Iesaki rakstu: 
Savelkas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) cilpa ap pašreizējo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un viņa „naudas lietām”, - birojā ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma pantiem par partijas nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.
KNAB oficiālā pārstāve Laura Dūša otrdien nevēlējās atklāt ne to, kāds ir ierosinātā kriminālprocesa pašreizējais statuss un būtība, ne to, vai ir personas, kam šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts aizdomās turētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.
Taču Pietiek ir zināms, ka kriminālprocesu KNAB ir sācis pēc Krimināllikuma 288.2 panta pirmās daļas, 288.3 panta un 288.4 panta pirmās daļas (Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansēšana, starpniecība nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšana un izspiešana).
Savukārt šā gada novembra beigās šim iesniegumam ir pievienots arī iesniegums, kurā birojs šā gada jūnija sākumā tika informēts par publiskoto videoierakstu, no kura varēja izdarīt secinājumus par Kaimiņa un citu personu līdzdalību koruptīvos darījumos, tirdzniecībā ar ietekmi un valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšanā.
Šajā videoierakstā redzams Saeimas deputāts Kaimiņš un viņa palīgs, nu jau bijušais pašvaldību vēlēšanu kandidāts Atis Zakatistovs. Pilna septiņas minūtes garā „dokumentālā filmiņa” joprojām ir noskatāma šeit un arī šeit, un tās galveno varoņu izteikumu klāstā ir arī šādi:
Atis Zakatistovs: „Mēs ar Viesturu turpinām strādāt, jo mums, man arī citas iespējas nav, ja mēs tagad pārstājam, tad man vispār kāposts nenāk un šitais te, un es tūlītās bankai esmu parādā katru mēnesi par šito...”
Atis Zakatistovs: „Vienreiz esmu saņēmis 2000 EUR plus PVN. 1400 samaksāju par šo dzīvokli. Nē par dzīvokli atsevišķi tiek piemaksāts... Es saņemu par pakalpojumu 500 EUR no citurienes skaidrā. Par to, lai es turpinātu, varētu strādāt partijā.”
Atis Zakatistovs (atbildot uz jautājumu: „Paga, Ati, fundamentāls jautājums: ja tu nebūtu KPV, ja tev nebūtu ar šo visu nekāda sakara, tev Tamužs dotu “divīti”?”): „Dotu mazāk, jā.”
Artuss Kaimiņš: „Man Edgars atsūta rēķinus, viņi visi tiek apmaksāti. Un tad, kad Agnesei faking ir alga un Linardam ir alga, un ja mums vajag konkrēti to, tad tas tiek nopirkts. Es no tā visa paturu 1000 EUR. Kad man vajag naudu, kad es ceļoju, man ir kredīt... šitais te ... kredītkarte, kredītkarte. Citadelē. Tāpēc, ka esmu deputāts, man ir septiņas štukas, ko es varu tērēt. Kā es viņu tērēju, tā es ielieku 500 EUR katru mēnesi. Tā es dzīvoju. Respektīvi, es, respektīvi, respektīvi, ko es nopelnu ir 2700 EUR. Ar Saeimu es nopelnu, 1000 man ir klāt.”
Pats Zakatistovs, kas iepriekš daudzkārt pozicionēts kā ētikas eksperts, nekādus publiskus skaidrojumus saistībā ar šiem izteikumiem tā arī nav sniedzis, savukārt Kaimiņš publiski ir pavēstījis, ka „video materiāls ir izrauts no konteksta”. Nekādus skaidrojumus par konkrētajām summām, kas pieminētas videoierakstā publiskotajās sarunās, Kaimiņš sniegt nav spējis vai vēlējies, vien minot, ka tas viss esot „čekistu metodes”.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
