Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kontrolei, Valsts darba inspekcijai – iesniegums par pārkāpumiem Sējas novada domē: iespējams, arī Jūs konstatēsiet aizdomīgu rīcību šādos faktos.
1. Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš uz sievas Guntas Liepiņas vārda 2008.-2009.g. iegādājies divus dzīvokļus Rīgā. Par kasiera algu?! (G.Liepiņa sieva strādā par kasieri Sējas novada domē.)
2. Kad domes šoferis Aivars Kazaks aizgāja pensijā, viņa vietā Guntis Liepiņš paņēma darbā savu brāli Vili Liepiņu - bez konkursa: Sējas novadā ir ļoti daudz šoferu - bezdarbnieku.
3. Gunta Liepiņa meita Dana Stūre blakus pašvaldības ēkai būvē māju, nepaņemot kredītu, jo māja tiek būvēta par „naudu aploksnē", ko G.Liepiņš saņem par projektiem. 2011.gadā meitas mājas celtniecība tika apturēta, jo bija problēmas ar projektu pabeigšanu un tādējādi nebija iespējas uzsākt jaunus projektus Sējas novada domē. Projekti par tādu naudu ir vajadzīgi tikai Liepiņam un viņa kompānijai - izpilddirektoram Guntaram Jākobsonam, galvenajai grāmatvedei Birutai Martinovai un projektu vadītājai Maijai Muižniecei. Iedzīvotājiem neviens neprasa, vai ir vajadzīgas tās visas rekonstrukcijas, kuras tikai sadārdzina maksājumus.
4. Visapkārt valda bezdarbs, bet galvenās grāmatvedes brālis Dainis Krivišs noformēts vairākos darbos - sporta hallē, bērnudārzā un par dārznieku pie pašvaldības ēkas, tikai to darbu dara „simtlatnieki", Dainis Krivišs tikai algu saņem, jo uzbūvēja Guntim Liepiņām pirti, saņemot par to atalgojumu pašvaldībā.
5. Pavasarī 2011 .gadā bija izsludināts konkurss uz sociālā darba vadītājas vietu, kur nepieciešama speciālā izglītība. Pieteicās (pēc G.Liepiņa ieteikuma) Gunta Liepiņa klasesbiedra, vietējā uzņēmēja un līdz ar to visādos darījumos vajadzīgā cilvēka Egona Kalniņa vedekla Margarita Kalniņa, bet... izrādījās, ka viņai nav šim amatam atbilstošas izglītības! Tomēr vieta pašvaldībā viņai atradās, jo pēkšņi parādījās jauns amats - psihologs ar labu atalgojumu. Bet kāpēc uz šo amatu nebija konkursa, ja reiz pēkšņi ievajadzējās tāds speciālists un ko viņš dara? Reāli neko!!
Egons Kalniņš pašvaldībai ir ļoti vajadzīgs cilvēks. Caur viņa firmu tiek izlaisti visi pašvaldībai nepieciešami pakalpojumi, piemēram, tādi kā zemes rakšanas darbi, ceļu greiderēšana, ziemā ceļu tīrīšana no sniega - un viss bez konkursa! Saviem darbiniekiem Egons Kalniņš maksā nelielu algu un ... aploksnē.
6. Ar deputātu „brigādi" arī Guntim Liepiņām viss kārtībā - visi savējie. Kā arī citādi, taču arī vēlēšanu komisijā visi savējie. Komisijas priekšnieks Viesturs Koškins noformēts un saņem algu par juristu, bet, lai juristu darbu pašvaldībā kāds darītu, 2011. gada pavasarī tika pieņemts vēl viens jurists.
7. Pēdējā gada laikā Guntis Liepiņš pieņēma darbā apmēram 20 cilvēkus, no tiem konkurss uz darba vietām bija sludināts 5- 6.
T.sk. bez konkursa pieņemti darbā Ārija Purviņa par bērnu dārza audzinātāju (pirms tam bija privātā auklīte G.Liepiņa mazdēlam), Inga Lūse par bērnudārza auklīti, Ilze Čiekure par bērnudārza auklīti, Inese Saveļjeva (ģimenes draudzenes meita) pieņemta darbā par grāmatvedi, Inese Pliena par sabiedrisko attiecību speciālisti.
