Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 2. februārī stājušies spēkā kārtējie grozījumi Krimināllikumā, kuri ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka.

Krimināllikuma grozījumi paredz: ja jūsu monētu kolekcijā nejauši būs iemaldījusies kāda valsts izpratnē sena un aizsargājama monēta un prokurors uzskatīs, ka tieši ar šīs monētas glabāšanu nodarīts “būtisks kaitējums”, jums var nākties pavadīt cietumā divus gadus.

Likuma autori tekstā centušies iestrādāt arī humānus vaibstus. Atsevišķs pants paredz veidu, kā izvairīties no cietuma, - steigšus jādodas kompetentajām iestādēm nodot valsts ieskatā vērtīgas lietas.

Nav skaidru kritēriju

Problēma tajā, ka nav skaidru kritēriju, kā novērtēt, vai mājās esošais priekšmets atbilst tam, kas likumā definēts ar terminu “kultūras priekšmeti” un “valsts aizsardzībā esošas senlietas”. Detalizētu ar likuma grozījumiem aizsargāto “kultūras priekšmetu” un “valsts aizsardzībā esošo senlietu” sarakstu publiskos avotos Neatkarīgajai neizdevās atrast.

Ministru kabineta Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā uzrāda ļoti plašu “kultūras priekšmetu” spektru: arheoloģiskās senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam, vairāk nekā 100 gadu veci no kultūras priekšmeta atdalīti fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēstures vai reliģiska pieminekļa daļa; inkunābulas un par 100 gadiem vecāki rokraksti, ieskaitot ģeogrāfijas kartes un mūzikas partitūras; dažādu veidu arhīvi, kuros ir par 100 gadiem vecāki eksemplāri; grāmatas, kas ir vecākas par 100 gadiem; transportlīdzekļi, kas ir vecāki par 75 gadiem; kolekcijas, kurām ir vēsturiska, paleontoloģiska, etnogrāfiska vai numismātiska vērtība; par 100 gadiem vecāki mākslas un antikvārie priekšmeti; gleznas un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu; gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli; skulptūru un statuešu oriģināli; fotogrāfijas, filmas un to negatīvi; stikla izstrādājumi; zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi; mēbeles; optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces; mūzikas instrumenti; pulksteņi un to daļas; koka izstrādājumi; keramika; gobelēni, paklāji, tekstilijas; tapetes; ieroči.

Savukārt likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” uzskaita šādus senos priekšmetus, kuri var būt valsts aizsardzībā: arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti.

Cietums jeb ulmaņlaiku motocikls

Tā kā nav precīza glabāšanā neatļauto priekšmetu saraksta, katram pašam nākas lemt, kas sirdij tuvāks - cietums vai ulmaņlaiku velosipēds, motocikls, glezna, servīze, monēta utt.

Lakoniski par policejiskām iespējām tikt galā ar senlietu vācējiem un kolekcionāriem īsi pirms senlietu glabāšanas kriminalizēšanas portālā lvportāls.lv izteicies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Māris Žilinskis: “Ja pirms grozījumu pieņemšanas izmeklēšanai bija nepieciešams konstatēt un pierādīt tieši senkapu postīšanas un izlaupīšanas faktu, tad šobrīd pie kriminālatbildības varēs saukt, jau pierādot senlietu glabāšanas faktu.”

Piesedzas ar Eiropu

Pēdējos likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas juriste Maija Bidiņa, akceptējis tieslietu ministrs Jānis Bordāns un premjers Krišjānis Kariņš. Apstiprināšanai Saeimā tie nodoti pērna gada maijā.

Saeimas plenārsēdē pērnā gada septembrī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka grozījumi saistīti ar likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”: “Konvencija nosaka aizsargājamo kultūras vērtību definīciju un paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā kultūras vērtību zādzība un citas nelikumīgas piesavināšanās formas, paredzot arī kriminālprocesa uzsākšanas, izmeklēšanas un starptautiskās sadarbības krimināllietās noteikumus, kā arī preventīvos un citus pasākumus. Lielākoties konvencijas normas atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, tomēr konvencija ietver atsevišķas normas, kurās noteiktais šobrīd nav regulēts Latvijas normatīvajos aktos, vai arī tādas, kuras būtu nepieciešams pilnveidot. Tāpēc paredzēts izdarīt grozījumus Krimināllikuma 229., 221.1 un 277. pantā.”

