Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek saņēmis kāda anonīma lasītāja sūtītus apjomīgus datus, kas, iespējams, rāda, kādā milzīgā apjomā patiesībā tiek "slaukta" Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Jau pašlaik publicējam šo datu pavadvēstuli, bet pirmdien - neatkarīgi no tā, vai slimnīcas vadība atsauksies uz lūgumu sniegt izvērstus komentārus - sāksim publicēt arī pašus datus.

Savā vēstulē anonīmais lasītājs raksta: "Manā rīcībā nonākuši satraucoši dokumenti un fakti par Latvijas medicīnas līdera - Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārvaldības modeli, kur, kā izrādās, privātās intereses dominē pār sabiedrības interesēm un labklājību. Fakti būs minēti zemāk un parādās pievienotajā saitē failiem.lv.

Medijos izskan informācija par krasajām algu atšķirībām Stradiņa slimnīcā, kamēr ēkas esot nolaistas, uzņemšanas nodaļā aug rindas, būvniecība nevedas... Tiek teikts, ka dažādās nodaļās vienas slimnīcas ietvaros ārsti un palīgpersonāls saņemot neskaitāmas reizes atšķirīgāku atalgojumu, bet vārdos neviens nav nosaukts un cipari noklusēti. Runa te ir tikai par oficiālo, "valsts atalgojumu", jo otra, slēptā daļa ir klīniskie pētījumi, par kuriem no ārvalstu kontiem maksā "pa tiešo" ārstiem vai uz mediķu "kabatas" fondiem...

Kam tas ir izdevīgi? Acīmredzot jau tiem, kuri ir šajos "treknajos" sarakstos. Kamēr vieni brauc ar lepniem auto un ceļo apkārt pasaulei vairākas reizes gadā, tikmēr citiem šīs slimnīcas darbiniekiem nākas domāt, kā savilkt galus kopā, dzīvojot no algas līdz algai. Tāda ir Latvijas medicīnas ikdiena un realitāte. Reiz jau izskanēja, ka arī medicīnā ir savi oligarhi... Vai tas to atkal nepierāda?

Lai vērstu atbildīgo un uzraugošo institūciju (VID, Valsts kontrole, KNAB u.c.), nozares ministra Gunta Belēviča, premjeres Laimdotas Straujumas un visas sabiedrības (nodokļu maksātāju un pacientu) uzmanību uz "trekno gadu" uzdzīves paliekām, nododam jūsu izvērtēšanai satraucošus faktus par PSKUS.

1) Slimnīca strādā vienas nozares - kardioloģijas jeb prof. Andreja Ērgļa interesēs, ko pierāda vidējais Latvijas Kardioloģijas centra atalgojums 2014. gadā, kas stipri pārsniedz nozares vidējo: augstākais medicīnas personāls 2014. gadā kopā saņēma atlīdzībā vairāk nekā 2,5 miljonus eiro, vidēji ik mēnesi 208'000 EUR atlīdzībā. Ļaušu Jums tikai minēt, cik vidēji saņem ārsts vai māsas citās Stradiņu slimnīcas nodaļās...

2) Individuāli lielāko medicīnas personāla atlīdzību saņem:

a. Kardioloģijas centra vadītājs prof. Andrejs Ērglis - 8293 EUR mēnesī vai vairāk nekā 99 000 gadā, plus - klīnisko pētījumu ieņēmumi kopējo ikmēneša summu vismaz dubulto (tā summa "iziet" caur "vajadzīgajiem" fondiem - "garām kasei")!

b. Ārsts Indulis Kumsārs - 5707 EUR jeb vairāk nekā 68 000 gadā bez piemaksām;

c. Ārsts Pēteris Stradiņš - 5205 EUR vai vairāk nekā 62 000 gadā bez piemaksām;

d. Virsārsts Iļja Zake - 5009 EUR mēnesī vai vairāk nekā 60 000 gadā bez piemaksām;

e. Ārsts Uldis Strazdiņš - 4170 EUR mēnesī vai vairāk nekā 50 000 gadā bez piemaksām u.c.

