Satversmes tiesa iesaistās Ventspils karos, neizslēdz politisko tirgu Saeimā
PIETIEK19.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils tranzīta biznesā karā ierautajai tā sauktajai Meroni nometnei – Šveices advokāta Rudolfa Meroni interešu pārstāvjiem Latvijā – izdevies panākt Satversmes tiesas (ST) iesaistīšanu karojošo pušu juridisko strīdu risināšanā. Tikmēr neoficiāli jau tiek izteiktas prognozes, ka šīs lietas tālākā virzība ST varētu būt viena no Saeimas partiju politiskā tirgus „precēm.”
ST mājas lapā internetā pieejamā informācija liecina, ka 8.jūnijā ST pieņēmusi izskatīšanai Meroni pārstāvja Daimāra Škutāna iesniegumu, ar kuru tika apšaubīta Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Zigmanta Genca rīcība, iesniedzot protestu par zemākas instances tiesas lēmumu. Škutāns ST apstrīdējis Civilprocesa likuma 483.panta daļas par AT Senāta Civillieta departamenta priekšsēdētaja tiesībām iesniegt protestu atbilstību Satversmes 92.pantam (nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu).
Sagaidāmā politiskā tirgošanās tiek skaidrota ar faktu, ka strīdā ierautās puses - Meroni nometne un viņa oponenti, Ventspils miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs un arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, saistīti ar atšķirīgu politisko spēku ietekmi. Meroni intereses netieši tiek asociētas ar Reformu partijas iespējamo atbalstu, savukārt Berķis tiek saistīts ar Vienotību, bet Lembergs – ar opozīcijā esošo apvienību Zaļo un zemnieku savienība. Meroni interesēs ir panākt lietas virzību ST, kas ļauj arī novilcināt Genca iesniegtā protesta izskatīšanu, savukārt oponentu – Berķa un Lemberga interesēs ir ST ierosinātās lietas izbeigšana.
Saeima strīda risināšanā ierauta, jo nu līdz ar ST lēmumu izskatīt lietu parlamenta Juridiskajai komisijai (vada Vienotības pārstāve Ilma Čepāne) līdz 8.augustam ST jāiesniedz atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Līdz ar to no Saeimas Juridiskās komisijas atbildes raksta būs skaidrs, vai parlamenta komisija pievienojas Meroni pārstāvja viedoklim par apstrīdētās Civilprocesa likuma panta daļas neatbilstību Satversmes 92.panatam (tiesības uz taisnīgu tiesu) vai tomēr tam nepiekrīt. Juridiskās komisijas nostāja ietekmēs arī ST ierosinātās lietas izskatīšanas tālāko gaitu, kuras virzībā nav ieinteresēti Meroni oponenti.
Pietiek jau rakstīja, ka galvenā cīņa Ventspils tranzīta biznesā norit par ietekmi miljonus vērtajā naftas produktu tranzīta uzņēmumā a/s Ventbunkers. Šis uzņēmums jau ilgstoši uzskatīts par centrālo Ventspils naftas tranzīta biznesā, jo nodrošina pastarpinātu ietekmi tranzīta artērijā a/s Ventspils nafta. Karojošās pusēs šajā cīņā nostājušies Meroni, kam prokuratūra un Rīgas apgabaltiesa deleģējusi tiesības pārvaldīt Lembergam slēpti piederošos aktīvus, tai skaitā vairākuma ietekmi Ventbunkers, un tā sauktie Lemberga oponenti, ko pārstāv Berķis un Stepanovs, kuri, visticamākais, tagad atkal izlīguši ar Lembergu.
Škutāns iesniegumā ST apšauba AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Genca rīcības pamatotību un atbilstību Civillikumam saistībā ar viņa marta beigās iesniegto protestu par Ventspils tiesas lēmumu. Ar to tika atzīts, ka 2009.gada decembrī Berķa vadīto tā saukto Lemberga oponentu sarīkotā Ventbunkera akcionāru sapulce nav bijusi likumīga.
Genca reputācija gan nav spoža. Viņš AT Senāta Civillietu departamenta vadītāja amatu atguva tikai 2010.gada augustā ar pretrunīgi vērtētā AT priekšsēža Ivara Bičkoviča labvēlību. Amatu AT Gencs zaudēja 2007.gadā (AT toreiz vadīja Andris Guļāns) pēc tam, kad klajā nāca grāmata Tiesāšanās kā ķēķis. Grāmatā bija aprakstīta arī telefonsaruna starp kādu „Zigmundu Gentu” un advokātu „Arni Gūtupu”. Sarunas laikā, acīmredzot pēc kādas lietas izskatīšanas, Gents ar lietas iznākumu neapmierinātajam advokātam skaidroja: „Es tev neteikšu, ka esmu pārliecināts par šo spriedumu. Es labprāt pieņemtu otrādi. Bet zini, ka visi ir pret…"
Tā sauktais Ventspils karš ilgst kopš 2005.gada. Sākotnēji kopā ar Meroni tajā karoja tā sauktie Lemberga oponenti pret Ventspils mēru. Taču vēlāk, 2010.gada sākumā Ventspils karā tika atklāta arī Lemberga oponentu fronte pret Meroni. Tagad, līdz ar pērnā gada decembrī notikušo Ventbunkers pārņemšanu, kur pie teikšanas atkal nonāca Lemberga oponenti ar Berķi priekšgalā, medijos izskanējuši minējumi, ka oponenti panākuši izlīgumu ar Lembergu un ka Berķis, Stepanovs un Lembergs tagad kopīgi nostājušies pret Meroni.
Berķis un Stepanovs vienošanos ar Lembergu medijos nolieguši, tiesa, abi Ventspils miljonāri ir atzinuši, ka attiecībā pret Lembergu vairs nav tik emocionālas.
Ventspils karā tikusi iesaistīta gan Valsts policija, gan Ģenerālprokuratūra, gan vairākas tiesu instances un arī KNAB.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
