Sekojot Ļeņina mācībai, mums ir jauns ierosinājums par to, kā atņemt un sadalīt!

Novērotāji teiks, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotais straujais procentu likmju kāpums ir nostrādājis – cenas ir atgriezušās uz zināmas stabilitātes trajektorijas. Par to gan varētu diskutēt, un skaidrs, ka nākamajos gados dažādu ekonomikas skatpunktu pārstāvji vēl strīdēsies par to, cik lielā mērā cenu kritumu ietekmēja likmju kāpums un cik lielā mērā tās kritās tāpēc, ka energoresursu tirgus vienkārši atkopās pēc šoka, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Iespējams, abi procesi nemaz nav tik ļoti saistīti.

Tomēr straujais likmju kāpums neapšaubāmi sasniedza vienu no mērķiem – ekonomikas izaugsme ne tikai sabremzējās, bet pat kļuva negatīva. Viss pagājušais gads pagāja tādā kā pusrecesijā, un galu galā izrādījās, ka IKP 2023. gadā bijis par 0,3% mazāks nekā 2022. gadā. Gausas ekonomiskās aktivitātes sociālo cenu, kā ierasts, samaksā pārsvarā iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Kredīta sadārdzinājumu visasāk izjūt tie, kam aizņēmumi ir nepieciešami ikdienas pamatvajadzību nosegšanai.

Maldīgi domāt, ka likmju kāpuma rezultātā pieprasījumi pēc kredītiem sarūk. Sociālās spriedzes līmeni atklāj statistikas dati par nebanku kredītdevējiem 2023. gadā: pērn jaunu darījumu skaits gandrīz par 8% pārsniedza 2022. gada rādītājus. 2023. gadā tika noslēgts vairāk nekā viens miljons darījumu par kopējo summu 744 miljoni eiro, kas ir augstākais rādītājs, kopš Latvijā ir pieejama statistika par šādiem pakalpojumiem.

Konsekventi zema inflācija ir skaidrs apliecinājums, ka augstās ECB likmes gluži vienkārši neatbilst Latvijas ekonomikas situācijai. Tautsaimniecība tiek bremzēta un slāpēta apstākļos, kad tās izaugsme jau ir apstājusies. Pirms pāris dienām ECB samazināja likmes par 0,25%, tomēr svarīgs ir arī mērogs. Bāzes likme joprojām ir 4,25%. Tātad kopumā likmes ir augstas. Analītiķi arvien retāk pieļauj, ka ECB varētu turpināt samazināt likmes septembrī un decembrī. Tātad potenciāli Latvija var nonākt situācijā, kur inflācija nepārsniedz 2% pat gada garumā, bet likmju samazinājums būs veikts tikai vienreiz – un pat tad ļoti minimāli.

Tāds ir valsts liktenis eirozonā – reizēm Latvijas ekonomikas intereses atbilst plašākā bloka politikai un citkārt ne. Tomēr tas nenozīmē, ka politiķi var sēdēt, rokas klēpī salikuši, un attaisnoties ar Eiropas mēroga lēmumiem, kurus nevaram ietekmēt. Tautsaimniecībai ir nepieciešams stimuls investīciju formā. Ir nepieciešams grūdiens, kas ļaus izvairīties no apburtā loka – zemas izaugsmes un līdz ar to zemiem nodokļu ieņēmumiem. Augstu procentu likmju kontekstā ir kļūdaini paļauties uz privātā sektora spēju veikt makroekonomiski apjomīgas investīcijas. Jāpatur prātā, ka arī Latvijas eksporta tirgos valda augstas procentu likmes, kas slāpē pieprasījumu. Tāpēc lielāka atbildība veikt jaunas investīcijas gulstas tieši valsts pusē.