3) Piemaksu izmaksu veids nav likumīgs, jo tas neatbilst normatīvo aktu regulējumam un ir neproporcionāls jeb neatbilst ne padarītā darba apjomam, ne vidējai darba algai Stradiņa slimnīcā, ne vidējai samaksai nozarē. Publiski jau tika minēts, ka piemaksu sistēma ir apaugsi un necaurskatāma... Tagad ar to var iepazīties visi sabiedrības locekļi.

4) "Stradiņu" atalgojuma sistēma un klīnisko pētījumu pakalpojumu organizācija ļauj apgalvot, ka slimnīcā visticamāk valda nesaimnieciskums un, iespējams, noris valsts līdzekļu izšķērdēšana.

5) Par klīnisko pētījumu pakalpojumu sniegšanu netiek maksāts ne PVN nodoklis, ne darba devēja nodoklis, kas uzskatāms par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

6) Pētījumos iesaistītais ārstniecības personāls nemaksā darba ņēmēja un ienākuma nodokļus, jo pārskaitījumi tiek veikti no ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem.

7) Daudziem pakalpojumu līgumiem uzskaitē vispār nav norādīta ne summa, ne PVN!

8) Stradiņu iekšējais rīkojums nosaka, ka par klīnisko pētījumu pakalpojumiem 13% saņem slimnīca, bet 87% ārstniecības personāls. Pastāv aizdomas, ka slimnīca nesaņem arī 13% (uzskaites tabulās ir tukšas ailes), līgumu kopijas nav pieejamas ne fiziski, ne ieskanētā veidā (piemēram, "RIVM" vai SIA "Sistēmu Inovācijas" gadījumā).

9) Iespējams, ka SIA "Sistēmu Inovācijas" patiesā labuma guvējs ir prof. Andrejs Ērglis. Būtiski, ka minētā SIA pērk pakalpojumus no "Stradiņiem", par kuriem netiek maksāta nekāda maksa noteikto 13% apmērā, kas, iespējams, tiek nomaskēts ar nomas maksu par telpu īri, kas ir vismaz interešu konflikta gadījums.

10) Prof. Daiņa Krieviņa vadītā Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa līdz šim nav spējusi pierādīt ieņēmumu atbilstību starp līgumā noteikto un faktisko!

11) Nav klīnisko pētījumu pakalpojumu līguma reģistra. Kopumā pēdējos gados ir realizēti vairāk nekā 200 līgumi (iespējams 235), bet precīzas informācijas nav. Šobrīd aktīvi varētu būt vairāk nekā 80 līgumi (precīzas uzskaites nav).

12) Pastāv milzu risks, ka tiek krāpti pacienti, tos neinformējot par veiktajiem klīniskajiem pētījumiem vai nepiedāvājot nekādu materiālu kompensāciju, kas tiek paredzēta atbilstoši ētiskajai praksei un noslēgtajam līgumam.

13) Tehniski un praktiski izmantojot slimnīcas infrastruktūru, var sniegt klīnisko pētījumu pakalpojumus, par to Stradiņu slimnīcai neveicot pilnīgi nekādu samaksu.

14) Slimnīcai nav kontroles par atsevišķa vadoša medicīnas personāla veiktajām komerciālajām aktivitātēm darba laikā, izmantojot slimnīcas infrastruktūru, medicīnas personāla un pacientu resursus, tai pat laikā izvairoties no tiešo darba pienākumu veikšanas, par ko darba laika uzskaite netiek nodrošināta.

15) Diemžēl Stradiņa slimnīca katru gadu ir sūdzējusies Veselības ministrijā un valdībā par līdzekļu trūkumu. 2011. gadā valdība piešķīra 10 miljonus latu papildus, bet 2015. gadā papildus 16 miljonus celtniecībai. Slimnīca tai pašā laikā ir strādājusi atsevišķu ārstu, nevis sabiedrības interesēs, un nav novērsusi līdzekļu izsaimniekošanu un nodokļu nomaksu. Sabiedrības priekšā atbildību par to nes Veselības ministrijas valsts sekretāre, veselības ministrs vai ministru prezidente, - vai esat gatavi šo sistēmu sakārtot?

