Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, pirmdien nebija neviena medija, kurš tādā vai citādā formā nebūtu pieminējis "politisko spiedienu", kuru darbā visu sevi atdevusī veselības ministre Ingrīda Circene beigu beigās neesot izturējusi un tāpēc iesniegusi demisijas rakstu.

Vēl vairāk - pat no ļoti tuviem cilvēkiem es saņēmu rājienu par, lūk, šo te Pietiek pirmdienas tvītu: "Cilvēks atbildīgā amatā. Ilgi slimo. Darbā nenāk. Nestrādā. Darbinieki kurn. Un tādam pateikt "ej prom!" - tas ir politiskais spiediens???"

Rājiena pamatojums un loģika man bija caurcaurēm saprotami - briesmīgi cilvēkam nonākt tādā situācijā kā Ingrīdai Circenei: nopietna slimība, ko nevienam nevarētu novēlēt, pastrādāt nevar, ļauni cilvēki spiež atteikties no darba, rezultātā slims cilvēks paliek bez iztikas līdzekļiem.

Jo vairāk, ka, raugoties uz Vienotības zirnekļu aizvien niknākajām cīņām burkā - trauks lielāks nepaliek, bet uz ēsmu sanākuši aizvien jauni zirnekļi no blakusesošās krējumburciņas -, televīzijas ekrānā vienmēr tik sagurusī, nopietnā un norūpējusies Ingrīda Circene uz dažādu āboltiņu fona tiešām izskatās pēc īsta netaisnības upura.

Tomēr, manuprāt, vajadzētu tomēr saņemties un uz notikušo paraudzīties pēc būtības - daudz kas izskatīsies krietni citādāk.

Pirmkārt, par ministra darbu. Tas nav parasts darbs, un to neieņem vienkārši tāpat. Cilvēks par ministru kļūst, jo ir konkrētas, visu ko sasolījušas partijas pārstāvis un vismaz vārdos uzņēmies milzīgu atbildību par veselu valstisku nozari. Personisku atbildību. Tā tam vismaz vajadzētu būt normālā valstī un sabiedrībā.

Otrkārt, par spiedieniem. "Politiskais spiediens" - tas, protams, skan gana baisi un nosodāmi, ierakstīts skaļa paziņojuma pareizajā vietā. Taču patiesībā - kādu tad vēl spiedienu izdarīt uz politisku amatpersonu?

Administratīvu, kriminālu? Oi, jā, tas gan būtu briesmīgi un nepieļaujami. Bet augstākā mērā politiskai amatpersonai tieši politiskais spiediens ir īstais un piemērotais. Būtu visādi kalvīši un slakteri laikus politiski spiesti, ne atstāti ganībās savā vaļā, kazi, viss būtu pavērsies citādi.

Treškārt, par ministra darbu. Ja saslimst tāds svarīgs cilvēks kā zobārsts, pacienti var paciesties vai aiziet pie kāda cita. Bet, ja ilgi slimo veselības ministrs, visi pacienti un visi ārsti nevar ar savām problēmām pārcelties pie cita ministra. Jo veselības ministrs ir tikai viens. Var, protams, nozīmēt aizvietotāju, bet aizvietotājam ir pašam savs darbs, ar ko šā vai tā ir jātiek galā.

Ceturtkārt, par ministru un viņa nozari. Ministri ir dažādi - neatkarīgi no tā, cik biezs naudas maks ir viņu rīcībā. Ir tādi, kurus viņu nozarē respektē un ciena, bet ir tādi, kuru demisiju regulāri un skaļi pieprasa nevis kaut kādi kaktu skandālisti, bet lielas nozares organizācijas. Ar vienkāršu argumentu - ministrs netiek galā un kaut ko, latviski izsakoties, muhļī.

