Satversmes tiesas priekšsēdētājas grāmatas izdošana par valsts līdzekļiem – dāsna velte vai normāla prakse?

»

Patiešām? Ja tas nav sarkasms, mēģiniet uzrakstīt kaut ko un izdot tā,lai tas atmaksātos. Būsiet pārsteigts :)

Atbildēt

Vēlos pateikt paldies Santas Sausiņas kundzei,par lielisko skaidrojumu. Pietiek comam & Lato lapsas kungam kurš atrada '' Vairākus lasītājus''kā rezultatā vēlreiz varam parliecinaties par to ,ka tā ir ļoti laba prakse izdot izcilu grāmatu par valsts līdzekļiem. Šādā veidā pat reklamējot Osipovas kundzes pēdējo grāmatu. Man,kā nodokļu maksātājam ir patiess prieks par to ka mani nodokļi tiek izmantoti šādā veidā, kā to norāda Santa Sausuņas kundze, vēlos pateikt arī paldies Osipovas kundzei par izcilo grāmatu ''Nācija, valoda, tiesiska valsts ceļā uz rītdienu.''Esmu to izlasījis un iesaku izlasīt ari parējiem, kuri lasa komentārus.

Atbildēt

»

Vienīgais Latvijas jurtista palīgs ir blats tiesu sistēmā! Latvijā tiesiskumam nav nekāda sakara ar esošajiem likumiem - visu nosaka nauda vai pazīšanās tiesās. Tā kā rakstīt, ka tas ir baigais palīgs juristiem ir pilnīgas muļķības! Latvijas tiesā valda tirgus likumi ne temīda! PS. Kāds mazs pngvīns gandrīz 30 gadus pirka prezidentius, premjerus, ministrus, prokurorus un tiesnešus kā lētas Čaka ielas maukas, pat tika atrasti pierādijumi, par cik, ko un kur. Nu un?

Atbildēt

»

Iesaku nopirkt visus pieejamos eksemplārus un vēlāk ar milzu peļņu pārdot, jeb tu vienkārši dirs.

Atbildēt

Maksa par grāmatu, ko neviens nelasīs, kā bija ar Dombrovska sacerējumu, vai lekcijām, kā Bilam Klintonam, ir uzskatāma par kukuli.
Nez vai Harija Potera autoram arī kāds maksāja, jeb tas pats nopelnīja?

Atbildēt

»

Precizēsim - cik ir to pircēju? Ja neskaita obligāto iepirkumu bibliotēkām un pieklājības pirkumus - draugu, paziņu, kolēģu loks, kas nopērk, jo savējā izdevusi un "tā būs smkui." Neviens nezina, cik no viņiem to vispār atvērs vaļā vai tiks tālāk par šķirstīšanu.

Lai izdotu grāmatu ir jābūt nopietnam ieguldījumam, tā ir nauda, kas no gaisa nekrīt un sākotnēji nekādā gadījumā nenāk no gala patērētāja.

Atbildēt

»

Jūs to neapmaksājat, to apmaksā pakalpojumu saņēmēji, šai gadījumā - grāmatas pircēji, un tādu nav maz, kā redzams :)

Atbildēt

Atbildes 1. punktā apgalvots apgalvots, ka Osipovas grāmata guvusi starptautisku atzinību. Būtu labi uzzināt tieši kādu? Vai to ir atzīmējis, kāds nopietns, liels Eiropas medijs? Vai tā ir citēta kādā nozīmīgā darbā?
Starptautiska atzinība ir visai izplūdis fakts, kuru mēdz izmantot negodprātīgi. Derētu nopietns apliecinājums šim faktam. Osipova pat Latvijā nav plaši zināma, kā spēcīga, oriģināla un drosmīga domātāja. Viņa nav bieži citëta, ja neskaita savu smilškastīti. Tādēļ stāstu par starptautisko atzinību vajadzētu precizēt gan

Atbildēt

Vēlos lai pietiek,com visu viņas darbu nosaukumus (grāmatas, rakstus) publicē! Būtu saistoši zināt, as tiek mācīts studentiem 21.gadsimtā:-) Paldies!

Atbildēt

»

Kas un kāpēc jāzina par Brestļitovskas (Brestas) miera līgumu
3. marts, 2018, 7:21
Vēsture

Autori: Jānis Šiliņš (Vēstures doktors)

1918. gada 3. martā Brestļitovskas (mūsdienās Brestas pilsēta Baltkrievijā) cietoksnī Krievija parakstīja miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm: Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Osmaņu impēriju. Līdz ar to karadarbība 1. pasaules kara austrumu frontē bija noslēgusies un Krievija kļuva par pirmo valsti, kas izstājās no kara kā zaudētāja.
Grūtās sarunas

#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 
Miera sarunas Brestļitovskā bija sākušās jau 1918. gada decembrī, tomēr tās ātri vien nonāca strupceļā. Abām karojošajām pusēm nespējot vienoties par miera noteikumiem, Krievijas delegācija sāka vilkt laiku. Padomju valdība cerēja uz drīzu revolūciju Vācijā un Austrijā, kas liegtu pretiniekam turpināt karu.
Saprotot, ka Krievijas rīcībā vairs nav kaujasspējīgas armijas, padomju delegācijas vadītājs Ļevs Trockis izvirzīja principu
“ne karu, ne mieru: karu pārtraucam, armiju demobilizējam, bet mieru neparakstām!”
Vācu uzbrukums
Ukrainas Centrālā rada, kura faktiski atradās kara stāvoklī ar lielinieku valdību Krievijā un viņu atbalstīto marionešu režīmu Harkovā, noslēdza mieru ar Centrālajām lielvalstīm jau 1918. gada 9. februārī.
18. februārī Vācija atjaunoja karadarbību austrumu frontē, lai piespiestu Krieviju pieņemt Vācijas diktētos noteikumus. 21. februārī vācieši ieņēma Minsku, 25. februārī Tallinu, 28. februārī visu Latvijas teritoriju un 1. martā Kijevu.

Kapitulācija
Lielinieku valdība latviešu strēlnieku sevišķās rotas apsardzībā bēg uz Maskavu. No Petrogradas uz Kazaņu aizved arī Krievijas zelta rezervi, lai tā nenonāktu vācu rokās. Mēģinājumi no demobilizētās Krievijas armijas īsā laikā radīt kaujasspējīgu Sarkano armiju, kas varētu apturēt vācu armiju, izgāzās.
Krievija bija spiesta noslēgt miera līgumu uz Vācijas noteikumiem, atsakoties no plašām teritorijām agrākās impērijas rietumu daļā. Faktiski tā bija Krievijas kapitulācija. Miers bija tik pazemojošs, ka ilgi nācās meklēt delegācijas locekļus, kas to parakstītu. Ārlietu tautas komisārs Ļevs Trockis, protestējot pret līguma noslēgšanu, demisionēja.

Miera līguma sekas
Brestļitovskas miera līgums paredzēja Krievijas atteikšanos no Polijas un Baltijas teritorijām, Ukrainas neatkarības atzīšanu, armijas un flotes pilnīgu demobilizāciju un milzīgu reparāciju izmaksāšanu. Antantes valstis, protams, nosodīja separāto miera līgumu starp Krieviju un Centrālajām lielvalstīm.
Tāpat pret miera līgumu asi vērsās Latviešu Pagaidu nacionālā padome, kura nevēlējās pieļaut Kurzemes un vēlāk arī Vidzemes un Latgales pievienošanu Vācijai.
Krievijai 1. pasaules karš noslēdzās ar katastrofālu sakāvi. Zaudēti bija vairāk nekā miljons kritušo, miljoniem cilvēku bija devušies bēgļu gaitas, bet pretinieks bija okupējis Poliju, daļu Baltijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Karš sagrāva impēriju, cars atteicās no troņa un Krievija iegrima sociālo nemieru un politisko cīņu purvā.
Lielākā daļa impērijas perifēriju apdzīvojošās tautas pauda pašnoteikšanās prasību un sāka īstenot neatkarības centienus. Brestļitovskas miera līgums noslēdza Krievijas  cīņas pasaules karā, bet kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas Pilsoņu kara cēloņiem, kas plosīja valsti vēl četrus gadus.

Brestas miera līguma parakstīšanas laikā Kauņa bija ebreju Eiropas intelektuālais centrs.

