Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Shēmas ir vienkāršas un nekaunīgas

Sallija Benfelde, speciāli PIETIEK
16.08.2011.
Komentāri (87)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Visi, kas maksā nodokļus Rīgā, patiesībā maksā Saskaņas centram,” saka a/s Ceļu pārvalde mazais akcionārs Ivars Fišers. Viņš ir viens no akciju sabiedrības mazajiem akcionāriem, jo 88% Ceļu pārvaldē pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, bet pārējās akcijas pieder tā dēvētajiem mazajiem akcionāriem. „Divdesmit gadu laikā esmu pieredzējis daudz, godīgi sakot, Rīgas vadībā nav bijusi neviena partija, kas savā labā nebūtu izmantojusi iespēju iegūt kādu labumiņu, bet ar tik klaju nekaunību un cinismu saskaros pirmo reizi mūžā. Rīdzinieku pārliecība, ka Nils Ušakovs ir labākais Rīgas mērs, kāds jebkad ir bijis, ir traģiska, jo viņi pat nenojauš, kā Saskaņas centrs smeļ naudiņu no akciju sabiedrības Ceļu pārvalde,” skaidro Fišers un piebilst: „Man pat negribas domāt par to, kas notiks ar Latvijas valsti, ja pie varas tajā nāks šie rausēji un shēmotāji.”

Kad sākāt strādāt Ceļu pārvaldē un kā kļuvāt par akcionāru?

1992. gadā es sāku strādāt par Sagādes daļas vadītāju un, kad bija iespējas nopirkt akcijas, es to izdarīju. Sākumā akciju man nebija daudz, vēlāk nopirku vēl. Daži no mazajiem akcionāriem man uzticēja savu akciju pārstāvēšanu un pašlaik kopā ar akcijām, par kurām man ir īpašnieku pilnvaras, man ir aptuveni 5,5% Ceļu pārvaldes akciju.

Stāstījāt, ka pamazām akciju sabiedrībā sākās dažādas „dīvainības”?

Jā, viena tāda „dīvainība” notika jau 1997. gadā, kad notika akcionāru kopsapulce, lai lemtu par Rīgas Domes iegādātās asfaltbetona rūpnīcas pievienošanu a/s Ceļu pārvalde kapitālam. Pirmkārt, rīkojums par šīs kopsapulces sasaukšanu tika izdots 1998. gadā – ar atpakaļejošu datumu. Turklāt bija divas kopsapulces, un otrā, ko sasauca jau 1998. gadā, notika ar mazāku laika atstarpi, nekā to paredz likums. Otrkārt, pievienojot rūpnīcu akciju sabiedrībai, nenotika akciju vērtības pārrēķināšana, un netika dotas proporcionālo daļu iegādes tiesības, kā to paredz likumdošana. Visu peļņu Rīgas pašvaldība gluži vienkārši pievāca, teikšu tieši – nozaga. Mēs, akcionāri, protestējām, bet firmas prezidents mums pateica, ka mēs neko nesaprotam un esam vienkārši muļķi. Tā tas arī palika.

Nākamais akciju sabiedrības „gājiens” notika 2008. gadā?

Jā, Rīgas pašvaldība pēc sava izstrādātā nolikuma gribēja pārdot savus 88% akciju SIA Binders, nedodot pārējiem akcionāriem iespēju akcijas iegādāties. Iesniedzu prasību tiesā, akciju pārdošana tika apturēta, un 2011.gada janvārī mēs šo tiesu esam vinnējuši.

Jūs atlaida no darba?

Uzreiz pēc tam, kad tiesā tika iesniegta prasība par akciju pārdošanu, vēl neatlaida. Toreizējais un tagadējais valdes loceklis Ivo Čerbakovs tikai draudēja, ka lai es padomājot par darba vietas saglabāšanu un par savu un savas ģimenes drošību .No darba atlaida šogad, 28.februārī. Pagājušā gada novembrī es KNAB uzrakstīju iesniegumu par grants karjera pirkšanas un pārdošanas afēru. Faktiski tika atlaisti no darba gandrīz visi mazie akcionāri, šķiet, ka pašlaik no mazajiem akcionāriem darbā palicis ir viens vai divi cilvēki, kuri klusē un neko nekad nejautā. Protams, pamatojums atlaišanai bija līdzekļu taupīšana, reorganizācija un arī savstarpējās vienošanās, bet patiesībā tas ir vecs un labi zināms gājiens. Pašlaik padomē un valdē nav neviena mazo akcionāru pārstāvja, un tādu, kam būtu drosme runāt, arī nav. Iepriekšējās valdes un padomes nekad neteiks taisnību, jo „zina, ko ēduši”, arī starp darbiniekiem tādu tikpat kā vairs nav. Tas nozīmē, ka mazie akcionāri absolūti nekādā veidā nevar kontrolēt, kas notiek akciju sabiedrībā. Trakums ir arī tas, ka padomē un valdē, pat ja viņi būtu godīgi, nav neviena, kas kaut ko zinātu un saprastu ielu un ceļu būvniecībā un uzturēšanā. Ir tikai vai nu Saskaņas centra partijas biedri, Šlesera LPP/LC vai arī savējie, kas muti nevērs vaļā un darīs visu, ko liek, kad tik kabatas var piebāzt.

