Septiņas reizes nomēri – vienreiz nogriez: vācieši negrib NORD STREAM II
Augusts Augustiņš07.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Brīdī, kad Kremlim vēl atlicis burtiski vien uzbūvēt pēdējos NORD STREAM II gāzesvada suņa astes kilometrus Baltijas jūras dzelmē, Vācijas zaļie aktīvisti un viens otrs vācu politiķis ir nākuši klajā ar skaļiem paziņojumiem, ka ir pienācis laiks pielikt punktu šī tik ļoti „bīstamā” Kremļa ģeopolitiskā plāna īstenošanai dzīvē.
Vācijas valdības transatlantiskās sadarbības koordinators Peters Baijers dažas dienas pirms Lieldienām atklāti pateica, ka vajadzētu uzlikt moratoriju NORD STREAM II projekta pabeigšanai. Vācietis pēkšņi uzskata, ka šī caurule traucē transatlantisko attiecību atjaunošanai un uzlabošanai, jo ASV gaidot, kad Berlīne ne tikai mainīs savu prokremlisko retoriku, bet šo apņemšanos pierādīs ar labiem darbiem, parādot pigu krieviem. Tāpēc NORD STREAM II projekta aizlaišana nebūtībā būtu labs sākums un politisks žests no vāciešu puses.
Tikai atgādināšu, ka ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vien nebeidz atkārtot Džo Baidena teikto, ka NORD STREAM II projekts ir ļoti slikts Vācijai, Ukrainai, kā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas sabiedrotajiem, tāpēc visi tie, kas piedalās Kremļa ģeopolitiskā projekta realizēšanā, lai nebrīnās, bet rēķinās ar sankcijām.
Protams, ka šeit atkal jau notiek lielvaru cīņa par ietekmi pasaulē. Tāpēc te nav nekā personīga – tikai bizness, visiem ir tiesības izvēlēties savu ceļu. Līdz ar to, ka šī ģeopolitiskā spēlīte uzņem arvien lielākus apgriezienus, Kremlim ir vitāli svarīgi pabeigt NORD STREAM II, jo, ja to apturētu tagad, to visdrīzāk arī nekad nepabeigtu, vai vismaz tas stāvētu uz vietas tik ilgi kamēr pastāvētu Putina režīms.
Tas nozīmē to, ka Kremlis ir sācis steigties ar NORD STREAM II cauruļvada būvniecību. Steiga šādos projektos neko labu nedod, jo galu galā sanāks viena vienīga ģeopolitiska haltūra. Turklāt fakts, ka ASV uzlikto sankciju ietekmē NORD STREAM II ir pametuši vairāki Rietumu apakšuzņēmēji, kuri prata apieties ar līmeņrādi un nivelieri, atstājot krievu jūrniekus vienus pašus ar Kremļa novecojušajām tehnoloģijām un attieksmi pret „labi” padarītu darbu, liek domāt, ka šis projekts nebūs augstākās kvalitātes. Visticamāk sanāks kaut kas līdzīgs Putina pilij Geļendžikā, proti, it kā pils ir, bet joprojām izskatās pēc šķūņa.
Runājot par krievu tehnoloģijām, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka krievu kuģi VENIE, ВЛАДИСЛАВ СТРИЖОВ, ЮРИЙ ТОПЧЕВ, УМКА, VENGERY, ФИНВАЛ, ERRIE un КАТУНЬ principā ir savu laiku jau nokalpojuši, daži no tiem atrodas jau avārijas stāvoklī, daļai no tiem sen jau bija laiks doties uz Indijas kuģu griešanas laukiem. Iespējams, ka Baltijas jūrā briest nevis ekoloģiska katastrofa, bet gan kuģa katastrofa.
Ukraiņu drošības dienesti jau atkal ir pacentušies, nopublicējot interesantu informāciju, kas varētu likt vienam otram vācietim aizdomāties par briestošajām ziepēm Baltijas jūrā, jo, piemēram, viens no NORD STREAM II būvniecībā iesaistītajiem krievu kuģiem kopš 16. marta atrodas remontā Munkebo ostā (Dānijā). Spriežot pēc bildēm, izskatās, ka kuģim ir bojāts ne tikai korpuss, bet arī stūres lāpsta un dzenskrūve. Nabaga kuģis UMKA ir jau savu nokalpojis, tas vairs nespēj izturēt slodzi, kas vajadzīga, lai pabeigtu to gāzes vadu līdz Krievijas dienas banketa atklāšanai Šrēdera apartamentos Vācijā.
Eksperti uzskata, ka tehnoloģiski novecojušu kuģu un tehnoloģiju izmantošana NORD STREAM II gāzesvada būvniecībā tika pastiprina varbūtību, ka nākotnē mēs varētu saskarties ar zināmām tehnogēniskām katastrofām Baltijas jūrā ar smagām ekoloģiskām sekām.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