Brestas miera līguma parakstīšanas laikā piedalījās Ļevs Trockis. Ļevs Trockis bija ebreju izcelsmes mūsdienu Ukrainā dzimis revolucionārs un marksisma teorētiķis. Viens no Oktobra revolūcijas līderiem un Sarkanās armijas izveidotājs. Trocka izveidotā teorija — trockisms — būtiski ietekmēja kreiso kustību attīstību pasaulē.

Ebreja Ļ. Trocka rīcibā bija ģeogrāfiskā karte, kurā pirmoreiz bija iezīmētas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas robežas. Šīs robežas kartē tika nostiprinātas ar ASV prezidenta Vudra Vilsona parakstu.

Tomass Vudro Vilsons (angļu: Thomas Woodrow Wilson; dzimis 1856. gada 28. decembrī, miris 1924. gada 3. februārī) bija ASV 28. prezidents, 1919. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.[1] Viens no Nāciju līgas izveidošanas ierosinātājiem. Demokrātu partijas biedrs. ASV prezidents Pirmā pasaules kara laikā.


Bijis Prinstonas universitātes prezidents. 1910. gadā kļuva par Ņūdžersijas štata gubenatoru. Tā kā Teodors Rūzvelts un Viljams Tāfts sašķēla Republikāņu vēlētāju balsis, Vilsons 1912. gadā tika ievēlēts par prezidentu no Demokrātu partijas. 1916. gadā pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu, kas gandrīz pilnībā koncentrējās uz Pirmo pasaules karu.
Iekšpolitikā Vudro Vilsons uzlabojis valsts ekonomisko stāvokli. Vilsons sākotnēji centās panākt miera noslēgšanu Eiropā, bet pēc tam, kad Vācija sāka neierobežotu zemūdeņu karu pret amerikāņu kuģiem, Vilsons panāca, ka ASV Kongress pasludina karu. Vilsons maz iesaistījās kara militārajā vadībā, vairāk koncentrējoties uz diplomātiju un finansēm. 1917. gadā tika īstenots pirmais militārais iesaukums, ieviesti jauni nodokļi un valsts obligācijas.
1919. gadā kā pirmais ASV prezidents apmeklēja Eiropu un sešus mēnešus pavadīja Parīzē, lai piedalītos Versaļas miera līguma izstrādē un ratifikācijā, kā arī veicinātu jaunās Nāciju līgas izveidošanu. ASV iekšpolitisko konfliktu dēļ Kongress neparakstīja Versaļas līgumu un ASV nekad neiestājās Nāciju līgā. Vēsturnieki uzskata, ka Vilsona nespēja panākt ASV iestāšanos Nāciju līgā ir viena no lielākajām kļūdām ASV vēsturē.
Vudro Vilsons ilgi atbalstīja Krievijas impērijas vienotību, neatzīdams jaunizveidotās valstis, tai skaitā arī Latviju. Tikai pēc jauna prezidenta - Vorena Hārdinga ievēlēšanas ASV mainīja savu politiku un 1922. gada 28. jūlijā atzina Latvijas valsti.
Ieviesis svarīgas izmaiņas ASV iekšpolitikā, koncentrējot uzmanību uz finansēm, Vudro Vilsons centies ASV ieviesa sauso likumu.

Atbildēt

»

Osipovai draudzīgie "gaišie" politiskie spēki kontrolē politisko laukumu jau 300+ gadus,kopš jūdi radīja bībeles projektu.

Atbildēt

osipova gatava uz jebko lai tikai pēc termiņa beigām tiktu uz eirotiesu siltā ērtā vietiņā ar 2x lielāku piķi nekā šeit

Atbildēt

Latvijas valsts ir “tukša čaumala”, jo tās saturs ir 4. maija finanšu korporācija, atkarīga no ārvalstu aizdevēju - Pasaules Bankas globālistu, privātpersonu, stratēģijas, bet LR Satversme neparedz tautai tiesības ar ieročiem rokās sacelties pret Latvijas valsts iekšējiem, kādi ir E. Levits un K. Kariņš, J. Bordāns, un ārējiem ienaidniekiem un tirāniju, un šādi latviešu tautai ir atņemtas viņu tiesības pat uz savu valsti.

Pats E. Levits koferencē par tiesisko paļāvību uz valsti latviešu valodā sacīja: “Visi cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar to, ka izprot savas tiesības, cilvēktiesības”.

