Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņas varas sabrukums Rīgas domē atgādina Reģionu partijas galu pēdējās Viktora Janukoviča varas nedēļās — šauros, vienādi zilos uzvalkos iespīlējušies tituškas (Ukrainā) un urlas (pie mums) konvulsīvi mēģina nez ko saglābt, cīnoties ne tik daudz pret oponentiem, cik pret vēstures gaitu kopumā.

Tas, cik ātri savam galam tuvojas Saskaņa, izskatās pēc pārsteiguma ne tikai vēlētājiem, bet arī viņiem pašiem. Atceramies, kāda bija situācija šī gada sākumā: Ušakovs gatavojās svinēt desmito jubileju mēra amatā, Ameriks komfortabli darbojās savas satelītpartijas vadībā un Rīgas brīvostā, visi vajadzīgie “konsultanti” konsultēja pašvaldības uzņēmumus. Lielajās shēmās ripoja miljoni, kamēr vienlaikus pat sīkākais Saskaņas gariņš saņēma tūkstošus no konsultēšanas vai tamlīdzīgiem nekā nedarīšanas līgumiem. Piebarotās arodbiedrības nodrošināja mītiņotāju masas tiem retajiem gadījumiem, kad bija vajadzīgs publiski atbalstīt “mūsu Ņilu”.

Tikmēr domes opozīcijas frakciju redzamākie līderi un mūžīgie nemiera cēlāji (Strīķe, Pūce, Bordāns, Bondars, Jurašs...) bija ievēlēti Saeimā, un mēra birojs varēja atviegloti smīnēt: paskat, ievēlēti parlamentā esat, bet nespējat sastādīt valdību jau trešo mēnesi. Lielākā problēma, kas gadu mijā varēja trāpīt Rīgas saskaņiešus — Muris varēja sakauties ar Kuzju. Briesmīgākie nākotnes draudi — kaut kad pavasarī iznāks romāns “Nauda”, kurā atkal tiks izsmiets satīriskais tēls “Kušakovs”.

Un tomēr bija lietas, ko saskaņieši nespēja izskaidrot: kā tas var būt, ka opozīcijas partijas jau divus gadus nesašķeļas un turas kopā? Kā tas var būt, ka jaunpienācējus nevar iekārdināt ar amatiem, kam līdzi nāk trīskāršas algas? Nevar pārvilināt savā pusē? Nav iespējams safabricēt pret viņiem arī nekādus kompromatus? Kā tas var būt, ka nacionālisti spēj draudzēties ar liberāļiem, visiem kopā pieciešot JKP paštaisnību?

Kvalitatīva cīņas metožu maiņa, kuru mēs pat nepamanījām

Atskatoties atpakaļ, kļūst saprotams: kaut kad 2017. gada beigās opozīcijas līderi klusējot mainīja cīņu pret saskaņiešu korupcijas shēmām, palūkojoties uz problēmu (“kā lai izmetam Ušakovu?”) no pavisam jauna skata punkta.

Gan 2013., gan 2017. gada pašvaldību vēlēšanās t.s. “latviskās partijas” centās uzvarēt Saskaņas/GKR politisko mašinēriju, izvirzot politiskus lozungus. Tas gandrīz, gandrīz nostrādāja — tomēr, saskaitot visas balsis, Ušakova/Amerika tandēmam izrādījās par 2 mandātiem vairāk (un šis rezultāts iegūts ne bez Rīgas pilsētas vēlēšanu galvenā organizatora Kokina, autostāvvietu “konsultanta” un uzvarējušā saraksta naudas ziedotāja, pareizajā mirklī veiktajiem “pareizajiem” lēmumiem).

Kā lai kaut ko tādu pārspēj?

Opozīcija savu cīņu izmainīja kvalitatīvi jaunā veidā, kam Saskaņa neko nav spējusi likt pretī: no principa “latvisku Rīgu nākamajā Latvijas gadsimtā!” (kam pretī visu laiku skanēja “jūs uzbrūkat personai X tāpēc, ka krievs”) opozīcija pārgāja uz juridiski smalku un precīzu Saskaņas darbību dokumentēšanu, īstajā laikā nosūtot materiālus KNAB, uzraugošajām iestādēm un visiem citiem. Izrādījās, ka Ušakovs ir atlaižams ne “tāpēc, ka krievs”, bet gan par vismaz 21 miljona eiro izplenderēšanu. Izrādījās, ka Rīgas Satiksmē un RTAB arestējami daudzi — bez etniskās izšķirības.

