Iesaki rakstu: 
Stiprā Latvijas tauta, tieši tā vēlos Jūs uzrunāt šajā Vecgada vakarā. Jaunais gads vienmēr saistās ar cerībām. Arī 2020.gads tāds bija! Aizejošais bijis pilns rūgtuma - par nepiepildītiem sapņiem, dažiem par aizgājušajiem tuviniekiem, daudziem par zaudētiem ienākumiem un labklājību. Taču uz 2020.gadu, manuprāt, var un vajag palūkoties kā uz Radītāja sniegto iespēju ieraudzīt to, kas mums ir patiesi svarīgs. Šis laiks mums tiek dots, lai mācītos, ieraudzītu, novērtētu. Un tās ir vērtības. Vērtības, kuras mēs pēdējos gados vairs nespējām novērtēt.
Tā, pirmkārt, ir ģimene, tēvs, māte, bērni. Mūsu attiecības un uzmanība vienam pret otru, laiks, ko ikdienas steigā veltām mums tuvajiem. Tieši tagad ir īstais brīdis, lai ieskatītos viens otram acīs un pateiktu - Tu man esi svarīgs, Tu man palīdzi izturēt un dzīvot. Tu mani pacilā un ļauj tiekties pēc labākā.
Otrkārt, tā ir izglītība. Kā nekad mēs saprotam, cik svarīgi ir - kā un ko mūsu bērni mācās. Šogad, kad viņi mācījās mums līdzās, kad vienlaikus mēs mācījāmies kopā ar viņiem, mēs aptvērām, ka skolai ir jāmainās tieši tāpat, kā jāmainās mums pašiem. To mēs neredzējām, kamēr skola un mājas bija nodalītas. Šis gads mums ļāva aptvert, cik svarīgi ir modernizēt izglītības sistēmu un kāda nozīme ir kvalitatīvai izglītībai mūsdienās.
Treškārt, risks zaudēt savus vecākā gadagājuma tuviniekus mums lika paskatīties arī uz to, vai viņi nav pamesti novārtā. Cieņa pret vecumu un cieņa pret to, ka mēs vispār varam dzīvot. Apjaust, cik smagi patiesībā ir apstākļi sociālajā aprūpē un cik mēs par to maz zinām. Šīm lietām jākalpo mums par kompasu, lai 2021.gadā mēs sāktu mainīties paši un līdz ar to mainītu Latviju.
Nākamajā gadā mums ir jāliek pamati tam, lai Latvijā ikvienam ir iespēja kļūt turīgākam un lai varētu dzīvot labklājīgu dzīvi. Mēs to varam. Mēs varam būt mūsu draugiem atvērta valsts ar plaukstošu ekonomiku, bet, pirmkārt, mums ir jātur cieņā savas intereses. Mēs nedrīkstam locīties citu priekšā, lai aizstāvētu citzemju vēlmes. Es nešaubos, ka mēs tiksim galā gan ar grūtībām ekonomikā, gan veselības aprūpē, gan izglītības sistēmā. Priekšnosacījumus tam es redzu. Vecos praulus aizmēzīsim un izslaucīsim ārā.
Tieši šobrīd ir arī unikāla iespēja atrast sapratni ar tiem, kuri ikdienā sarunājas krieviski. Viņi ir gatavi pastiept mums roku, lai kopīgi pārvarētu šos juku laikus. Izmantosim šo iespēju, jo mums visiem rūp viens un tas pats - mūsu ģimeņu labklājība, laba izglītība bērniem un cieņpilna attieksme vecumdienās. Tas ir tik vienkārši.
Stiprā Latvijas tauta. Šis ir vērtību laiks. Un tamdēļ neaizmirstiet!
Ticība, tā ir visu lietu pamats. Ticība garīgajām vērtībām, ticība sev, ticība savai ģimenei, ticība labākai un drošākai dzīvei, ticība valstij un tās politikai. Bez ticības mums nav cerību, bet bez cerības mums nevar būt mērķu un bez mērķiem, savukārt mēs netiksim pie rezultāta.
Es zinu, ka šajos juku laikos daudzi no mums sāk zaudēt ticību sev, savai valstij un labākai nākotnei, bet to mēs nedrīkstam, mēs esam stipra tauta un tāda arī paliksim! Tas Jums sev jāapsola! Ja mūsu senči ir spējuši pārvarēt visas vēsturiskās grūtības, spējuši saglabāt ģimenes un vērtības par savu zemi, tad to ir jāspēj arī mums! Un galvenais - katra paaudze ir atbildīga par nākamās paaudzes dzīvi! Mums ir jābūt atbildīgiem.
Stiprā Latvijas tauta.
Es vēlos šovakar Jūs uzmundrināt, sakot: “Mūsu spēks ir mūsos pašos”!!! Un tikai kopā mēs varam. Tikai kopā mēs varam saglabāt ģimenes, tikai kopā mēs varam saglabāt valsti un veidot tās nākotni! Un šis ir tas brīdis, kad mums ir jānāk kopā visiem. Šis ir tas brīdis, kad vārdiem ticība un tautas vienotība ir vislielākā nozīme un spēks!
Mums ir jāatzīst, ka mēs nevaram izmainīt pagātni - mums jāļauj tai iet. Mēs varam izmainīt nākotni, analizējot pagātnes kļūdas, un ar ticības un tautas vienotības garu iet uz jauniem mērķiem. Un tie ir: stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts!!! Šīs trīs lietas. Stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts!
Priekšā mums visiem ir liels darbs un es zinu, mēs to paveiksim! Ar pilnu atbildību saprotu arī sevis teikto. Kaut neesmu pareģis, bet zinu vienu: ticība un tautas vienotība dara brīnumus!!!
Un nobeidzot. Stiprā Latvijas tauta! Es no sirds Jums pateicos, ka esat, atbalstāt un ticat!!! Veselību, radošumu, panākumus un ticības pilnu Jauno 2021. gadu! Lai Dievs Jūs svētī!
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