Ar VP E. Levita faktisko rīcību - akceptu arī Satversmes tiesas akceptu, paziņojot ANO, LV Tieslietu ministrijas personā, ko vada J. Bordāns, atteikusies Latvijas teritorijā ar 13/03/20 ievērot cilvēktiesības.


Šādos beztiesiskos apstākļos pieļaujama varas tirānija un policistu patvaļa, diktatūra, kuru var apturēt vien “stihiski organizētas iedzīvotāju bandas”, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesai ar 13/03/20 liegta kompetence izskatīt pieteikumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijas teritorijā.

No tā varam secināt tikai vienu, ka centrālā Saeima, likumdevējs, Satversmes tiesa ar savu bezdarbību jau apriori paredz, plāno un veicina šādu iedzīvotāju bandu iespējamo rašanos noteiktos ekonomikas un tiesiskuma krīzes apstākļos, ja tautas pārstāvji gribētu aizstāvēt savas cilvēktiesības.

Tad kāda jēga ir dzīvnieku sabiedrībā mācību literatūrai tiesību jomā vispār varas diktatūras apstākļos, kad LV ar 13/03/20 atteikusies ievērot cilvēktiesības Latvijas teritorijā? Osipovas jaunizdotā grāmata ir faktiski makalatūras vērtībā, kura paredzēta vien diktatūras un tirānijas veicināšanai Latvijas teritorijā.

Jautājums ir “ko darīt?”

Ņemot vērā tiesisko (beztiesisko) apstākļu kopumu:

1. LR Satversme neparedz tautai tiesībās uz savu valsti sacelties ar ieročiem rokās pret varu, kura ir “nozagusi valsti”, ja tāda ir nodibināta;

2. LR Satversme ar to tautai atstāj tikai vienu iespēju - stihisku revolūciju vai nekontrolētu bandu rašanos;

3. Ja latviešu tauta ir nobriedusi PSRS okupācijas un 30 “pēcokupācijas” gados un grib savu valsti, tad ir divi vien varianti :

a) ar Saeimas balsojumu izmaina LR Satversmi, nosakot bruņotu valsts nosargāšanu pret tās iekšējien un ārējiem ienaidniekiem, dodot tautai leģitīmas tiesības;

b) valsts bruņots vai miermīlīgs apvērsums, piedaloties armijai un spēka struktūrām, policijai utt. un uzreiz Satversmē nostiprinot tautas tiesības uz bruņotu sacelšanos, lai nosargātu savu valsti.

Tad atbildiet, kurš no šiem variantiem ir reāls, ja valsti un tās likumdevēju mūsdienās kontrolē globālistu, privātpersonu, specdienesti?

Atliek variants b). Kad VDD slepenpolicija- gestapo un armija nepilda pavēles un rīkojumus, sabotē, aizbildinoties ar cilvēktiesībām, nepildot, piemēram, likuma “Par policiju” prasības, kas ir pret cilvēktiesībām.

Neticu, ka armijas un iekšlietu struktūrās nav cilvēku, kas neietu šo miermīlīgo varas pārņemšanas - apvērsuma ceļu, lai latviešiem būtu sava valsts un kuru nevarētu ietekmēt valstij naidīgie iekšējie un ārējie spēki.

Jūti? Tu vari!

Atbildēt

Tā seja cenšas ļaunumu slēpt ar smaidu.

Atbildēt

Paskatoties tai osipovai ģīmī, šermuļi iet pār kauliem. Tūlīt redzams, ka viņai nav ne kauna, ne goda, īsta velna mātīte, savu māti pārdos, lai tiktu uz priekšu.

Atbildēt

Tā nekas, valts kapitālsabiedrība izdod recidīvistes grāmatas! Osipova ir Latvijas valsts nodevēja,ienaidniece un Kremļa aģente, jo kā gan citādi tā krievene grautu Latvijas Satversmi...

Atbildēt

Nu jau gan laikam vairs nav kam un kur piesieties! Kaut vairāk šādu grāmatu izdotu. Parasti tās jau pēc neilga laika vairs nav nopērkamas, jo ir labs informācijas avots un palīgs juristiem darbā. Arī man.