To redzot, saskaņiešu vadība neko nav spējusi iesākt pret šādu birokrātiski (labā nozīmē birokrātiski) noformētu uzbrukumu — ja atsevišķus medijus vēl iespējams “piebarot”, lai tie tiražē pareizo politisko nostāju, tad visus likuma sargus vai visas uzraugošās iestādes nopirkt nevar. Kontrole pār notikumu gaitu aizplūst kā smiltis starp pirkstiem.

“Too big to fail” politiskā versija

Ar Krieviju saistītajiem politprojektiem laika gaitā pielīp dažādas Krievijai raksturīgas īpašības. Viena no tām ir nespēja laikā reformēties, lai izbēgtu no masīva sabrukuma. Plaši zināms piemērs: sēdēdams Šveicē, Ļeņins esot izteicies — “mēs savas dzīves laikā nepieredzēsim lielo revolūciju”; faktiski Februāra revolūcija Krievijā sākās pēc sešām nedēļām.

Tāpat 1990. gadā pat viens otrs labvēlīgi noskaņots Rietumu partneris vēl mēģinājis latviešiem piedāvāt vienu no iespējamajiem scenārijiem, kurā Baltijas valstis paliktu PSRS sastāvā, bet 1991. gada 1. augustā ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais teica runu Augstākajā Radā, uzslavējot Gorbačovu un reklamējot PSRS saglabāšanu reformētā veidā — Bušs atteicās kaut vai tikai aprunāties ar ukraiņu neatkarības aktīvistu pārstāvjiem; trīs nedēļas vēlāk Ukraina jau bija neatkarīga, tās prezidentam Kravčukam gada beigās parakstot formālo papīru par PSRS likvidāciju.

Tagad Saskaņas sabrukums līdzīgā veidā ir sācies tikpat strauji, cik neiedomājami tas bija vēl šogad ap Valentīna dienu.

Politiskajai partijai (vismaz Latvijas apstākļos) parasti ir kāds vadošais virsmotīvs, kas visus tās daudzos un dažādos cilvēkus satur kopā: vai nu tā ir līdz sīkumiem nemaz nenodefinēta ideoloģiskās piederības sajūta (agrāk — Visu Latvijai!, kas to tagad nodevusi NA), vai nu kopīgas OIK un citas shēmas (Vienotība), gadās arī galvenā ideju ģeneratora līderība kā cementējošais faktors, pat ja šis ideju ģenerators neskaitās formālais priekšsēdētājs (kā ZZS gadījumā), gadās “policejiska” paveida kontrole pār biedriem un to atsevišķām izpausmēm (JKP), uzticība arvien smieklīgākiem un marazmātiskākiem pamatprincipiem (Krievu Savienība). Varam vērot arī, kas notiek, ja partijai nepiemīt nekāds virsmotīvs: tad ir KPV LV — ar to domājot pašreizējo KPV, nevis to, kas bija pirms Saeimas vēlēšanām.

Shēmošana kā eksistences pamats

Lasot par arvien jaunām un jaunām atklātajām shēmām Rīgas vai Rēzeknes pašvaldībās, varam secināt, ka Saskaņas (bet ne GKR) virsmotīvs bija primitīva iedzīvošanās tās neslēptākajā formā.

Ukrainas un citu postpadomju valstu politikā bieži bijusi vērojama tāda parādība: partija (kā likums — prokremliska partija savā ārpolitikā) noslēdz “sabiedrisko līgumu” ar savu konkrēto elektorātu pēc principa: “Mēs zagsim un vienlaikus garantēsim jums nabadzīgu, toties ērtu eksistenci, kurā jums nekad pašiem nebūs jādomā par nākotni, bet jūs par to mums atdosiet savas politiskās tiesības un visu publisko naudu; turpmāk jums nebūs teikšana ne par koku ciršanu, ne par ielu remontiem un vismazāk jau nu par to, kā mēs korumpējamies un to nemaz neslēpjam — jūs saņemat uz svētkiem simtiņu pabalstā, sabiedrisko transportu un “krievu estrādes zvaigžņu” koncertu par brīvu, ko vēl jūs gribat!?”

