Senatori bez pieejas valsts noslēpumam: tiesu neatkarības un taisnīgas tiesas izaicinājumi Latvijā

Idiotisms par valsts noslēpumu

2018.gada 27.novembrī „NRA.lv” ievietoja kāda Lasmaņa kunga tekstu, ka valsts noslēpums var būt sargājams no premjerministra – valdības vadītāja. Tas ir griezīgs idiotisms. Sanāk, ka Latvijas Republikā „karalis” nav „karalis”. No „karaļa” slēpj viņa „karalistes” noslēpumus un viņam atļauj valdīt bez pieejas „karalistes” noslēpumiem. Tādu risinājumu var izdomāt vienīgi dziļi aprobežots un dziļi neizglītots cilvēks. Tādu tekstu var atļaut publicēt tādi paši daukštiski aprobežoti galvenie redaktori un redakcijas debīliķi, kuri nav spējīgi apjēgt savu ideoloģisko un kognitīvo atbildību, strādājot masu komunikācijas sfērā.

Atbildēt

... šajos apstākļos Satversmes 2. punkts ir meli. Nekāda suverēnā vara nekādai tautai šeit nepieder, pieder tiem, kuri kontrolē varu ar SAB un pielaižu palīdzību.

Atbildēt

»

Tā darbojas neokoloniālisms. Ja SAB ir patieso šīs zemes saimnieku kontrolē, ar to pietiek, lai no ārpuses vienmēr varētu pie varas turēt ielikteņus.

Atbildēt

»

Parej
Vau vau vau

Atbildēt

uz ko jūs cerat, visur nomales Bedres tulpju ģēniji, krastina studenti. Savlaik Auziņš rakstīja, ka, ja LU lekcija par ezotēriku, tad aula pārpidīta...ča boļvu vecenes tiek diplomētas apmācītas zagt juridiski

Atbildēt

...................

Atbildēt

»

izsaka viedokļus, par ko saņem algu par savu darbu - viedokļiem, kam ir būtiska un aktuāla nozīme, uz ko norāda Vilors, kas pēdējā laikā puevērsies aktuālajām problēmām.
👍👍👍

Atbildēt

Protams, ka neatbilst! Vilor, turpini rakt un beidzot pievienosies manai atziņai, ka tie, kam piekļuve augstākās kategorijas valsts noslēpumiem, veido cionistu- kolaboracionistu “žīdu huntas” tiesību sistēmu ar savu īpašu režīmu tiesību sistēmā.
😂😂😂😂

Atbildēt

»

Padomju zemē viss pēc savas kārtības un sava īpašā kursa

Atbildēt

»

Ja tas par Stukāna jautājumu, tad vienīgā ierobežotas pieejamības informācija tajā danosā bija danosa autores vārds un iespējams kādi kriminālprocesu materiāli, kam vispār nebija sakara ar izskatāmo jautājumu.

Atbildēt

»

Plēnums sastāv no AT senatoriem. Autors runā par to, ir/nav pielaides valsts noslēpumam senatoriem. Kā var senatori izvērtēt to trauksmes cēlēja ziņojumu un vispār J. Stukāna jautājumu, ja viņiem pieejams tikai tas, ko kāds vienpersoniski izlēmis, ka tikai tas viņiem jāzina, ne vairāk??

Atbildēt

»

Atkārtoju vēlreiz, AT plēnums nav tiesa un nekādus spriedumus nepieņem. Tas tikai ievēlē dažādus locekļus un apspriež dažādus jautājumus.

Atbildēt

»

Ja Senātam (kaut vai vienam senatoriem) nav piekļuves valsts noslēpumiem, tad tas, cik senatori piedalās, neko nemaina. Un, ja anonīmais komentāros nav pamanījis, tad AT Plēnums, kurš pieņem lēmumus bez nepieciešamās informācijas, tehniski nav ne Plēnums, ne tiesa, jo tiesiskums prasa pilnvērtīgu piekļuvi faktiem un noslēpumam, lai Plēnuma lēmums vai tiesas spriedums būtu likumīgs un pamatots.

Ironiski sakot, tas ir kā pasludināt “tiesu”, bet lasīt tikai grāmatu vāku – formalitāte ir, bet būtība aizslēgta ārpus telpas. Bet izlemj cilvēka likteni, vai ne? Ko no teiksi, gudriniek?

Atbildēt

Ja autors nav pamanījis, tad AT tiesas plēnums nav tiesa!

Atbildēt

»

Valstij ir valdība.Bet jautājums juristam,kuršajā juceklī pazūd cilvēka brīvā griba?