Taču arī šādam virzienam ir šķēršļi. Valsts iekasē relatīvi nelielu nodokļu apjomu attiecībā pret IKP, un ieņēmumi šogad atpaliek no plānotā. Aizņemšanās Eiropas līmenī tiek stingri uzraudzīta, lai gan tā faktiski ir vienīgā iespēja īstenot akūti nepieciešamās investīcijas zaļajā ekonomikā. Politikas veidotājiem atliek tikai viens – meklēt jaunus nodokļu ieņēmumus.

Par laimi, tālu nav jāmeklē. ECB straujā likmju kāpuma galvenās un, visticamāk, vienīgās ieguvējas ir bijušas kredītiestādes. Banku astronomiskā peļņa nekur nav pazudusi. 2023. gadā tā bija gandrīz divas reizes augstāka nekā gadu iepriekš. Šī gada pirmajos četros mēnešos tā pat ir vēl nedaudz augusi. Kamēr vien procentu likmes būs augstas, bankas par peļņu nevarēs sūdzēties. Un šobrīd izskatās, ka šādām sūdzībām nebūs pamata vēl samērā ilgu laiku.

Tieši tāpēc "Progresīvie" rosina ieviest virspeļņas nodokli kredītiestādēm. Šī nav jauna ideja. Piemēram, Lietuvā šāds regulējums tika ieviests jau pirms vairāk nekā gada. Arī pērn Latvijā šāda iniciatīva tika apspriesta, tomēr politiskās turbulences dēļ atbalstu neguva. Taču, tā kā ekonomiskais konteksts nav īpaši mainījies, ir pamats atgriezties pie šīs ieceres, lai tā kļūtu par nākamā gada budžeta būtisku sastāvdaļu.

Jāuzsver, ka jauni nodokļi un nodevas kredītiestādēm ir ieviestas vairākās Eiropas valstīs, jo finanšu sektora superpeļņa nav "nopelnīta". Vienkārši sakot, gluži tāpat kā iedzīvotājiem ir noguldījumi bankās, tā arī bankām ir "noguldījumi" jeb rezerves centrālajās bankās. ECB ceļot likmes, bankas par šīm rezervēm saņem procentu ienākumus. Ja bankas neattiecina tikpat lielus procentu izdevumus, proti, nemaksā klientiem par viņu noguldījumiem, veidojas peļņa. Tieši šo neto procentu ienākumu un izdevumu starpību Lietuva apliek ar nodokli. Turklāt ne jau visu starpību! Lietuvas risinājums ir aplikt ar nodokli tikai to daļu, kas pārsniedz četru gadu vidējo rādītāju. Tātad kredītiestādes saglabā daļu no negaidītās peļņas, bet daļu atdod atpakaļ sabiedrībai.

Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka, ieviešot šādu nodokli no nākamā gada 1. janvāra, divos gados Latvijas budžets gūtu papildu ieņēmumus 150 miljonu eiro apmērā. Šo ievērojamo summu "Progresīvie" piedāvā ieguldīt Latvijas drošības stiprināšanā. Latvijas ģeopolitiskā situācija, atrašanās blakus agresorvalstij, mums šobrīd uzliek papildu finansiālo slogu. Praktiski tas nozīmē vēl dārgāku aizņemšanos finanšu tirgos. Šādos apstākļos politiķu uzdevums ir sūtīt skaidru signālu ne tikai starptautiskajai finanšu kopienai, bet arī vietējai sabiedrībai – investīcijas drošībā tiek veiktas un tiks veiktas arī turpmāk. Šādām investīcijām ir ne tikai morāls, politisks, bet arī ekonomisks pamats. Virspeļņas nodoklis ir risinājums, kas sabalansē sabiedrības un finanšu sektora intereses. Tas arīdzan ļauj efektīvāk plānot citas akūti nepieciešamas investīcijas mūsu cilvēkos. Virspeļņas nodoklim ir jābūt spēkā vismaz divus gadus, lai valsts budžets kļūtu par attīstības, nevis stagnācijas rīku.

Novērtē šo rakstu: