SEPLP: 9000-10 000 eiro algu jaunā „sabiedriskā” medija vadībai mēs pamatojam ar slepeniem datiem, kas sabiedrībai nav jāzina
PIETIEK16.09.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
9000-10 000 eiro algu jaunā „sabiedriskā” medija vadībai mēs pamatojam ar slepeniem datiem, kas sabiedrībai nav jāzina, - šāda ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja, bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretāra Jāņa Sikšņa oficiālā atbilde uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu par „valsts propagandistiem” iecerētajām grandiozajām algām, kas izraisījušas pat valsts prezidenta neizpratni Publicējam šo SEPLP skaidrojumu pilnībā.
Par atbildes sniegšanu uz 2024. gada 15. augusta iesniegumu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) ir saņēmusi Jūsu 15.08.2024. iesniegumu, kurā vēlaties saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
kas tieši noteica šiem amatiem konkursa dokumentācijā noteiktās amatalgas? Ja par to tika lemts Jūsu iestādes balsojumā, atbildei pievienojiet sēdes protokolu un balsojuma protokolu.
kas, ar kādu pamatojumu ieteica noteikt šiem amatiem tieši konkursa dokumentācijā noteiktās amatalgas? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentāciju, kas apliecinātu atbildes patiesīgumu.
kādi darba tirgus pētījumi pirms šo amatalgu noteikšanas tika veikti, lai pamatotu to apjomu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentāciju, kas apliecinātu atbildes patiesīgumu.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem, Padome dara zināmu sekojošo. VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” valdes locekļu algas tika aprēķinātas saskaņā ar 2020. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” un atbilstoši Valsts kancelejas “Vadlīniju publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai” 9. punktam. Aprēķini balstījās uz vidējo atalgojuma apjomu līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, izmantojot kompānijas “Figure” sniegtos datus no pētījuma par atalgojumu darba tirgū Latvijā 2023. gadā. Padome valdes locekļu atlīdzību aprēķinu ir skaidrojusi šeit.
Aicinām Jūs iepazīties ar VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” valdes locekļu atlīdzības aprēķinu principu skaidrojumu šeit, sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”, savukārt, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu atlīdzības aprēķina dokumentācija ir ierobežotas pieejamības informācija un Jums izsniegta netiks. “Figure” sniegtie dati ir konfidenciāla informācija un saskaņā ar savstarpējā līguma nosacījumiem Jums izsniegti netiks.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmajai daļai atteikumu izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no atteikuma saņemšanas dienas.
Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
