesaistot četru no Zaļo un zemnieku savienības saraksta ievēlēto Latvijas zaļās partijas deputātu balsis.
Ņemot vērā šīs grūtības un to, ka janvāra vidū par demisiju paziņojušais Ronis nav piekritis palikt amatā ilgāk par 1. martu, kā reāla tiek izskatīta arī iespēja, ka uz laiku tiks iecelts satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, kas, visticamākais, varētu būt viens no Vienotības ministriem vai pats premjers.
Kā ticamāko satiksmes ministra pienākumu izpildītāju min labklājības ministri Ilzi Viņķeli, ko Pietiek apstiprina arī avoti Vienotībā. Par otru iespējamo kandidātu, aizsardzības ministru Arti Pabriku valda uzskats, ka viņš SM vadībā varētu darboties pārāk lielā sava politiskā domubiedra Aigara Štokenberga ietekmē, kurš jau iecelts a/s Pasažieru vilciens valdē, bet paguvis iztērēt Vienotības uzticības kredītu.
Vienošanos neveicina arī fakts, ka šonedēļ savu satiksmes ministra kandidātu premjeram neformāli nosaukusi Nacionālā apvienība (NA). Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kandidāts ir Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks. Viņš ir NA gados jaunā politiķa Jāņa Iesalnieka tēvs. "Iesalnieks ir bezpartejisks savas jomas profesionālis - viss, kā premjers vēlas," Pietiek neoficiāli izteicās kāds NA politiķis.
Noprotams, ka NA, kura neslēpj vēlmi iegūt vēl kādu portfeli valdībā, ir vairāk ieinteresēta par pašvaldību ministra, izglītības ministra vai ekonomikas ministra portfeli, un, piesakot kandidātu SM, NA tikai iedarbina vēl vienu ietekmes sviru savu prasību izpildei. ministrijas
Līdz ar to premjera partija, kurai jānodrošina nākamā ministra apstiprināšanai balsis Saeimā, nevar būt droša, ka, piemēram, "Olšteina sešinieka" virzītajam Kasparam Ozoliņam parlamentā būtu arī koalīcijas deputātu no NA balsis, jo viņš kā bijušais Valmieras domes jurists tikai gadu nostrādājis satiksmes nozarē, kur nokļuva, tikai pateicoties "olšteiniešu" politiskajai aizmugurei.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
