Šeiņins jūtas apkrāpts "Petita" pārdošanas darījumā, tiesa uzliek liegumu īpašumiem
PIETIEK12.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais izdevniecības Petits īpašnieks Aleksejs Šeiņins vērsies tiesā, jo uzskata, ka izdevniecības pārdošanas darījumā piekrāpts. Tiesa jau atbalstījusi viņa lūgumu par prasības nodrošinājusi un uzlikusi aizliegumu kā Petita jau pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem, tā arī preču zīmēm, kapitāldaļām un izdotajiem preses izdevumiem.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, Šeiņins pirms diviem gadiem - 2011.gada 18.maijā pārdevis Ukrainas bankai Legbank 87% no Petita piereģistrētā, parakstītā, apmaksātā un balsstiesīgā pamatkapitāla. Līgumā cita starpā bijis noteikts arī tas, ka pārdevējam ir tiesības pārņemt savā īpašuma Petita nekustamo īpašumu - zemi un ēku Vecrīgā, Peldu ielā 15.
Vienlaikus ar līguma parakstīšanu banka Šeiņinam apliecinājusi, ka "tās pārvaldes institūciju locekļi darbojas bankas vārdā un apņemas neatsavināt, neapgrūtināt vai nodot ēku lietošanā, kā arī nepieļaut kreditoru prasību vēršanu pret nekustamo īpašumu".
Taču realitātē viss noticis citādi, - 2012.gada 3.augustā un 6. augustā SIA Petits šo zemesgabalu līdzīgās daļās pārdevusi SIA Jugends un SIA Tezis. Tāpat šajos datumos noslēgti pirkuma līgumi, saskaņā ar kuriem SIA Tezis un SIA Jugend iegādājušās arī Peldu ielas ēku.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, Šeiņins uzskata, ka, lai viņš piekristu noslēgt Petita kapitāldaļu pirkuma līgumu, viņš prettiesiski maldināts par pirkuma līguma priekšmetu un no viņa, ar viltu izmantojot uzticēšanos, izkrāptas tiesības uz nekustamo īpašumu Peldu ielā 15, Rīgā.
Uz to norādot arī tas, ka abas firmas esot tieši saistītas ar Ukrainas banku: tās uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir Artūrs Jeresjko, savukārt SIA Tezis dalībnieki ir viņa māte, tēvs un sieva. Tēvs ir arī vienīgais uzņēmuma valdes loceklis, norāda Šeiņins. Līdzīga situācija ir ar SIA Jugends.
Saistībā ar notikušo Šeiņins jau vērsies tiesā pret Ukrainas banku, uzņēmumiem Petits, Jugends un Tezis, kā arī kādu Kipras uzņēmumu par pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ, par līgumsoda piedziņu, par nekustamā īpašuma pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu un zemesgrāmatu akta ieraksta dzēšanu
Rīgas apgabaltiesa, izskatot Šeiņina pieteikumu, jau nolēmusi ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi - aizlieguma atzīmi uz strīdīgajiem īpašumiem, Petita kapitāldaļām un tam piederošajām preču zīmēm, kā arī aizliegusi atsavināt Petita pašlaik izdotos preses izdevumus.
Foto no intelligent.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