Atbildēt

Īstenībā lielākā problēma ir pati "SIA "Tiesu namu aģentūra". Ja jau mums ir brīvais tirgus, kāpēc grāmatas nevar izdot normāla izdevniecība? Nav ieinteresētas? Jo nevar nopelnīt? Kāpēc mums jāapmaksā šīs SIA saimnieciskā darbība?

Atbildēt

»

Tas gan!

Atbildēt

»

Runa nav par krekliem, bet par sirdsapziņu.

Atbildēt

500 eksemplāru tirāža, 300 gabali pārdoti. Tāds ir Osipovas viedokļa interesentu pulciņš. Nevienam vairāk Osipovas viedoklis neinteresē. Ļoti autoritatīvs babulis.

Atbildēt

»

Bet mēs paši ievēlam deputātus un viņi nosaka algas arī Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem! Tā ir demokrātija!

Atbildēt

»

Es nopirku

Atbildēt

Irēna Kucina. Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti. Bērns starp vecākiem un valstīm.

Atbildēt

Principā normālas atbildes. Kaut visos gadījumos iestādes tādas sniegtu :)

Atbildēt

Lai atmaksā valstij izcūkotos nodokļu maksātāju līdzekļus.

Atbildēt

Osipovai draudzīgie "gaišie" politiskie spēki kontrolē politisko laukumu jau 10+ gadus, dažs labs pie viņas pat mācījies. Tiesiskā vide Latvijā ir vērtējam kā politiski krimināla visplašākajā nozīmē. Lēmējvara un izpildvara - Saeimas un valdības līmenī neskaitāmas reizes ir pārkāpuši Satversmes burtu un garu. Vai Osipovai kaut reizi pret to bijis kas iebilstams? Nē. Vai nu viņu tas neuztrauc vai arī gluži vienkārši nesaprot.

Atbildēt

Zemāklasāmajā atbildes 1. punktā apgalvots apgalvots, ka Osipovas grāmata guvusi starptautisku atzinību. Būtu labi uzzināt tieši kādu? Vai to ir atzīmējis, kāds nopietns, liels Eiropas medijs? Vai tā ir citēta kādā nozīmīgā darbā?

Osipova TV intervijā LTV1 acīmredzami selktīvu izpratni par iecietību, toleranci, kas skaidri liecina par diezgan šauru domāšanas līmeni. Tā teikt, citējot ārkārtīgi oriģinālo - Ceļā uz rītdienu.

Tas kādas grāmatas iepērk LNB - tas ir ļoti šaura savējo pulciņa lēmums un reti atspoguļo patieso grāmatas intelektuālo vērtību. Tas ir savējo pulciņš, ka gūst prieku savstarpēji paklapējot viens otram uz pleca un izpumpējot lielāku vai mazāku summu no dažādiem fondiem. Tas nav liels noslēpums nozarē. Tas pats par to mazzināmo balvu.

Pievienojam citātu no atbildes par "starptautisko atzinību."
1) 2020. gadā, lai atbalstītu krīzes skarto grāmatniecības nozari un pastarpināti grāmatu autorus un ilustratorus, kā arī lai kvalitatīvi papildinātu Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar augstvērtīgiem pēdējo gadu izdevumiem, LR Kultūras ministrijas programmas ietvaros tika izsludināts grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām. Tā ietvaros bija plānots iegādāties vismaz 150 nosaukumu grāmatas, kuras pēdējo gadu laikā guvušas starptautisku un nacionālu atzinību. S. Osipovas grāmata “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu. Rakstu krājums” bija viena no tiem saturiski augstvērtīgajiem izdevumiem, kuru LNB iegādājās saviem krājumiem;

Atbildēt

No vienas puses labi- vismaz naudu nenoplenderéja, bet no otras puses -vai pastāv iespēja jebkuram juristam izdot grāmatu uz šādiem nosacījumiem? Kurās jomās un kurās darbības sfērās mūsu valstī tiek ievērots : Viens likums - viena taisnība visiem? Un, ja netiek ievērots, tad kā vajadzētu rīkoties?

Atbildēt

Valstsgriba 2

Atbildēt

Lai tak publicējas! Tāda tirāža, ka stāvus bagāts nekļūsi! Pie tam pērk un lasa pārsvarā juristi:)

Atbildēt