Iesaki rakstu: 
Stiprā Latvijas tauta, tieši tā vēlos Jūs uzrunāt šajā Vecgada vakarā. Jaunais gads vienmēr saistās ar cerībām. Arī 2020.gads tāds bija! Aizejošais bijis pilns rūgtuma - par nepiepildītiem sapņiem, dažiem par aizgājušajiem tuviniekiem, daudziem par zaudētiem ienākumiem un labklājību. Taču uz 2020.gadu, manuprāt, var un vajag palūkoties kā uz Radītāja sniegto iespēju ieraudzīt to, kas mums ir patiesi svarīgs. Šis laiks mums tiek dots, lai mācītos, ieraudzītu, novērtētu. Un tās ir vērtības. Vērtības, kuras mēs pēdējos gados vairs nespējām novērtēt.
Tā, pirmkārt, ir ģimene, tēvs, māte, bērni. Mūsu attiecības un uzmanība vienam pret otru, laiks, ko ikdienas steigā veltām mums tuvajiem. Tieši tagad ir īstais brīdis, lai ieskatītos viens otram acīs un pateiktu - Tu man esi svarīgs, Tu man palīdzi izturēt un dzīvot. Tu mani pacilā un ļauj tiekties pēc labākā.
Otrkārt, tā ir izglītība. Kā nekad mēs saprotam, cik svarīgi ir - kā un ko mūsu bērni mācās. Šogad, kad viņi mācījās mums līdzās, kad vienlaikus mēs mācījāmies kopā ar viņiem, mēs aptvērām, ka skolai ir jāmainās tieši tāpat, kā jāmainās mums pašiem. To mēs neredzējām, kamēr skola un mājas bija nodalītas. Šis gads mums ļāva aptvert, cik svarīgi ir modernizēt izglītības sistēmu un kāda nozīme ir kvalitatīvai izglītībai mūsdienās.
Treškārt, risks zaudēt savus vecākā gadagājuma tuviniekus mums lika paskatīties arī uz to, vai viņi nav pamesti novārtā. Cieņa pret vecumu un cieņa pret to, ka mēs vispār varam dzīvot. Apjaust, cik smagi patiesībā ir apstākļi sociālajā aprūpē un cik mēs par to maz zinām. Šīm lietām jākalpo mums par kompasu, lai 2021.gadā mēs sāktu mainīties paši un līdz ar to mainītu Latviju.
Nākamajā gadā mums ir jāliek pamati tam, lai Latvijā ikvienam ir iespēja kļūt turīgākam un lai varētu dzīvot labklājīgu dzīvi. Mēs to varam. Mēs varam būt mūsu draugiem atvērta valsts ar plaukstošu ekonomiku, bet, pirmkārt, mums ir jātur cieņā savas intereses. Mēs nedrīkstam locīties citu priekšā, lai aizstāvētu citzemju vēlmes. Es nešaubos, ka mēs tiksim galā gan ar grūtībām ekonomikā, gan veselības aprūpē, gan izglītības sistēmā. Priekšnosacījumus tam es redzu. Vecos praulus aizmēzīsim un izslaucīsim ārā.
Tieši šobrīd ir arī unikāla iespēja atrast sapratni ar tiem, kuri ikdienā sarunājas krieviski. Viņi ir gatavi pastiept mums roku, lai kopīgi pārvarētu šos juku laikus. Izmantosim šo iespēju, jo mums visiem rūp viens un tas pats - mūsu ģimeņu labklājība, laba izglītība bērniem un cieņpilna attieksme vecumdienās. Tas ir tik vienkārši.
Stiprā Latvijas tauta. Šis ir vērtību laiks. Un tamdēļ neaizmirstiet!
Ticība, tā ir visu lietu pamats. Ticība garīgajām vērtībām, ticība sev, ticība savai ģimenei, ticība labākai un drošākai dzīvei, ticība valstij un tās politikai. Bez ticības mums nav cerību, bet bez cerības mums nevar būt mērķu un bez mērķiem, savukārt mēs netiksim pie rezultāta.
Es zinu, ka šajos juku laikos daudzi no mums sāk zaudēt ticību sev, savai valstij un labākai nākotnei, bet to mēs nedrīkstam, mēs esam stipra tauta un tāda arī paliksim! Tas Jums sev jāapsola! Ja mūsu senči ir spējuši pārvarēt visas vēsturiskās grūtības, spējuši saglabāt ģimenes un vērtības par savu zemi, tad to ir jāspēj arī mums! Un galvenais - katra paaudze ir atbildīga par nākamās paaudzes dzīvi! Mums ir jābūt atbildīgiem.
Stiprā Latvijas tauta.
Es vēlos šovakar Jūs uzmundrināt, sakot: “Mūsu spēks ir mūsos pašos”!!! Un tikai kopā mēs varam. Tikai kopā mēs varam saglabāt ģimenes, tikai kopā mēs varam saglabāt valsti un veidot tās nākotni! Un šis ir tas brīdis, kad mums ir jānāk kopā visiem. Šis ir tas brīdis, kad vārdiem ticība un tautas vienotība ir vislielākā nozīme un spēks!
Mums ir jāatzīst, ka mēs nevaram izmainīt pagātni - mums jāļauj tai iet. Mēs varam izmainīt nākotni, analizējot pagātnes kļūdas, un ar ticības un tautas vienotības garu iet uz jauniem mērķiem. Un tie ir: stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts!!! Šīs trīs lietas. Stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts!
Priekšā mums visiem ir liels darbs un es zinu, mēs to paveiksim! Ar pilnu atbildību saprotu arī sevis teikto. Kaut neesmu pareģis, bet zinu vienu: ticība un tautas vienotība dara brīnumus!!!
Un nobeidzot. Stiprā Latvijas tauta! Es no sirds Jums pateicos, ka esat, atbalstāt un ticat!!! Veselību, radošumu, panākumus un ticības pilnu Jauno 2021. gadu! Lai Dievs Jūs svētī!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