Atbildēt

»

Ak, jā, tas ir īsts demokrātijas paradokss! 🙃

Formāli Satversme nosaka, ka tautas ievēlētie deputāti un mēri pieņem lēmumus savās kompetencēs, bet faktiski izrādās, ka “neievēlēts” valsts ierēdnis ar piekļuvi noslēpumam var kontrolēt, vai šie lēmumi vispār tiek īstenoti.

Juridiski runājot, tas ir absurds: likums dod tautas pārstāvim pilnvaras, bet vienlaikus iestāde, kas nav demokrātiski izvēlēta, var tās efektīvi paralizēt. Tātad tautas griba formalitātēs pastāv, bet praktiskajā izpildījumā to vada administratīvais instruments, nevis tautas ievēlētais pārstāvis.

Ironiski sakot: ja mēs šo loģiku attiecinātu uz ceļa satiksmi, tas būtu kā autovadītājs ar likumīgām tiesībām stūrēt, bet policists bez tiesībām pieņem lēmumu, vai auto vispār drīkst kustēties.

Juridiski pareizi tas nozīmē vienu: ir nepieciešams skaidri atdalīt demokrātiski ievēlēto politisko lēmējspēju no specdienestu kontrolētas administratīvās “spēka hierarhijas”, citādi valsts demokrātiskā funkcija kļūst par simulāciju, nevis reālu pārvaldi.

Atbildēt

»

Tiesu lēmumi -no visiem Administratīvo tiesu lēmumiem manās lietās -vienīgā tiesnese ,kas bija domājusi loģiski -nevis šabloniski vai 'burtiski'- ļ.cien. Miglas k-dze . ..bet droši vien Bičkoviča ķvalifikācijas' komisija diez vai 'paglaudīja'par to .. , jo nākamās instaces -apelācijas , kasačijas tiesa sagrozīja lietas būtību un uzdodot jautājumu Eiropas Savienības Tiesai - sagroza jautājuma būtību -sk. EST lieta Verners Pudāns pret Latviju, kā rezultātā - EST Spriedumā parādās kaut kāda mistiska Vernera Pudāna ''SABIEDRĪBA", - tādējādi no fiziskas personas ''pārvēršos par juridisku

Atbildēt

Valsts neeksistē tāpat kā neksistē nekātds tiesiskums.

Atbildēt

Domāju ,ka senatoram -'biedram' Bičkovičam diez vai ir pielaide... ,ja tomēr ir ,tad ,,,,

Atbildēt

»

Pēdējos gados ir kļuvis acīmredzams, ka jautājums par piekļuvi valsts noslēpumiem ir pārvērties no drošības garantijas par Latvijas specdienestu (VDD un SAB) izmantotu instrumentu savtīgu interešu bīdīšanai. Pielaides bieži vien tiek piešķirtas vai liegtas nevis pēc objektīviem un tiesiski pamatotiem kritērijiem, bet pēc politiskām un ekonomiskām interesēm.

Šāda prakse:

tiek izmantota, lai apklusinātu trauksmes cēlējus, kas atklāj valsts izzagšanas faktus,

rada aizdomas par pie varas esošo personu nodevīgu sadarbību ar Krievijas firmām naudas interesēs,

grauj tiesiskumu un sabiedrības uzticību Latvijas valstij,


… Rādīt visu

Atbildēt

Par absurdi uzskatāma situācija, kad advokātam nav pieejas valsts noslēpumam un arī tiesnesim nav atbilstošas pielaides, taču viņi vienlaikus lemj par cilvēka likteni. Piedāvāju kopā ar kompetentiem advokātiem un biedrību “Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija” apzināt šīs problēmas patieso plašumu un dziļumu, kā arī izstrādāt priekšlikumus Saeimai likumu sakārtošanai. Papildus tam nepieciešams nodrošināt cilvēkiem praktisku palīdzību sūdzību sagatavošanā Satversmes tiesai un Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT).

Atbildēt

"Pretējā gadījumā tiesu lēmumi riskē kļūt nevis par objektīvu patiesības noskaidrošanu, bet gan par formālu procedūru, kas balstās uz daļēju informāciju."


Riskē? Ikvienam domājošam cilvēkam jau sen ir skaidrs, ka tiesas, it īpaši krimināllietās vnk. uzliek zīmogu jebkuram prokurāturas uzrakstītajam murgam. "Slepenība" un "ierobežotā pieejamība" ir vnk papildus tautas apspiešanas mehānisms. Kāda jēga godīgajās vēlēšanās ievēlētam deputātam vai pilsētas mēram, ja kāds neievēlēts ments lems par to, vau tautas pārstāvis drīksts strādāt? Kurš tad vada šo valsti?

Atbildēt