Iesaki rakstu: 
Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir noteikusi, ka tā iestājas par Satversmes tiesas likvidēšanu: „Izbeigsim Satversmes tiesas darbību, jo Satversmes tiesa savos spriedumos pieslienas politiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma.”
Šāda partijas nostāja ir sekas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumam, kurā tiesa rīkojās politiski, paplašinot “ģimenes” jēdzienu un padarot Satversmē rakstīto par ‘’tukšu skaņu”. Balstoties uz šo tiesas nolēmumu, Administratīvā tiesa jau lēma par viendzimuma laulību atzīšanu, bet Tieslietu ministrija sagatavoja un Saeimā iesniedza Civilās savienības likumprojektu, kas faktiski legalizē viendzimuma laulības.
Šāds Satversmes tiesas spriedums izraisīja sašutumu sabiedrības konservatīvajā daļā. Jautājums ir par Satversmes 110. pantu, kas nosaka, ka „laulība ir starp vīrieti un sievieti”, un tiesas voluntāro interpretāciju un rotaļāšanos ar ģimenes un laulības jēdzieniem, kopā ar proLGBT partijām un ultraliberālo valsts prezidentu Egilu Levitu spieda Saeimu atzīt viendzimuma laulības likumā, kas tomēr izgāzās. Tiesa šo spriedumu pieņēma, lai, balstoties uz līdztiesības ideju, apzināti mainītu sabiedrības stereotipus par dzimumu lomām tik svarīgā institūtā kā ģimene.
Šo situāciju diezgan nepārprotami raksturojis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, kurš neatbalstīja šo lēmumu, savā atsevišķajā viedoklī norādot: „Satversmes tiesa, interpretējot apstrīdēto normu, tiesiskajā realitātē ir radījusi lielu tiesisko nenoteiktību.” LPV ir vienota ar tiesas priekšsēdētāju par to, ka tiesu vara nav pilsoņu vairākuma vēlēta vara, kamdēļ tai nevajadzēja vadīties no politiskiem apsvērumiem.
LPV ieskatā tiesa ar šo spriedumu ir pārkāpusi to robežu, aiz kuras sākas tiesībpolitiski apsvērumi, kur likumdevējam ir ekskluzīvas tiesības lemt par jautājumiem, kas ir tā kompetencē. Satversmes tiesa nedrīkst uzurpēt tautas varu. Tas ir rupjš varas dalīšanas principa pārkāpums. Demokrātiskas valsts pamati balstās uz minēto principu, jo tas aizsargā pilsoņus no varas ļaunprātīgas izmantošanas un varas patvaļas. Šādi Satversmes tiesa iejaucās parlamenta kompetencē, jo, tikai grozot Satversmes 110. pantu ar Saeimas 2/3 daļām vai tautas nobalsošanā, valsts var pielīdzināt viendzimuma savienību laulībām vai ģimenei.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
