Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neievērojot likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus un nevēloties ne šo pārkāpumu atzīt, ne arī skaidrot, kā tieši tā rīkosies, lai turpmāk likuma normas tiktu ievērotas, Satversmes tiesa kļuvusi par atbildētāju administratīvajā lietā, - to 2. oktobrī ierosinājusi administratīvā rajona tiesa. Šodien Pietiek publicē Lato Lapsas pieteikumu, pēc kura ierosināta šī administratīvā lieta.

Pieteikums

2019. gada 3. maijā vērsos Satversmes tiesā ar šādu informācijas pieprasījumu:

„1. Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Tādējādi demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka šo līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu un publiskie līdzekļi netiek izmantoti negodprātīgi, piemēram, ar publisko varu apveltīto personu savtīgu interešu īstenošanai.

2. Tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Turklāt tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu.

3. Informācijai piemītošs ierobežotas pieejamības informācijas statuss neizslēdz iespēju, ka arī šāda informācija var tikt izsniegta trešajām personām. Lemjot par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, jāapsver, kurai no interesēm – tai, kuras aizsardzībai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, vai tai, kura pamato leģitīmu šīs informācijas saņemšanas nepieciešamību, konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Arī informācija par fiziskas personas datiem un privāto dzīvi var tikt izsniegta trešajām personām, ja konkrētā gadījumā ir konstatējami tādi apstākļi, kuros informācijas pieprasītāja leģitīmā interese bauda lielāku aizsardzību, nekā konkrētās personas interese uz privātās dzīves neaizskaramību.

4. Personām, kuras saņem atlīdzību no publiskā budžeta līdzekļiem, pat ja šīm personām nav valsts amatpersonas statusa, ir jāapzinās, ka sabiedrībai ir leģitīma interese par budžeta līdzekļu izlietojumu.

5. Žurnālistu darbība, īstenojot vārda un preses brīvību, ir fundamentāla vērtība demokrātiskā valstī, jo tieši ar tās palīdzību lielā mērā tiek nodrošinātas sabiedrības tiesības iegūt informāciju par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem un tostarp sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas un kā rīkojas ar nodokļu maksātāju budžetā iemaksātajiem līdzekļiem. Iegūstot un analizējot informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko funkciju izpildi, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju.

6. Iestādei ir jāapzinās, ka sabiedrībai ir tiesības zināt (un tātad žurnālistiem ir pamats pētīt), vai publiskie līdzekļi tiek izlietoti tiesiski un sabiedrības interesēs. Līdz ar to, ja žurnālisti iestādei prasa informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu un norāda, ka tas nepieciešams žurnālistikas vajadzībām, iestādei ir pamats konstatēt informācijas pieprasītāja leģitīmu interesi. Iestādei nav pamata šādos gadījumos pieprasīt žurnālistam sniegt papildu informāciju par topošo publikāciju saturu.

7. Apzinoties informācijas izplatīšanas iespēju ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu, ir ļoti būtiski, lai pašvaldības resursi, kas tiek izmantoti informācijas izplatīšanai, tiktu izmantoti sabiedrības interesēs, nevis, piemēram, attiecīgajā pašvaldībā pie varas esošo amatpersonu vai partiju popularizēšanai.

8. Jautājums par personām izmaksātajiem publiskās pārvaldes budžeta līdzekļiem nereti kontekstu iegūst vien tad, kad ir zināma informācija par to, kuras personas un par kādu tieši darbību veikšanu attiecīgo atlīdzību ir saņēmušas. Līdz ar to kopējā atlīdzības summa, nenorādot personas, kuras šo atlīdzību ir saņēmušas, neļauj žurnālistiem gūt pilnvērtīgu priekšstatu par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un pamatotību.

Ņemot vērā šos LR Augstākās tiesas apsvērumus, es kā žurnālists likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju par katru no Jūsu iestādē nodarbinātajām personām, kas 2018. gada janvārī – decembrī un 2019. gadā janvāra, februāra, marta un aprīļa mēnesī ir saņēmušas piemaksas, naudas balvas vai prēmijas:

1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,

2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,

3) naudas balvas vai piemaksas pamatojums, minot attiecīgās personas konkrēto ieguldījumu konkrētu šai personai un visai ministrijai izvirzīto mērķu sasniegšanā,

4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

Tāpat vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:

1) cik Jūsu iestāde 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā (katrā no gadiem) tērējusi reklāmai plašsaziņas līdzekļos, tostarp:

a) cik līdzekļu izlietoti reklāmai un satura veidošanai laikrakstos, žurnālos, elektroniskajos medijos, norādot konkrētos medijus un reklāmai tajos izlietoto finansējumu;

b) cik līdzekļu izlietoti reklāmai sociālajos medijos (atklājot, cik konkrēti veikti maksājumi sociālajam tīklam Facebook, sociālajam tīklam Twitter, sociālajam tīklam Youtube, reklāmai Google);

c) kuros datumos kādi ziņojumi sociālajos tīklos Facebook, Twitter, Youtube un citos reklamēti un cik naudas izlietots katra konkrētā ziņojuma reklamēšanai 2018.gadā (precizējot, kuros sociālo tīklu kontos veikts konkrētais ziņojums).