Par jūsu atlaišanu dokumenti ir iesniegti tiesā?

Jā, septembrī būs otrā tiesas sēde.

Lielmaņiem nepatīk cilvēki , kas saka taisnību zagļiem acīs.

Jūsu stāstītais – tā ir viena akciju sabiedrības darbošanās puse, bet ir arī otra – darījumi, par kuriem sakāt, ka tas ir nekaunības kalngals.

Ievadam es varētu pateikt, ka pēc N. Ušakova nākšanas pie varas viņš nomainīja arī Ceļu pārvaldes valdes priekšsēdētāju, un toreizējais jaunais priekšsēdis Mārtiņš Vitkovskis paziņoja, ka mēs neviens neprotam strādāt un esam strādājuši ļoti slikti. Tas, ka 17 gadu laikā akciju sabiedrības vērtība ir pieaugusi no 316,5 tūkstošiem līdz 17 miljoniem latu, viņaprāt, neko nenozīmēja. Tāpat kā viņa un acīmredzot arī Ušakova acīs nekādas nozīmes nebija tam, ka pat dziļās krīzes gados mums līdz pat 2008. gadam ieskaitot katru gadu auga apgrozījums un auga arī peļņa. Piemēram, 2007. gadā peļņa bija1,77 miljoni, bet 2008. gadā – 1,84 miljoni latu. Gadā, kad pie varas nāca Ušakovs, kurš ielika Vitkovski, peļņa samazinājās līdz 270 000 tūkstošiem latu, bet apgrozījums, salīdzinot ar 2008. gadu, bija uz pusi mazāks. Pagājušo, 2010. gadu Ceļu pārvalde beidza ar 1,87 miljonu latu zaudējumiem. Ar vārdu sakot, pēc tam, kad pie varas nāca Ušakovs un viņa ieliktie cilvēki, peļņa krasi nokritās, un tagad jau uzņēmums strādā ar zaudējumiem.

Kā notika karjera pirkšana Tukuma rajona Smārdes pagastā?

Tika nopirkts zemes gabals Maskalāči 11,66 ha platībā par 700 000 latu. Turklāt tas nav karjers, nopirka pļavu, kuru vajadzēja vēl atsegt.

Pirmkārt, šo pļavu nopirka 19.aprīlī, bet lēmums par to, ka pārvalde var iegādāties nekustamo īpašumu, bija tikai 7. maijā.

Otrkārt, jautājums ir, vai pārvaldei vispār to karjeru vajadzēja pirkt, jo pārvalde līdz šim pērk drupināto smilti no viena Tukuma karjera par 1,80 latiem tonnā. Lai karjeru atsegtu un varētu sākt tā izstrādi, ir vajadzīgs lats kubikmetra zemes izņemšanai, jo atsegšana notiek metra dziļumā. Pārvalde turklāt nolīga firmu, kas nozāģē uz šīs zemes esošos kokus, un par to, protams, samaksāja. Interesantākais ir tas, ka šī firma pēc tam šos kokus pārdeva citai firmai, kura savukārt tos pārdeva pārvaldei. Par koku atvešanu samaksāja 17 latus par kubikmetru, lai gan standarta cena par kubikmetra atvešanu 100 kilometrus ir 4 lati. Ar vārdu sakot, mūsu pašu koki tika pārdoti mums nevis par 4 latiem, bet par 17 latiem kubikmetrā. Tālāk – karjera izstrāde Latvijā maksā no 2 līdz 2,5 latiem par kubikmetru, bet pārvalde pašlaik rēķina, ka to darīs par 3,5 latiem kubikmetrā. Tātad nopirktajā karjerā tonna drupinātās smilts maksās nevis 1,80 latus tonnā, kā tas bija līdz šim, bet vismaz 2,05 latus tonnā.

