Iesaki rakstu: 
Sandis Bērtraitis savā tvitera kontā bija ielicis ekrānšāviņu no Augstākās Tiesas Senāta lēmuma: „Senāts uzskata, ka, vērtējot, vai tiek nodrošināta visu cilvēku vienvērtības atzīšana, ir jāņem vērā, ka gan heteroseksuāli orientētu, gan homoseksuāli orientētu pieaugušu cilvēku pēc brīvas izvēles veidota pāra attiecības var raksturot vienlīdz liela intimitāte, stabilitāte un savstarpēja uzticība. Daži cilvēki - gan heteroseksuāli, gan homoseksuāli - var būt apmierināti ar gadījuma vai īslaicīgām attiecībām. Tomēr lielākā daļa cilvēku vēlas vairāk - viņi vēlas mīlestību.
Mīlestība šādos gadījumos parasti nozīmē ne tikai siltas savstarpējās attiecības, bet arī savstarpēju piederības sajūtu, kas ir pāra attiecību būtība. Daudzi pāri vēlas arī stabilitāti un pastāvību, kas parasti ir saistīta ar kopīgām mājām un kopīgu dzīvi un kas parasti raksturo ģimeni. Šajā ziņā homoseksuāli orientēti cilvēki neatšķiras no heteroseksuāli orientētiem cilvēkiem (Lēdijas Brendas Heilas viedoklis Apvienotās Karalistes Lordu palātas 2004.gada 21.jūnija spriedumā lietā „Ghaidan v. Godin-Mendoza”, 139., 142.punkts, https://publications.parliament.uk/pa/ld/ldjudgmt.htm).”
Teksta sākumā ir vārdi “Senāts uzskata”. Tas lasītājam liek domāt, ka viss tālākais ir tas, ko uzskata Senāts. Tomēr rindkopas tālākajā gaitā ir ievietota acīmredzama atsauce uz Lēdijas Brendas Heilas viedokli kādā Apvienotās Karalistes tiesas spriedumā. Lasītājam, kas vēlas iedziļināties, šāda situācija ir mulsinoša: ko tieši uzskata Senatori un kas tieši no šī visa ir lēdijas Heilas viedoklis?
Apvienotās Karalistes Tiesas materiālos varam redzēt, ka Heila ir izteikusies šādi:
„142. Homosexual couples can have exactly the same sort of inter-dependent couple relationship as heterosexuals can. Sexual „orientation” defines the sort of person with whom one vvishes to have sexual relations. It requires another person to express itself. Some people, vvhether heterosexual or homosexual, may be satisfied with casual ortransient relationships. But most human beings eventually want more than that. They want love. And with love they often want not only the warmth but also the sense of belonging to one another which is the essence of being a couple. And many couples also come to want the stability and permanence vvhich go with sharing a home and a life together, with or without the children who for many people go to make a family. In this, people of homosexual orientation are no different from people of heterosexual orientation.”
Ekrānšāviņš no Apvienotās Karalistes tiesas sprieduma oriģinālā teksta, kas atrodams šeit https://publications.parliament.uk/pa/ld200304/ldjudgmt/jd040621/gha-6.htm (Senāta materiālos saite norādīta neprecīzi)
Maza atkāpe: katru gadu pirmā kursa studentiem lasu lekciju par plaģiātu. Tajā cita starpā viņiem paskaidroju, ka plaģiāts ir lasītāja maldināšana par teksta autorību, liekot lasītājam domāt, ka teksts ir konkrētā autora radīts, kaut patiesībā tā nav. Lai no tā izvairītos, nepieciešams strikti atdalīt savu tekstu no citētā teksta. Ja teksts tiek vārds pa vārdam kopēts, tas uzskatāms par citātu, un tas ir obligāti jāatdala no sava teksta (parasti tam izmanto pēdiņas, citātu lietojumu bērni apgūst 7. un 8. klasē). Ja citētais teksts nav šādi atdalīts no pārējā teksta, lasītājs tiek maldināts par autorību, pastāv iespēja, ka lasītājs uzskatīs, ka viss teksts ir attiecīgā autora (nevis citētā autora) radīts.
Studentiem arī stāstu, ka citēšana nav laba prakse, jo tā neparāda studenta spējas tekstu pēc būtības saprast – citēt spēj jebkurš dators, kam nav intelekta pazīmju. Tāpēc labāk ir tekstu atstāstīt saviem vārdiem. Tādā gadījumā, protams, pēdiņas nav jāliek. Bet joprojām teksta sākumā būtu jāsaka, piemēram, “Baronese Heila saka…” tam sekotu pārstāsts un to noslēgtu atsauce. Tādā veidā teksta autors uzņemas atbildību par savu pārstāstu, lasītājs netiek maldināts un ir skaidrs, kur tieši ir pārstāstīts cita autora teiktais.
Studentiem arī saku, ka ar citātiem un pārstāstiem ir jārīkojas uzmanīgi. Ja tiek citēts kāds teksts, bet tajā ir izdarītas pat nelielas izmaiņas, tad tās ir skaidri jānorāda. Tā, piemēram, jānorāda, ja ir izņemts kāds vārds vai kāds teksta fragments (piemēram, paskaidrojošs teksts) pielikts klāt. Un visbeidzot – arī tulkots teksts nepadara tulkotāju par autoru. Ir skaidrs, ka tieši un burtiski tulkot ir bezjēdzīgi, bet tulkotais teksts joprojām būs atpazīstams un tā oriģinālā autorība saglabājas.
Tagad varam atgriezties pie AT Senāta teksta. Ir skaidrs, ka senatori ir citējuši Heilas teikto, bet nav atdalījuši savu tekstu no viņas rakstītā. Tādā veidā senatori ir maldinājuši lasītāju par to, kas tieši ir autors. Malidnāšanu padara īpaši spilgtu tas, ka rindkopa sākas ar vārdiem “Senāts uzskata”. Tāpēc lasītājs tiek maldināts par to, ka viss tālāk esošais ir tas, ko uzskata Senāts. Atsauce beigās varētu tikt interpretēta kā senatoru iedvesmas avota norāde, bet ne kā atsauce uz kāda konkrēta teksta autoru.
Protams, varētu būt tā, ka Senāta uzskati 100% sakrīt ar Heilas uzskatiem un tad viss, kas ir aiz vārdiem “Senāts uzskata” ir gan Senāta uzskati, gan Heilas uzskati un Senāts tikai izmantojis Heilas tekstu (autorību joprojām nenorādot un tādējādi piesavinot to sev). Tomēr tā gluži nav. Citāts sākas tikai no vārdiem “Daži cilvēki”. Tomēr precīzi citēti ir tikai trīs pirmie teikumi. Tālāk Heila raksta:
“Un līdz ar mīlestību viņi vēlas ne tikai siltumu, bet arī savstarpēju piederības sajūtu, kas ir pāra eksistences pamatā. Un daudzi pāri arī vēlas stabilitāti un pastāvību, kas rodas, veidojot kopīgas mājas un dzīvi – ar vai bez bērniem, ko daudzi uzskata par būtisku ģimenes iezīmi. Šajā ziņā homoseksuālas orientācijas cilvēki neatšķiras no tiem, kam ir heteroseksuāla orientācija.”
Kā redzams, senatori ir ne tikai citējuši, bet citēto tekstu arī mazliet pārveidojuši, it īpaši attiecībā uz to, kas veido ģimeni. Heila saka, ka arī homoseksuāli cilvēki vēlas “veidot kopīgas mājas un dzīvi”, bet nesaka, ka šādas mājas un dzīve veido ģimeni. Tā vietā viņa saka: daudzu cilvēku uzskatos bērni ir tie, kas ir būtiska ģimenes iezīme. Tādējādi senatori it kā citējuši Heilu, bet, to darot, apzināti vai neapzināti izdzēsuši atsauci uz bērniem un maldina lasītāju, ka Heila ir teikusi, ka ģimeni veido kopīgas mājas un dzīve. Heila nesaka arī pretējo, bet tikai piebilst, ka daudzi cilvēki uzskata, ka bērni ir būtiska ģimenes iezīme.
Tādējādi senatori šīs rindkopas radīšanā ir pielāvuši vairākas ļoti nozīmīgas kļūdas, kuru dēļ viņu teksts, ja tāds būtu nokļuvis pie manis, saņemtu ļoti kritisku vērtējumu: viņu pašu teksts nav atdalīts no Heilas teksta. Lasītājs tiek maldināts par autorību. Uz šī pārkāpuma pamata taptu iesniegums dekānam par plaģiātu un rosinājumu izskatīt studenta atbilstību studenta statusam (t.i., apsvērt, vai students nebūtu izslēdzams). Tam sekotu ļoti nepatīkama procedūra.
Citāts ir pārveidots, sagrozot sākotnējo vēstījumu un, iespējams, pielāgojot citātu senatoru vēstījumam, bet maldinot lasītāju, ka šāds ir bijis citētā autora sākotnējais vēstījums. Tā vienkārši ir ļoti slikta akadēmiskā prakse un vai nu liecina par paviršību vai akadēmisko negodprātību.
Pārpublicēts no https://klavssedlenieks.wordpress.com/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