Pirms Saskaņas nākšanas pie varas Rīgā un Rēzeknē šāda politika pie mums nepastāvēja vispār: tā ieviesās pie mums ap to pašu laiku, kad Ukraina to pamazām sāka pārvarēt.

Šī politika, kuras ietvaros partija no kopīgu vērtību komandas ar gadiem pārvēršas par naudas mazgātāju grupējumu, spēj pastāvēt tikai tad, ja visi tās biedri iegūst savu daļu no naudas plūsmām, pie kam nekļūst pārāk alkatīgi. Partijas līderiem tālab ir uzdevums savākt partijā nevis labākos un gudrākos kadrus, kas būtu spējīgi iemantot vēlētāju uzticību ar darbiem, bet — tieši pretēji — urlas no Bolderājas, kas maz ko saprot un tāpēc ir paklausīga balsošanas mašīna, no rokas cilāšanas brīvajā laikā “konsultējot” pašvaldības uzņēmumus par nieka pāris tūkstotīšiem mēnesī.

Nu, piemēram, Rīgas Centrāltirgu, kurā viņi agrāk pirka treniņbikses ar trim strīpām, bet tagad visi paklausīgi slāj uz vienu un to pašu bodi pirkt vienādi zilus uzvalkus. Kuri nekādā gadījumā nedrīkst būt šaursvītraini — diespas! —, jo uzvalka svītras atgādinātu par kādreizējām treniņbikšu svītrām. Ja ne citiem, tad vismaz sev atgādinātu.

Problēma rodas brīdī, kad vai nu biedri kļūst pārmērīgi alkatīgi (kas nav Saskaņas gadījums, jo ar Rīgas budžetu daudzmaz pietika visiem — pat opozīciju varētu piebarot, bet tie, maitas, izrādījās neatsaucīgi), vai arī partija zaudē līderus. Rīgas domes pozīcijai liktenīgas izrādījās ne kratīšanas un pratināšanas KNABā, ne Amerika atkāpšanās un Ušakova atstādināšana — liktenīgas izrādījās... sekmes Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

No brīža, kad CVK paziņoja: Ušakovs un Ameriks ievēlēti Eiropas Parlamentā, viņu desmit gadu garumā veidotā un lolotā varas struktūra Rīgas domē noturējās precīzi vienu diennakti.

Nebija vēl CVK nobalsojusi par galīgo rezultātu apstiprināšanu, kad Saskaņa jau šķēlās, slēdza ārā līdzšinējos paraugbiedrus, nobalsoja par Turlo kā mēru un tikai tad apķērās, ka ievēlējuši labsirdīga paskata vecīti, kurš neizskatās pēc drauda — tomēr kurš it nemaz nebūs jaunais maizes tēvs (jeb — Rīgas domes gadījumā — viņš nebūs “shēmu tēvs”). Jo, kā patlaban šķiet, Turlais nespēj pat izprast spēles noteikumus, kur nu vēl uzorganizēt kādu shēmiņu savu atbalstītāju piebarošanai.

“Latviskās opozīcijas” uzdevums — īstajos brīžos paklusēt, lai Turlais tā arī neiemācītos šos spēles noteikumus un paliktu tikpat laimīgā neziņā kā pašlaik. Tas rīdziniekiem turpmākajos divos gados ietaupīs naudu un nervus. Tāpat kā Elksniņa pieļāvums Daugavpilī, ka viņš tur varot veidot savu partiju.

Pieņemt amatu no pretinieka nozīmētu pārdoties tam!

Dainis Turlais kopš ievēlēšanas par mēru paspējis izteikt tikai divus politiska rakstura paziņojumus: no Rīgas Satiksmes kārtējās pagaidu valdes jāatlaiž tur tikko ieceltais Jakrins, savukārt opozīcijai varētu piedāvāt Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāja krēslu, kas tagad ir brīvs, jo to ieņēma pats Turlais.

