Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks „zeķē” glabājot piecas gada algas
15.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, pat policijas amatpersonu vidū nav mazinājusies vēlme deklarēt iespaidīgas naudas summas, kas it kā tiekot glabātas „zeķē” – skaidrā naudā: jaunu pēdējo gadu rekordu ir uzstādījis Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs-Inārs Zaharāns, kurš skaidrā naudā glabājot summu, kas atbilst viņa piecām oficiālajām gada algām.
Ja ticēt Zaharāna jaunākajai amatpersonas deklarācijai, viņš „zeķē” kopā glabājot vairāk nekā 56 tūkstošus eiro, turklāt „zeķes” esot divas – atsevišķi ir deklarēti skaidrā naudā glabāti 35 tūkstoši eiro un 21 343,08 eiro. Šīs summas ievērojami pārsniedz Zaharāna oficiālo gada atalgojumu, kas pirms nodokļu nomaksas pērn bijis 16 715 eiro – pēc nodokļu nomaksas tātad aptuveni 11,5 tūkstoši eiro.
Iepriekš Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks plašāku ievērību bija izpelnījies ar dienesta apvidus automašīnas izmantošanu personiskām vajadzībām, - tā regulāri tika manīta pie lielveikala Apelsīns Ādažos.
Pietiek lasītāji pirms trim gadiem ziņoja, ka tāpat Zaharāns ar viegli atpazīstamo dienesta auto „brauc regulāri uz savām mājām Langstiņos, pat ne māju, bet pareizāk greznu villu, kas neatpaliek no miljonāra Gerkena villas, kas atrodas tieši blakus. Jautājums, vai pašvaldības policijas priekšnieks var regulāri braukt uz citiem novadiem iepirkties un vienkārši uz mājām ar dienesta automašīnām”?
Saulkrastu novada dome toreiz skaidroja, ka Zaharānu nezināmas personas, visticamākais, mēģinot diskreditēt, jo viņš esot īstenojis pašvaldības policijas reorganizāciju un sācis aktīvu cīņu par administratīvo pārkāpumu novēršanu.
Tāpat tika skaidrots, ka pie lielveikala Apelsīns Zaharāns ar dienesta auto, iespējams, regulāri atrodoties tāpēc, ka viņam amata pienākumi jāpilda ne tikai pašvaldības teritorijā, bet arī ārpus tās, turklāt viņam esot tiesības uz pārtraukumu darbā un atpūtas laiku, izmantojot to pēc saviem ieskatiem.
Tam, kādu iemeslu dēļ Zaharāns neatzīst bankas un tā vietā iespaidīgas summas oficiāli deklarē kā skaidrā naudā uzglabātas, Pietiek pašvaldības komentārus pagaidām nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
