Savas astes dzenāšana: neviens neesot sniedzis ziņas ASV sankciju uzlikšanai Ventspilij, KNAB meklēs pierādījumus
Imants Liepiņš26.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptaujājot ministrijas un tiesībsargāšanas iestādes, tās itin visas noliedz, ka būtu sniegušas ASV jebkādu informāciju, kas būtu rezultējusies sankciju uzlikšanai Ventspils ostai, — tā vietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tagad meklēšot, kas šo informāciju devis un cik tā patiesa.
Visām valsts institūcijām, kas aizvadītā gada decembrī varēja būt sadarbojušās ar Trampa administrāciju Amerikas Savienotajās Valstīs, lai uzliktu sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils mēram un vēl vairākām privātām biedrībām, tika nosūtīti identiski informācijas pieprasījumi – kādu tieši informāciju šīs institūcijas nosūtījušas vai citādi nodevušas ASV varas iestādēm.
Kā zināms, šo sankciju rezultātā Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms nokrities par 40%, bet VAS Latvijas Dzelzceļš šī gada pirmajos trīs mēnešos pārvadāja gandrīz uz pusi mazāk kravu nekā normāli, izraisot masveida atlaišanas draudus pat bez koronavīrusa ietekmes. (Jāpiebilst, ka Covid-19 dēļ nav apturēti kravu pārvadājumi, jo vīruss neizplatās ar dzelzceļa vagoniem vai kravas fūrēm — tātad pārrobežu kravu plūsmai samazinājumus tas nevar radīt. Pārvadātāji, tieši pretēji, ziņo par pieaugošiem preču apjomiem, iedzīvotājiem iepērkoties internetveikalos pašizolācijas dēļ.)
Ģenerālprokuratūra, kuras Starptautiskās sadarbības nodaļa koordinē itin visus tiesiskās palīdzības līgumus ar ārzemēm, bija uzskatījusi žurnālistu jautājumus par pietiekami svarīgiem, lai atbildi parakstītu pats ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: “Informēju, ka Ģenerālprokuratūra nav sniegusi informāciju ASV varas iestādēm, tostarp Ārvalstu aktīvu kontroles birojam (OFAC) sakarā noteiktajām sankcijām [...].” Līdz ar to Ē. Kalnmeiers pamatoti noraidījis informācijas izsniegšanas pieteikumu, jo nemaz neesot, ko izsniegt.
Līdzīgas atbildes atsūtīja Ārlietu, Tieslietu un citas ministrijas: arī tās atzina, ka nekādu informāciju neesot devušas ASV iestādēm — ne pēc savas, ne kādas citas iniciatīvas, tālab arī šīm ministrijām neesot nekas tāds, ko varētu izsniegt publicēšanai.
Saņemot žurnālistu jautājumus rakstveidā, visinteresantāk reaģēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: vēl februārī, saņemot pirmos jautājumus, KNAB paziņoja — tas izprasīšot no ASV ziņas, uz kā pamata pieņemts lēmums par sankciju uzlikšanu.
Lieta tāda, ka lēmumā bez Ventspils brīvostas pārvaldes minētas vēl trīs specifiskas sabiedriskās organizācijas, kas pat Latvijā ne katram zināmas, kur nu vēl kādam Amerikā — OFAC publiskajā paziņojumā minēta Ventspils Attīstības aģentūra (bezpeļņas biedrība, kas reklamē Ventspili tūristiem un investoriem, drukā kalendārus, izvieto reklāmas soctīklos utt.), Latvijas Tranzītbiznesa asociācija (apvienoja visus lielākos kravu pārvadātājus un ostu uzņēmumus Latvijā), kā arī Biznesa attīstības asociācija — vietējo Ventspils uzņēmēju un ekonomistu “smadzeņu tanks”, kas deviņdesmito beigās izstrādāja konceptu par pilsētas industrializāciju un apstrādes rūpniecības, mašīnbūves un IT sektora attīstību, lai kompensētu neizbēgamo Krievijas kravu sarukumu, turklāt pēdējos desmit gadus šī specifiskā biedrība bijusi pilnībā neaktīva.
Toties pēdējos četrus gadus, bet jo īpaši, gatavojoties 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, tieši A. Lemberga vietējie politiskie oponenti bija tie, kas īpaši lamāja konkrētās bezpeļņas biedrības, ja to vadībā bija redzams A. Lembergs.
Līdz ar to OFAC publiskā paziņojuma teksts aizdomīgi atgādināja nevis ASV valsts iestādes dokumentu, bet gan Latvijā ierastu politisko retoriku: “Lembergs kontrolējot struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam. Lembergs izmantojot savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos. Turklāt Lembergs esot ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespējot kontrolēt.”
Likums “Par valsts noslēpumu” nosaka: noslepenot nedrīkst informāciju, kas varētu liecināt par korupcijas gadījumiem, valsts amatpersonu nelikumīgu rīcību vai noziedzības statistiku. Pamatojoties uz šo normu, ministrijām un iestādēm tika vairākkārt lūgts izsniegt visu informāciju, kādu tās nodevušas ASV un kas kalpojusi par pamatu attiecīgu skaļu secinājumu izdarīšanai. Taču tagad izrādījies, ka Latvijas iestādes nenodeva ASV vispār nekādus faktus vai dokumentus pirms sankciju uzlikšanas.
Visbeidzot aizvadītajā nedēļā KNAB paziņoja, ka ir sācis resorisko pārbaudi (tas ir kā solis pirms iespējamas kriminālprocesa rosināšanas) “par ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs it kā esot ietekmējis un korumpējis amatpersonas”.
Tātad pilnus četrus mēnešus pēc OFAC preses relīzes par sankciju uzlikšanu neviens — ieskaitot mūsu tiesībsargājošās institūcijas — joprojām nav redzējis nevienu dokumentu vai pierādījumu, kas pamatotu šādu rīcību. Tagad KNAB mēģinās beidzot veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, kas vispār decembrī noticis.
Kamēr valsts iestādes nodarbojas ar savas astes ķeršanu, turpinās lejupslīde tranzītkravu pārvadājumos: “Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs šogad pirmajā ceturksnī Latvijā samazinājies par 48,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu: pa dzelzceļu pārvadāti seši miljoni tonnu kravu,” atzinusi Centrālā Statistikas pārvalde. Normāli gada pirmajos mēnešos pa dzelzceļu būtu jāpārvadā 12 līdz 15 miljoni tonnu.
Sankciju uzlikšanas apstākļus lakoniski atreferēja Latvijas Avīze: “Dažas dienas pirms melnā saraksta paplašināšanas — aizvadītajā piektdienā — tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ASV Finanšu ministrijas ministra vietnieku Džastinu Muziniču. [...] “Tika pieminēts arī Aivars Lembergs. Viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās, kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā,” uzskata Bordāns.” Vēlāk Jaunā konservatīvā partija savā mājaslapā publicēja fotogrāfiju, kurā redzama attiecīgā tikšanās.
Jau ziņots, ka divus mēnešus pēc OFAC paziņojuma publiskošanas veikta SKDS socioloģiskā aptauja rādīja šādu rezultātu — 31% no visiem respondentiem atbildējuši, ka uzskata valdības rīcību, neaizstāvot starptautiskā līmenī A. Lembergu pret sankciju uzlikšanu, par “drīzāk nepareizu”, bet vēl 23% valdības darbības uzskata par ļoti nepareizām. Uz viņu fona tikai 12% respondentu teikuši, ka uzskata Latvijas valdības rīcību par pilnībā pareizu, kamēr 17% — par “drīzāk pareizu”. Kopumā tātad 54% no respondentiem atbildējuši, ka Latvijas valdībai vajag aizstāvēt A. Lembergu pret ārzemju sankcijām.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