2) cik Jūsu iestāde 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā (katrā no gadiem) tērējusi dažāda veida konsultācijām, juridiskiem un citiem līdzīga veida pakalpojumiem, par katru attiecīgo līgumu minot tā noslēgšanas datumu, personu, ar kuru tas noslēgts (nosaukums vai vārds, uzvārds, identifikācijas dati), līguma summu, līguma priekšmetu, attiecīgo pakalpojumu nepieciešamību.”

Uz šo informācijas pieprasījumu saņēmu ar 2019. gada 7. jūniju datētu Satversmes tiesas vēstuli ar atteikumu sniegt daļu no manis pieprasītās informācijas.

Pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, Satversmes tiesa 2019. gada 7. jūnija vēstulē nenorādīja termiņu un institūciju, kurā apstrīdams informācijas sniegšanas atteikums.

Satversmes tiesa arī pārkāpa Informācijas atklātības likuma normas, saskaņā ar kurām pieprasītā informācija sniedzama 15 dienu laikā, bet, ja nepieciešama informācijas papildu apstrāde, par to informējams informācijas pieprasītājs. Par šādu papildu apstrādes nepieciešamību Satversmes tiesa, pārkāpjot Informācijas atklātības likumu, mani neinformēja. Tā arī nesniedza informāciju 15 dienu laikā.

Šis likuma pārkāpums, ko veica augstākā tiesu instance Latvijā, man radīja smagu vilšanos, tā nodarot man nopietnu morālu kaitējumu.

Lai nevajadzētu vērsties tiesā ar pieteikumu saistībā ar Satversmes tiesas prettiesisko rīcību, šā gada 16. jūlijā vērsos Satversmes tiesā ar šādu iesniegumu - informācijas pieprasījumu:

„Esmu saņēmis ar 07.06.2019 datētu Jūsu iestādes vēstuli – atbildi uz manu Jūsu iestādei nosūtītu informācijas pieprasījumu.

Esmu konstatējis, ka šajā dokumentā prettiesiski nav sniegta daļa no manis pieprasītās informācijas, kā arī prettiesiski, pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta informācija par informācijas sniegšanas atteikuma pārsūdzēšanu.

Ar šo:

1) atkārtoti pieprasu pilnā apmērā sniegt manā informācijas pieprasījumā pieprasīto informāciju par iestādes darbinieku atalgojumu. Jūsu iestādes norāde, ka „normatīvie akti neparedz sniegt informāciju par darbinieku atalgojumu, minot katra darbinieka vārdu un uzvārdu”, ir nepamatota un prettiesiska, jo normatīvie akti nedod pamatu Jūsu iestādei pieprasīto informāciju neatklāt. Norādu, ka pieprasītā informācija man kā žurnālistam nepieciešama mediju publikācijas sagatavošanai, lai sniegtu sabiedrībai informāciju par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu Jūsu iestādē un šī izmantojuma pamatojumu, ņemot vērā darbinieku ieguldījumu, izglītību, iepriekšējo pieredzi. Šim mērķim ir nepieciešama visa manis pieprasītā informācija pilnā apmērā.

2) pieprasu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes 07.06.2019 vēstulē, rupji pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, nav norādītas informācijas atteikuma pārsūdzības iespējas, kuras tieši Jūsu iestādes amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) ir atbildīgas par šo likumpārkāpumu?

3) pieprasu informāciju par to, cik vēl informācijas atteikumiem pēdējo trīs gadu laikā Jūsu iestāde, rupji pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, nav norādījusi informācijas atteikuma pārsūdzības iespējas un kuras tieši Jūsu iestādes amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) ir atbildīgas par šo likumpārkāpumu?

4) pieprasu informāciju par to, kādus pasākumus Jūsu iestāde pēdējos trīs gados ir veikusi, lai nodrošinātu, ka sarakstē ar personām tiek stingri ievērotas Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma normas.

5) pieprasu informāciju par to, kādus pasākumus Jūsu iestāde šogad veiks, lai nodrošinātu, ka sarakstē ar personām tiek stingri ievērotas Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma normas.

Norādu, ka visa pieprasītā informācija man kā žurnālistam nepieciešama mediju publikāciju sagatavošanai, lai sniegtu sabiedrībai informāciju par Jūsu iestādes darbinieku profesionālo kompetenci un cieņu pret likumu normām.

Tāpat pieprasu sniegt man morālu kompensāciju – Jūsu iestādes atvainošanos par manu tiesību rupju pārkāpumu, Jūsu iestādes 07.06.2019 vēstulē nenorādot informācijas atteikuma pārsūdzības iespējas.”

Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2019. gada 2. augustu datētu Satversmes tiesas vēstuli, kurā norādīts, ka šī iestāde neatzīst tās veiktu Informācijas atklātības likuma normu pārkāpumu (lai gan vienlaikus šajā vēstulē norāda informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, ko nebija minējusi 2019. gada 7. jūnija vēstulē) un nesniegs mana 16. jūlija informācijas pieprasījuma 2) – 5) punktā pieprasīto informāciju.

Nesniedzot manis pieprasīto informāciju likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, Satversmes tiesa man atkārtoti nodarīja man nozīmīgu morālu kaitējumu, liekot vilties šīs nozīmīgās iestādes cieņā pret likuma burtu un sabiedrības interesēm.

Tā kā uzskatu Satversmes tiesas rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,

lūdzu tiesu:

ierosināt administratīvo lietu;

atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;

uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas,

uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.

Novērtē šo rakstu:

119
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...