Pirmais paziņojums parāda (kā to raksturo Liepnieks), ka Turlais nav sapratis, kā darbojas viņu pašu ievēlējusī pozīcija, kuras atbalstītājiem vajag krēslus, amatus un algas, savukārt otrais — ka Turlais nesaprot arī opozīciju, kam šādus krēslus un amatus no pretinieka rokām saņemt būtu pretīgi.

Lai vēlētājiem nerastos pārpratumi, t.s. “latviskās partijas” piektdien paziņoja: tās nedomā un negatavojas sadarboties ar saskaņiešiem nekādā veidā — jo latviskais elektorāts negrib, ka viņa ievēlētie pārstāvji iesaistītos “krēslu spēlēs” ar nīsto Rīgas iztukšotāju grupējumu. Tam jākrīt pilnībā: vēlētājs nepiedos, ja viņa ievēlētie pārstāvji (vienalga, runa būtu par NA, Latvijas Attīstībai, JKP vai Vienotības deputātiem) iesaistīsies amatu dalīšanā ar Saskaņu. Piedāvājot vadītāja posteni vienā komitejā, Turlais uzaicina savus oponentus “izpārdoties”; tie savukārt zina — viņu vēlētājs šī amata iegūšanu neuzskatītu par uzvaru, bet gan atteikšanos no pamatprincipa: ar ienaidnieku nesadarbojas, ar to cīnās!

Rīgas domē opozīcija (jeb — saskaņā ar viņu iekšējā WhatsApp čata nosaukumu — “nākotnes pozīcija”) ir vēl nebijušā situācijā: izslēdzot četrus deputātus no Saskaņas, līdzšinējie pilsētas kontrolieri ir kļuvuši atkarīgi no “latviskajām” partijām. Bez opozīcijas balsīm viņi nevar pat nežēlastībā kritušo Baraņņiku vai Burovu atlaist no vicemēru amatiem!

Protams, ka opozīcija to zina un kopā ar saviem vēlētājiem smejas, vēderus turēdami. No Naura Puntuļa sacītā var noprast, ka opozīcija negatavojas piedalīties balsojumos par atlaišanām — sak, paši savējos ievēlējāt, paši arī atlaidiet: "Mums nevajadzētu palīdzēt viņiem nolīdzināt [viņu pašu sastrādātos] nesmukumus," LETĀ uzsver Puntulis.

Dīvainākais ir tas, ka ne Ušakovs, ne Ameriks fiziski vēl nav pametuši Rīgas domi — vēl šomēnes viņi sēž domes deputātu krēslos, jo jaunais Eiropas Parlaments pirmoreiz sanāk tikai 2. jūlijā. Viņi varētu ierastajā stilā menedžēt savu režīmu un tā balstus domē, bet — redz, nekā. Vai tiešām Saskaņas/GKR koalīcija ir tik dzīvnieciska, ka ignorē paši savu bijušo bara vadoni, ja tas skaitās “nogāzts” no formālā barveža amata?

Ļoti skaļa izklausās arī Saeimas saskaņiešu, jo īpaši Jāņa Urbanoviča un Vjačeslava Dombrovska klusēšana. Varbūt arī viņiem gribētos izdabūt Ušakovu no partijas līderības ārā?

Tātad Rīgas domes koalīcija negūst it nekādu — kaut vai tikai morālu — uzmundrinājumu ne no viena. Pat ne no saviem Saeimas frakcijas pārstāvjiem. Ja mēs patiešām gribam sagaidīt, lai sapuvušais korumpantu režīms Rīgā nomainītos, opozīcijai ir vienkārši... jāpagaida. Šis beidzot ir tas gadījums, kad jāsēž upes malā un jāskatās, kā Saskaņas līķis peld garām.

Turklāt nedrīkst atlaist Rīgas domi un noturēt ārkārtas vēlēšanas: patlaban mobilizēšanās uz ārkārtas vēlēšanām dotu Saskaņai atkal jaunu dzīvību, turpretī lēna sapūšana savā vaļā kaitēs tai vairāk nekā domes atlaišana. Tad viņi sava elektorāta priekšā varētu musināt: “Mūsējos sit! Nu labi, nevis sit, bet vismaz atlaiž.” Tagad viņiem nav dots pat šāds aizbildinājums.

Mirsti droši, Saskaņa. Mums tevis nepietrūks.

Novērtē šo rakstu:

103
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...