Senatori bez pieejas valsts noslēpumam: tiesu neatkarības un taisnīgas tiesas izaicinājumi Latvijā
Vilors Eihmanis*18.08.2025.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Citāts: “- Tad sanāk, ka AT plēnums nevērtēja šo trauksmes cēlēja ziņojumu pilnībā, tādā izklāstā, ar tādiem uzsvariem un argumentācijas ķēdi, kādu to uzrakstīja prokurore Jirgena, bet gan senatores Brantas traktējumu, kopsavilkumu par šo ziņojumu? - Jā, senatorei bija nodots gan trauksmes cēlēja ziņojums, gan mans lēmums par pārbaudes ierosināšanu. Pats trauksmes cēlēja ziņojums nebija nodots senatoriem, jo tas saturēja ierobežotas pieejamības informāciju.”
Ievads
Citētais fragments no Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša intervijas „Dienai” spilgti izgaismo Latvijas tiesu sistēmā pastāvošu pretrunu – Augstākās tiesas senatoriem, lemjot par būtiskiem jautājumiem, nav pilnīgas pieejas informācijai, kas satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības ziņas. Rezultātā senatoriem jāpaļaujas uz kopsavilkumiem, starpposma lēmumiem vai citu personu interpretācijām. Tas rada jautājumu: vai šāds process atbilst Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nostiprinātajām taisnīgas tiesas prasībām?
1. Satversmes principi un tiesu neatkarība
Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Satversmes 92. pants savukārt ikvienam garantē tiesības uz taisnīgu tiesu. Lai šīs garantijas nebūtu tikai formālas, tiesai jāspēj pati, bez starpniekiem, iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Ja tiesa balstās tikai uz kopsavilkumiem, rodas risks, ka tā lemj, nepārbaudot pilnu faktu kopumu, bet tikai “filtrētu” informāciju.
2. Valsts noslēpums un samērīguma princips
Valsts drošības aizsardzība ir leģitīms mērķis, ko atzīst Satversmes 116. pants un starptautiskās tiesības. Tomēr cilvēktiesību ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Tiesas izslēgšana no pilnīgas informācijas aprites var būt pārmērīga, ja vienlaikus netiek nodrošināts mehānisms, kādā tiesa var pārliecināties par klasificētas informācijas pamatotību. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēta ne tikai tiesas neatkarība, bet arī sabiedrības uzticēšanās tiesu varai.
3. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atziņas
ECT judikatūrā (piem., Rowe and Davis v. the United Kingdom, 2000) uzsvērts, ka “equality of arms” princips prasa nodrošināt tiesai un lietas dalībniekiem pietiekamas iespējas iepazīties ar lietas materiāliem. Ja valsts atsaucas uz slepenības nepieciešamību, jāpastāv līdzsvarojošiem mehānismiem – piemēram, īpaši tiesneši ar pielaidi vai neatkarīgi advokāti, kas pārbauda klasificēto informāciju. Pretējā gadījumā tiek pārkāpts tiesību uz taisnīgu tiesu princips.
4. Latvijas sistēmas paradokss
Pašreizējā prakse, kur senatoriem nav pieejas pilnam trauksmes cēlēja ziņojumam, izgaismo vairākas problēmas,
Neatkarības risks – tiesa nevar pilnvērtīgi pārbaudīt izpildvaras argumentus, ja pati neiepazīstas ar pierādījumiem.
Formāls process – lēmumi balstās uz kopsavilkumiem, nevis uz pilnu faktu analīzi.
Sabiedrības uzticības mazināšanās – ja sabiedrība redz, ka tiesa lemj, nezinot visu, rodas jautājums par sprieduma autoritāti un taisnīgumu.
5. Risinājumu iespējas
1. Speciāla tiesnešu grupa ar pielaidi valsts noslēpumam, kas izskata sensitīvākās lietas.
2. “Special advocate” modelis, kādu izmanto Lielbritānijā – neatkarīgi advokāti ar pielaidi, kas pārstāv sabiedrības un tiesiskuma intereses.
3. Satversmes tiesas kontrole, izvērtējot, vai senatoru pieejas ierobežojumi nav pretrunā Satversmes 92. pantam un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantam.
Secinājumi
Citētais piemērs spilgti apliecina, ka senatoru darbs bez pieejas pilnai informācijai rada nopietnas tiesiskas un demokrātiskas problēmas. No vienas puses, valstij jāaizsargā drošība, no otras – tā nedrīkst liegt tiesai piekļuvi būtiskākajiem pierādījumiem. Šī pretruna parāda nepieciešamību pēc reformas, kas ļautu vienlaikus aizsargāt valsts noslēpumu un nodrošināt pilnvērtīgu tiesu varas funkcionēšanu. Pretējā gadījumā tiesu lēmumi riskē kļūt nevis par objektīvu patiesības noskaidrošanu, bet gan par formālu procedūru, kas balstās uz daļēju informāciju.
* tiesību vēstures pētnieks, biedrības "Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija' valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
