„Savicka advokāta” klātbūtnē Maligina meitas dzīvesvietā atrasta pazudusī Maligina mugursoma
PIETIEK08.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vietējais Santa Barbaras seriāls turpinās: aizvadītajā nedēļā uzņēmēja Valērija Maligina meitas Irinas Maliginas dzīvesvietā viņas noalgotā advokāta – uzņēmēja Jura Savicka (attēlā) biznesa kompanjona Alda Pauniņa klātbūtnē negaidīti tika atrasta par pazudušu pasludinātā Maligina mugursoma, kurā pirms gatavošanās ārvalstu ceļojumam esot atradušās gan negaidīti mirušā miljonāra kredītkartes, gan ievērojamas summas skaidrā naudā.
Uzņēmuma Olainfarm kontrolpaketes īpašnieks Maligins, kā zināms, negaidīti nomira jau decembrī, taču līdz pat šim brīdim oficiāli nebija zināms, kur palikusi ārvalstu brauciena vajadzībām sagatavotā mugursoma. Nu tā pēkšņi atradusies, pateicoties Maligina nepilngadīgās meitas mātes Signes Balderes-Sildedzes ierosinātajam mantas apsardzības procesam.
Kā Pietiek jau aprakstījis, 14.februārī Maligina bijusī sieva un viņa nepilngadīgās meitas māte Signe Baldere-Sildedze vērsās pie notāres Valdas Vaivaras ar lūgumu nodibināt mantojuma apsardzību.
Faktiski tas nozīmēja – Baldere-Sildedze bažījās, ka Jūrmalas īpašumos esošajai kustamajai mantai ar abu pieaugušo meitu gādību var „pieaugt kājas”, un pārliecināja notāra palīgu, ka ir nepieciešama steidzama mantas apķīlāšana.
Tas notika „sakarā ar mantojuma atstājēja nepilngadīgās meitas Annas Emīlijas Maliginas dabiskās aizbildnes - mātes Signes Balderes-Sildedzes - lūgumu, kas pamatots ar to, ka mantojums varētu tikt izputināts”, bija teikts tiesas lēmumā.
Savukārt abas meitas, kā izriet no dokumenta, ir bijušas pret šādām „pārmērīgām rūpēm”. Pret mantojuma apsardzību asi iebilda trešā (no četrām oficiāli zināmajām) Maligina mantiniecēm, viņa meita Nika Saveļjeva. Viņa (precīzāk – viņas advokāts) pat vērsās tiesā ar sūdzību, taču tā tika noraidīta.
Nu mantojuma apsardzības process ir devis rezultātus – cita starpā Maliginas faktiskajā dzīvesvietā atrasto mugursomu, kura skaitījās pazudusi jau kopš Maligina nāves dienas, kad meitas faktiski padzina no Maligina mājas viņa sievu Elīnu Maliginu, kas ir ceturtā pretendente uz mantojumu.
Pietiek ir zināms, ka oficiālajā apskatē mugursomā ir atrastas arī „pazudušās” kredītkartes, kurām piesaistītajos kontos jau pēc uzņēmēja nāves esot notikušas vērā ņemamu finanšu līdzekļu „kustības”.
Ne Maligina meitas, ne arī viņu juridiskie pārstāvji nekādus komentārus saistībā ar notikušo nav snieguši. Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pēc somas atrašanas tieši advokāts Pauniņš esot paglābis Irinu Maliginu no nepieciešamības paskaidrot, kā gan „pazudusī” soma nonākusi pie viņas.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis, kā mantinieču nesaprašanās ir devusi iespēju cilvēkam no malas, – situāciju, kad nevienai no meitām nav nepieciešamo līdzekļu advokātu pakalpojumiem un viņas nav vēlējušās izmantot paša Maligina bijušās uzticības personas, izmantojis uzņēmējs, bijušais VDK štata darbinieks Savickis.
Par mantojuma aizgādni ieceltā Irina Maligina 21. februārī ir izsniegusi ģenerālpilnvaru diviem advokātiem – reizē ar kādreizējo Liepājas metalurga administratoru Haraldu Velmeru arī 1976. gadā dzimušajam advokātam Aldim Pauniņam.
Pauniņš ar Savicki ir saistīts sen un ne tikai ar neformālām, bet arī oficiālām saitēm, - kā rāda Lursoft datu bāze, viņš kopā ar tādām personām kā Guntis Rāvis, Guntis Ulmanis, Aigars Kalvītis ir AS Dinamo Rīga akcionārs. Savukārt Savickis, kurš ir Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs, tiek uzskatīts par Dinamo Rīga lielāko akcionāru, lai gan „paslēpies” aiz juridiskām personām.
Kā rāda Pauniņam un Velmeram izsniegtā Maliginas ģenerālpilnvara, viņiem dotas pilnvaras vest visas lietas un kārtot visus jautājumus, kas nepieciešami un saistīti ar 2017.gada 9.deccmbrī mirušā Maligina mantojuma lietas vešanu, mantojuma masas apzināšanu un mantojuma saraksta sastādīšanu, vest sarunas, piedalīties pie mantojuma saraksta sastādīšanas, pārstāvēt pilnvarotāju tiesas procesos utt.
Kāda jēga Savickim no šādas „izpalīdzēšanas”? „Domājams, ka viņa ideja ir tāda - meitām naudas nav un arī nav, kur paņemt, tā ka viņas tiks aptītas ar dažādiem juridiskiem momentiem un Savickim parādīsies iespēja paņemt visu par sviestmaizi,” iespējamo aprēķinu skaidroja viens no Pietiek avotiem.
Tieši šī iemesla dēļ Pietiek turpina un turpinās sekot līdzi šai vietējai Santa Barbarai, - lai fiksētu gan to, kā viens no Latvijas plaukstošākajiem farmācijas uzņēmumiem var nonākt izbijuša VDK štata darbinieka rokās, gan to, kādas metodes tiek izmantotas tā pārņemšanā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