Treškārt, karjera cena ir astronomiska, jo tas tika piedāvāts par 285 tūkstošiem. Pavisam pirkumam ir trīs līgumi, kuru kopējā summa ir 700 000 latu. Salīdzinājumam varu pateikt, ka turpat blakus karjers Bērziņi piepirka savam karjeram klāt zemi par 3000 latiem hektārā, bet Maskalāču karjera zeme 11,66 ha pārvaldei ir izmaksājusi 60 000 latu hektārā! Sarunas par karjera pirkšanu veda nu jau bijušais a/s Ceļu pārvalde valdes loceklis Guntars Cīrulis, kurš uzrakstīja atlūgumu tūlīt pēc tam, kas plašsaziņas līdzekļos parādījās pirmās ziņas par šo karjeru. Varu piebilst, ka pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas jau nākamajā dienā pēc karjera pārdošanas 400 000 latu tika noņemti no pārdevēja konta. Dabiski, šī informācija tiesībsargājošajām institūcijām būtu jāapstiprina oficiāli, tādēļ neminu pārdevēja uzvārdu vai uzvārdus.

Vēl viens naudas avots, kā stāstījāt, ir bituma iegāde?

Ceļu pārvalde, kad es tur vēl strādāju par Sagādes daļas vadītāju, bitumu pirka no Igaunijas firmas Kemtrans Grupp OU par 238 latiem tonnā ar mēneša pēcapmaksu. Jau toreiz līdztekus man bituma pirkšanu veica arī jau minētais valdes loceklis G. Cīrulis. Interesanti ir tas, ka Kemtrans Grupp bitumu pārdeva arī SIA Deutsche France Group, no kuras bitumu pirka Cīrulis nu jau par 270 latiem tonnā, turklāt ar simtprocentīgu priekšapmaksu. Ir tā, ka vasaras mēnešos bitumu nekad neuzglabā, to uzreiz ved uz rūpnīcu, tā sacīt, karstu. Uzglabāšana ir vajadzīga tikai ziemā, bet nezin kādēļ vasarā Cīruļa pirktais bitums „pēc papīriem” tika uzglabāts arī vasarā uzņēmumā Deutsche France Group, no kura tas tika pirkts. Par uzglabāšanu firmai ir samaksāti 9 000 latu. Cik zinu, pārrunas pašlaik par bituma pirkšanu notiek ar Kemtrans Grupp, bet reāli procesā ir iesaistītas vairākas mazas starpniekfirmas. Tā sacīt, pa tiešo neko pirkt nevar, jo tad naudu nevar „nosēdināt” dažādās firmās.

Patiesībā par vēl daudzām un dažādām lietām es varētu stāstīt daudz, un sacīto es varētu apliecināt ar dokumentiem, bet par to visu, manuprāt, jāinteresējas tiesībsargājošajām iestādēm. Diemžēl KNAB līdz šim neko nav darījis, un mans pagājušā gada iesniegums tā arī palicis bez ievērības.

Vai vēlreiz vērsīsieties pie KNAB?

Ar savu juristu palīdzību esmu sagatavojis iesniegumu KNAB, Ģenerālprokuratūrai, Ekonomikas policijai, šo iesniegumu nosūtīšu arī visiem preses izdevumiem. Ceru, ka šie fakti beidzot tiks izmeklēti un vainīgos sauks pie atbildības, ja par tiem būs informēti daudzi cilvēki. Un vēl gribu teikt – nebūsim naivi, sajūsminoties par Rīgas mēru. Tikko Ušakovs ieguva savu amatu, Ceļu pārvalde saņēma vēstuli ar Nila Ušakova parakstu, un šī vēstule pārvaldē tika rādīta visiem un gandrīz katram, un man ir šīs vēstules kopija. Vēstulē rakstīts, ka visi iepirkumi virs 1000 latiem jāsaskaņo ar kapitāldaļu turētāju – Rīgas Domi.

Nils Ušakovs ir kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis a/s Ceļu pārvalde, un šī viņa vēstule faktiski viņu padara atbildīgu par visu, ko stāstīju, un vēl par ļoti daudziem darījumiem, un tieši SC būtu jāsedz 1,87 miljonu latu zaudējumi, ko viņu rokaspuiši ir radījuši.

Visās ar Rīgas Domi saistītās sabiedrībās padomes un valdes locekļiem jānes pilna materiālā atbildība ar personīgo mantu, kas pieder viņiem un viņu ģimenes locekļiem. Ja tas tā būtu bijis no 1991.gada, tad, piemēram, VEF vēl šodien strādātu un ar ļoti lielu peļņu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...