R. Kols deputātus mierināja, ka “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir izstrādājusi materiālu par mākslas un antikvāro priekšmetu nelikumīgas aprites novēršanu kopā ar vadlīnijām uzticamības pārbaudei, iegādājoties kultūras priekšmetus. Atsevišķi materiāli būs arī mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus dalībniekiem, kurā iekļautas arī vadlīnijas darba kārtībai, iepērkot kultūras priekšmetus, kā arī ir izstrādāti ētikas principi mākslas un antīko priekšmetu dīleriem un informatīvais materiāls tiesībsargājošajām institūcijām par mākslas un antikvāro priekšmetu nelikumīgas aprites novēršanu”.

Ar senlietām saistīto pantu grozījumus likumā Saeimā turpināja virzīt R. Kola partijas biedrs Ritvars Jansons. Viņa sniegtā informācija par senlietu glabāšanas un pārvietošanas kriminalizēšanu bija vēl konspektīvāka: “Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam, ir skatāms kopsakarā ar Ārlietu komisijas virzīto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”, kuru jūs nupat atbalstījāt. ...Kā komisijā atzīmēja likumprojekta izstrādātājas - Tieslietu ministrijas - pārstāve, lielākoties Latvijas normatīvais regulējums jau atbilst konvencijas normām. Šos likuma grozījumus pieņemot, tiktu nodrošināta pilnīga atbilstība.”

Neviens cits no klātesošajiem 88 deputātiem tā arī neuzskatīja par vajadzīgu detalizētāk pievērsties likumprojektam. Pirmajā lasījumā tas tika atbalstīts vienbalsīgi “par - 88, pret un atturas - nav”. Līdzīgi debates nenotika arī likumprojekta izskatīšanā otrajā un trešajā lasījumā. Deputāti vienbalsīgi balsoja “par”.

Vaino sabiedrības vienaldzību

Tieslietu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka no sabiedrības puses nekāda interese un reakcija par virzītajiem grozījumiem likumā neesot fiksēta: “Sabiedrības viedokļi par likumprojektu organizētās sabiedrības līdzdalības ietvaros netika saņemti.”

Anotācijā paskaidrots, ka ministrija sabiedrībai devusi iespēju izteikt savu viedokli - likuma grozījumu projekts esot bijis pieejams sabiedriskai apspriešanai gan ministrijas, gan Valsts kancelejas mājaslapā, taču neesot guvis tautas atsaucību.

Cita starpā Neatkarīgā atbilstoši R. Kola norādēm Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā mēģināja atrast, tieši no kādiem priekšmetiem iedzīvotājiem būtu lietderīgi atbrīvoties, tos nododot valstij. Tur par deputāta minētajām vadlīnijām un ētikas principiem mākslas un antīko priekšmetu dīleriem nekas nebija atrodams.

Kopš šā gada 2. februāra ir spēkā šādi Krimināllikuma panti

229. pants. Nelikumīgas darbības ar kultūras priekšmetiem

(1) Par kultūras priekšmeta, tas ir, Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa, muzeja krājuma priekšmeta vai bibliotēku īpaši aizsargājama krājuma dokumenta, nelikumīgu glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tā nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par kultūras priekšmeta iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

229.' pants. Nelikumīgas darbības ar senlietām

(1) Par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tās nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas iznīcināšanu vai bojāšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

229." pants. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu un pārsūtīšanu

Persona, kura labprātīgi nodevusi nelikumīgi iegūtu, glabātu, pārvietotu vai pārsūtītu Latvijas Republikas aizsardzībā esošu senlietu, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošu senlietu, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu un pārsūtīšanu.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

30
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...