Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks „zeķē” glabājot piecas gada algas
15.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, pat policijas amatpersonu vidū nav mazinājusies vēlme deklarēt iespaidīgas naudas summas, kas it kā tiekot glabātas „zeķē” – skaidrā naudā: jaunu pēdējo gadu rekordu ir uzstādījis Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs-Inārs Zaharāns, kurš skaidrā naudā glabājot summu, kas atbilst viņa piecām oficiālajām gada algām.
Ja ticēt Zaharāna jaunākajai amatpersonas deklarācijai, viņš „zeķē” kopā glabājot vairāk nekā 56 tūkstošus eiro, turklāt „zeķes” esot divas – atsevišķi ir deklarēti skaidrā naudā glabāti 35 tūkstoši eiro un 21 343,08 eiro. Šīs summas ievērojami pārsniedz Zaharāna oficiālo gada atalgojumu, kas pirms nodokļu nomaksas pērn bijis 16 715 eiro – pēc nodokļu nomaksas tātad aptuveni 11,5 tūkstoši eiro.
Iepriekš Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks plašāku ievērību bija izpelnījies ar dienesta apvidus automašīnas izmantošanu personiskām vajadzībām, - tā regulāri tika manīta pie lielveikala Apelsīns Ādažos.
Pietiek lasītāji pirms trim gadiem ziņoja, ka tāpat Zaharāns ar viegli atpazīstamo dienesta auto „brauc regulāri uz savām mājām Langstiņos, pat ne māju, bet pareizāk greznu villu, kas neatpaliek no miljonāra Gerkena villas, kas atrodas tieši blakus. Jautājums, vai pašvaldības policijas priekšnieks var regulāri braukt uz citiem novadiem iepirkties un vienkārši uz mājām ar dienesta automašīnām”?
Saulkrastu novada dome toreiz skaidroja, ka Zaharānu nezināmas personas, visticamākais, mēģinot diskreditēt, jo viņš esot īstenojis pašvaldības policijas reorganizāciju un sācis aktīvu cīņu par administratīvo pārkāpumu novēršanu.
Tāpat tika skaidrots, ka pie lielveikala Apelsīns Zaharāns ar dienesta auto, iespējams, regulāri atrodoties tāpēc, ka viņam amata pienākumi jāpilda ne tikai pašvaldības teritorijā, bet arī ārpus tās, turklāt viņam esot tiesības uz pārtraukumu darbā un atpūtas laiku, izmantojot to pēc saviem ieskatiem.
Tam, kādu iemeslu dēļ Zaharāns neatzīst bankas un tā vietā iespaidīgas summas oficiāli deklarē kā skaidrā naudā uzglabātas, Pietiek pašvaldības komentārus pagaidām nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