Ārsts ir cēla profesija, un Latvijā ir nepieciešama Eiropas līmeņa medicīna ar augstas klases speciālistiem, kuri par savu darba vietu izvēlas tieši Latviju. Taču negribētos, lai šo mūsu visu gaidu un cerību priekšā cēlās profesijas vārds kādam kalpotu par aizsegu savtīgām interesēm un mantkārīgai alkatībai. Tas būtu ļoti skumji! Lūgums atbildīgajām institūcijām un amatpersonām rūpīgi izvērtēt šos, iespējams, nelikumīgos faktus, veicot pārbaudes arī citās valsts slimnīcās. Tad visticamāk runas par finanšu trūkumu veselības nozarē būs stipri racionālākas un pozitīvākas. Un nauda atradīsies arī vienkāršajiem, ierindas ārstiem un parastajiem pacientiem..."

Pietiek jau martā informēja, ka neatkarīgu grāmatvežu audits atklājis nevienlīdzību, necaurspīdīgumu un slimnīcas iekšējo rīkojumu neievērošanu algu aprēķināšanā, kur īpaši izceļas kardiologa Andreja Ērgļa vadītais Latvijas Kardioloģijas centrs.

Nodokļu konsultanti no firmas CBB konsultāciju birojs, no februāra vidus veicot algu aprēķinu pārbaudi, konstatējuši, ka Stradiņa slimnīcā faktiski neeksistē vienots darba algas apmaksas modelis un katrā nodaļā algas tiek rēķinātas pēc cita algoritma, savukārt piemaksas veidojas necaurspīdīgi un "nav skaidrs, vai šis piemaksas ir ekonomiski pamatotas".

Lielākoties Stradiņu slimnīcas nodaļās algas un piemaksas pie tām tiekot rēķinātas, ignorējot slimnīcas rīkojumus par algu aprēķināšanas kārtību. Lai gan slimnīcas izdotajos rīkojumos minēts, ka darba algas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām nedrīkst pārsniegt vai sastāda 45% no nodaļas ieņēmumiem, praksē šis ierobežojums tiekot apiets, rēķinot bruto algu šo noteikto 45% robežās, bet sociālās iemaksas pierēķinot papildus.

"Ir nodaļas, kur piemaksas sastāda pat 200% un 500% no pamatalgas, kaut gan koplīgumā minēts, ka visu piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no pamatalgas," auditā atklājuši neatkarīgie grāmatveži. Īpaši tiek izcelta slavenā kardiologa Andreja Ērgļa vadītajā Latvijas Kardioloģijas centrā esošā Invazīvās kardioloģijas nodaļa. Tur atklājies, ka "algas sastāda lielāko daļu no ieņēmumiem par manipulācijām, kas mums likās neticami", ziņojumā norāda audita veicēji. Lai gan ekonomista aprēķinos apgalvots, ka Invazīvās kardioloģijas nodaļas algu fonds nepārsniedz 45%, tomēr pēc šīs nodaļas dienas stacionāra vadītājas Ingas Narbutes sniegtās informācijas katrai manipulācijai noteikta sava procentuālā piemaksa.

"Kad mēģinājām saprast piemaksu veidus sarunās ar slimnīcas darbiniekiem, konstatējām, ka eksistē ap 32 piemaksu veidi. Intervijā ar finanšu direktoru [Juri Lāci] sapratām, ka slimnīca izveidojusi algu reformas darba grupu. Kad mēs kā revidenti vēlējāmies iepazīties ar vīziju vai mērķi, ko šī darba grupa grib sasniegt, atbildi tā arī nesaņēmām," rezumēja auditori.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...