8. Kad Gunta Liepiņa bērni gāja Krimuldas kaimiņpagasta skolā, Sējas novada autobuss veda skolniekus līdz pašai skolai. Ja vajadzēja, tad Liepiņa bērnus vadāja pašvaldības mašīna - uz skolu, no skolas, uz baseinu, utt. Tagad Gunta Liepiņa bērni vidusskolu jau pabeiguši un pašvaldības autobuss ved skolniekus tikai līdz Pleskavas šosejai, kur bērniem jāpārsēžas uz citu autobusu. Atruna bija tāda, ka kaut kas tur palika dārgāks, bet esam pārliecināti, ka pēc pāris gadiem, ja Liepiņa mazdēls ies uz Krimuldas skolu, tad arī autobuss brauks līdz skolai.
9. Visas iespējamās zemes apkārt pašvaldības ēkai ir kļuvušas par Gunta Liepiņa īpašumiem.
10. Pateicoties Eiro projektiem, Guntis Liepiņš periodiski brauc „komandējumā" un liek naudu Šveices bankā. Tas ir ļoti ērti un droši, jo pārbaudīt to neviens nevar.
11. Domes lēmumi netiek izsūtīti adresātiem, kā to pieprasa nolikums. Jebkuru lēmumu var dabūt, ja proti sarunāt ar Gunti Liepiņu. Informāciju ne par pašvaldībā esošiem uzņēmumiem, ne par piedzimušiem bērniem, ne par citiem jautājumiem dabūt nevar.
12. Galvenās grāmatvedes Birutas Martinovas meita Sindija Brikmane pēkšņi Siguldā uzbūvēja māju, neņemot kredītu.
13. Izpilddirektors Guntars Jākobsons jau vairākus gadus veic savai mājai kapitālo remontu, izmantojot „pārpalikumus" no pašvaldības objektu pirktiem materiāliem.
14. Bieži vien darba laikā pašvaldības durvis ir aizslēgtas, jo viss kolektīvs ar domes priekšsēdētaju Gunti Liepiņu priekšgalā svin kādam darbiniekam jubileju vai vārdadienu, norakstot to uz kārtējo prezentāciju.
15. Guntim Liepiņām ir arī „izredzētie", kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar visām labierīcībām un gadiem nemaksā komunālos maksājumus, piemēram, tie, kas dzīvo sociālajos dzīvokļos un naudas viņiem pietiek tikai dzeršanai, vai arī vienīgā parādniece, kura netika iesūdzēta tiesā, ar apmēram desmit tūkstošiem parādu Judīte Gerega - Gunta Liepiņa draudzene no tiem laikiem, kad kopā strādāja lopkopībā.
16. Pašvaldības mašīna tiek izmantota pārsvarā Gunta Liepiņa privātām vajadzībām un viņa ģimenes locekļu vajadzībām.
Visu augstāk minēto Guntis Liepiņš neuzskata par vajadzību ne paskaidrot, ne ieklausīties, bet uzskata, ka pats par sevi saprotamu un ka tam tā arī jābūt, jo viņš ir PRIEKŠNIEKS!
Cilvēki ir tā iebiedēti, ka pat neuzdrošinās sūdzēties! Un meklēt taisnību mūsu novadā ir bezcerīgi, pirmkārt - cilvēki baidās, jo Guntim Liepiņām robežu nepastāv - ja „uzēdīsies", tad dzīves vairs nebūs, nevienā jautājumā ne palīdzības, ne pretimnākšanas nebūs. Un, otrkārt, Guntis Liepiņš ir ļoti „apdāvināts" ar daiļrunību un apmelošanas prasmi. Viņam ir vara, visi tic tikai viņam, un arī visi zina, ka ar viņu labāk nekonfliktēt. Viņš to ļoti labi zina un izmanto.
Šobrīd mūsu rīcībā ir nonākusi informācija, ka tiek laboti/viltoti daudzi dokumenti ar atpakaļejošiem datumiem, jo brauks pārbaude.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