Tad nu tā: varētu domāt - ja jūs esat ministrs, kuru viņa pārraudzītā nozare (vai vismaz liela tās daļa) ļoti nemīl, un uz daudzām nedēļām zaudējat spēju strādāt savu darbu, jūsu apziņai par savu nespēju īsti tikt galā ar nozari komplektā ar valstiskās atbildības sajūtu un brēcošo sirdsapziņu par bez aizgādņa palikušo nozari vajadzētu ātri vien jūs aizspiest līdz demisijas raksta iesniegšanai. Bez kāda spiediena no malas.

Circenes kundzes gadījums, kā mēs visi labi zinām, ir bijis nedaudz atšķirīgs. Ministre saslimst, darbā nenāk, ministra pienākumus nepilda, bet ar visām savām (bez)darbībām acīmredzami pauž - mana valstiskā atbildība līdz ar ārstiem, pacientiem un visu veselības nozari pagaidīs līdz brīdim, kamēr izveseļošos. Pacietieties!

Turklāt ministre ir acīmredzami izbrīnīta un pat sarūgtināta, ka atrodas ļaudis, kuri nez kāpēc ir pietiekami necilvēciski, lai uzskatītu, ka veselas nozares un simtu tūkstošu cilvēku problēmas, to risināšana un atbildība šo cilvēku priekšā tomēr ir svarīgākas par viena konkrēta cilvēka nelaimi. Šie ļaudis tad nu arī politiski spiež, spiež, kamēr piespiež.

Manuprāt, īsi un skaidri: Ingrīdas Circenes "politiskā piespiešana" uz demisiju tik neierasti un neparasti publikai izskatās ne jau tāpēc, ka būtu noticis kāds īpaši cinisks, ņirdzīgs un visādi citādi nekrietns politisks akts, bet gan tāpēc, ka pa nez cik gadiem šis ir pirmais gadījums, kad savus pienākumus pildīt nespējoša augsta amatpersona, kura pati savu amatu pamest nevēlas, pēc ilgas un garas cimperlēšanās beidzot tiek nomainīta.

Viena no Latvijas valsts lielajām nelaimēm ir tā, ka pie mums augstākajā valstiskajā līmenī ir pierasts "rīkoties" pilnīgi citādi - precīzāk, vispār nerīkoties, cerot, ka uz debesīm vai Briseli vērstas lūgsnas, nekam nederīgu dārgu ekspertu piesaiste un neskaitāmu darba grupu izveide ļaus jebkuru problēmu novilcināt tik ilgi, kamēr tā "uzsūksies" vai visi zaudēs par to jebkādu interesi. Atcerieties kaut vai visu to, kas pērn tika (ne)darīts saistībā ar Liepājas metalurgu...

Patiesībā Latvijas valsts augstākie varas un pārvaldes ešeloni ir pilni ar personām, no kurām arī pie pilnas veselības nav vairāk labuma kā no slimas Ingrīdas Circenes. Ja šādu ļaužu laicīga "izspiešana" kļūtu par sistēmu, mēs, piemēram, tagad nenoraudzītos uz kārtējā vilcienu iepirkuma krahu - jo, rau, negaidīti un pēkšņi "atklājies", ka valstiska uzņēmuma vadītāji spēcīgi ir bijuši iedomāto, ne reālo skaitļu pasaulē.

Neizskatās, protams, ka varētu kļūt. Arī Circenes kundze (joprojām ministres amatā) varētu turpināt slimot un atveseļoties ilgi un gari, ja ne neliela politiska nepatikšana, kas gaidāma oktobra sākumā: sasodītās vēlēšanas liek varas partijai mēģināt izlikties efektīvai un rūpju pārpilnai par valsti un tās iedzīvotājiem. Plus vēl, protams, tie izsalkušie jaunpienācējzirnekļi...

Bet nu - nebūtu jau slikti arī tas, ja vismaz turpmākos nepilnos trīs mēnešus nefunkcionējošu valsts amatpersonu nomaiņa notiktu tā, kā tai īstenībā vajadzētu notikt nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi